Doma parādās tik strauji,

ka pat pamanīt nevar.
Sapnis rodas no domas.
Tā atspoguļo visu ainavu, kura ir gan sirdī, gan arī prāta.
Tas esi tu.
Vienreiz, otrreiz es domāju par tevi.
Bet tu mani atstāji.
Aizgāji un iztukšoji mani.
Atstāji tukšumu, kuru nevar aizpildīt.
Aizgāji kā agrs rīts kopa ar rīta pirmo skaņu.
Ikdienu, ik minūti es redzu tevi.
Jūtu tavu smaržu un sirdspukstus.
Redzu tevi un man sāp.
Sāk trūkt elpa. Man vairs nav sirds.
Man ir tikai asiņojoša brūce, kura nepārstāj asiņot. 
Jo nespēju tevi aizmirst.
Aizgāji ar mani sirdi un neatdevi to atpakaļ.

Laboja nezināms, labots 1x