Reiz sensenos laikos valdīja burvji. Daži bija labie, daži-Sliktie. Starp šiem daudzjiem burvjiem bija meitene-Ileonia.

Viņai bija tikai 12 gadi kad pārbaudījumi sākās. Meitene ļoti vēlējās būt tikpat laba burve kā māte.

Meitenes tēvu nogalināja kāds tumšais burvis. Ileoniai bija mazs koka zizlīts, kas bija no riekstkoka. Ileoniai patika būtot pie loga uz sliktajiem burvjiem šaut dzirksteles un uz reiz paslēpās.

Un tā kārtējo reizi šaudama dzirksteles tumšajam, tas viņu pamanīja. Meitene bija pārbijusies un nožēloja savu rīcibu, un viņas "upuris" dēvas uz mājiņas pusi. Pa ceļam viņš noņēma kapuci kur pavērās baiss skats-Seja bija vienās rētās, deguna vispār nebija, bija tikai nāsis, un viņš bija bāls kā līķis, viņš nevis pieklauvēja pie durvīm, bet tās izgāza.

Ileonia ieklidzās, mātes nebija mājās...Tad tumšais baisā balsī teica-Tu izskaties pazīstama...Kā sauc tavu tēvu?! Ileonia ļoti klusi teica-Kaleds. Tad tumšā burvjā seju izķēmoja dusmas-Viņš! Viņš mani gribēja nogalināt!!! Bet es biju ašāks, es pirmais viņu nogalināju!!! Tad Ileonia atskārta ka viņa skātās uz savā tēva slepkavu. Saki meitēn, kur ir tava māmuļa? Viņš baisā balsi vaicāja.

Ileonia tik ātri izrāva zizli ka slepkava pat acis nepamirkšņināja, un viņš bija ietriekts sienā. Tad viņš izrāva savu zizli un uz Ileonias pusi triecās uguns pūķis. ūdeņo!-Iekliedzās Ileonia. Pūķis nozuda. Tev ir dūša skuķe!-  Un viņš devās prom noteikdams - Es vēl atgriezīšos...

Pēc desmit minūtēm atgriezās Ileonias Māte. Viņa šokēti iesaucās-Kas te noticis? Un kapēc durvis izgāztas? Ileonia teica-Mamm, te bija burvis kas nogalināja tēvu! Es nemeloju! Māte teica - Bet kā viņš zināja ka mēs šeit dzīvojam? Beidzot bija laiks teikt patiesību-Labi, es pastāstīšu mamm, bet lūdzu nedusmojies!Es būdama pie loga uz ļaunajiem burvjiem šauju dzirksteles un pāslēpjos, bet šoreiz mani pamanīja...Tad viņš izgāza durvis, vaicāja kā sauc manu tēvu, sadusmojās, tad vaicāja kur tu esi, bet es viņu ietriecu sienā, tad viņš uz mani raidīja uguns pūķi, es izšavu ūdens burvestību, tad viņš teica ka man ir dūša, un tad vēl pateica ka atgriezīsies.

Bērns! Tev kauna nemaz nav? Viņi tev var nodārīt pāri! Un ja viņš tiešam atgriezīsies, tad mums jāpārvācas, ej sakārto mantas. Rīt dosimies ceļā! Turpinājums sekos!