Uzrunāju visus dzīvi baudošos cilvēkus... Necerēju, ka kādreiz tā diena pienāks, bet vakar izklaides pēc uzrāvām kārtējo pūkainā devu. Es protams esmu redzējis TV šausmu stāstus, par sekām... bet biju diezgan pesimistiski noskaņots. Man organisms jav arī ir diezgan sa**sts... Uzrāvām un pēc šī ķīmiski maģiskā dūma man palika nelabi pavisam ātri. Es nespēju vairs kontrolēt savus spēkus un sāku planēt no kopmītņu vienam galam līdz savai istabiņai. Es nokritu un ... viss, jutu, kā sirds sāk nervozēt arvien stiprāk un stiprāk. Neticu šodien, ka tās bija halucinācijas, man bija sajūta, ka krītu,,, krītu un netieku līdz beigām, es vairs nespēju koncentrēt savu acu skatienu, bij sajūta, ka mans redzes lauks ir samazināts un pavisam spēcīgi, es knapi spēju saskatīt beņķa malu. Ienāca čomi un sāka manu kratīt un celt augšā. Es neko vairs nespēju izdarīt un zināju, ka tā stunda ir situsi. Es jutu, kā mana dvēsele centās nepadoties,,, es kautkā sapratu, ka ir jāturās pretī un nedrīkst padoties. Es ik pa laikam atvēru acis lai koncentrētu sevi uz kautko, kaut 5 sekundes. Jā, katra sekunde tiešām bija dārga. Es biju bāls un lūpas arvien zilākas... un... tās ir tik neaprakstāmas sajūtas, kad zini, ka esi dzīvs, ka vēl spēj un spēj arvien spēcīgāk sevi noturēt. Kaut zini, ka tūlīt eksplodēs sirds, bet tu vēl esi,,, Tas sajūtas, kad aizej nau sāpīgas, tās ir ... bļ* sauciet mani par ķertu vai nē, bet man tiešām likās, ka optimistiskas. Es "neaizgāju", un sapratu to, ka dzīvei ir jēga vien kamēr esi dzīvs, neskatoties uz bēdām vai sāpēm jo lielākoties tas ir uz laiku. Es šorīt piecēlos, un tagad vairs nezinu kas esmu. Esmu laimīgs, ka esmu dzīvs.

P.S. piedod Skarr. , nezinu vai zaļajam vēl būs vieta mana dzīvē. 
P.S.S. Nosodiet,,, sarakstiet visus savus nolādētos pentus, jebkurā gadijumā tā stunda pienāks visiem...
P.S.S.S. Es vismaz zinu, kādas būs sajūtas, kad aiziešu jūs nolādētie mazkalibra sūk***ji.

 

Laboja Puis, labots 1x