Ileonias piedzīvojumi.Vienradža satikšana. Pēc dažām dienām Ileonia atjedzās siltā, ērtā gultā. Visapkārt drūzmējās ļaudis kuri sacīja:"Kā viņa izdzīvoja?" "žēl viņas mātes" Tad Ileonia piecelās:Bet viņa nesprata kas viņa ir un kapēc viņa ir. Bet viņa devās uz durvju pusi. Bet ciema ļaudis teica:Tu nedrīksti iet prom Ileonia! Kās tā tāda?!? -viņa neizpratnē vaicāja. Tā esi tu, bet tagad, guli!-atbildēja visi. Bet naktī Ileonia aizbēga, un devās iekšā mežā. Viņa gāja, līdz sadzirdēja kliedzienu, tas nāca no mēža vidus. Viņa skrēja līdz ieraudzīja bruņinieku kas asiņoja, un viņam grasījās lekt virsū. Kā man palīdzēt kungs?! -viņa sašutusi iesaucās. Bruņinieks teica-Paņem manas bruņas...ieroci...un..vairogu...un nogalini...to...vilku. Ileonia paklausīja. Viņa aši uzvilka bruņas paņēma zobenu un vairogu. Viņa pieskrēja pie vilka un ar veiklu rokas kustība iecirta zobenu galvā. Tās iesmilkstējies nogāzās. Ileonia izrāva zobenu no vilka galvas, un devās tālāk. Viņa tālumā redzēja savainotu vienradzi.Viņa piegāja tam klāt un jautāja:Kā lai es tev palīdzu? Atnes baltās sūnas, tās ir pie dižās kļavas. Bet ātri to dari. Viņa skrēja līdz tika pie sūnām, paņema tās un skrēja atpakaļ. Tiklīdz viņa piekrēja pie vienradža tā pielika baltās sūnas. Brūce ātri sadzīja. Vienradzis pateicās un kā atalgojumu viņš no savas somas ļāva izņemt vienu ieroci. Ileonia paņema dieva zobenu. Pirms vienradzis devās prom viņš teica-Ja tev vajag manu palīdzību, pasauc mani! Un tad viņš nozuda. Ileonia bija priecīga, un devās prom. Turpinājums sekos!