Intervija ar Optimist

Cik tu esi vecs un no kurienes tu nāc?
Es esu 26 gadus vecs. Es piedzimu San Francisko, uzaugu Oklendā un 18 gadu vecumā pārvācos atpakaļ uz pilsētu.
Kad un kāpēc tu sāki nodarboties ar graffiti?
Laikam es tam pievērsos kad gāju 7klasē Oklendā. Es redzēju graffiti uz skolas galdiem un galdi tika pārnesti pa visu skolu. Dažus galdus es redzēju citos kabinetos un tas man likās apbrīnojami un nodomāju, ja es uzrakstītu savu vārdu uz galda dabas zinību kabinetā, tad es to redzētu atkal kādā citā klasē. Tad es izlēmu to izmēģināt un pietiekoši drīz es pamanīju tieši to pašu galdu ar manu vārdu un tas mani bez jebkāda iemesla pārsteidza. Tad es sāku katrā kabinetā rakstīt savu vārdu uz galda. Es ap to laiku kad sāku parakstīt galdus pamanīju graffiti uz autobusiem kad biju ceļā uz mājām no skolas un graffiti bija visapkārt Oklendā. Kopš tā brīža es nēsu spējis beigt nodarboties ar to. Tas kļuva par daļu no manis. Kad vēl biju bērns es bieži staigāju pa Oklendu un skatījos uz graffiti un bieži vien es brīnījos, kā viņi ko tādu ir spējīgi izveidot un es arī gribēju sākt nodarboties ar to.



Kā bija kad tu pirmoreiz nonāci kontaktā ar graffiti?
Tas bija apbrīnojami! Tas bija ellīgi iedvesmojoši, lai gan es nezīmēju graffiti tik labi kā citi. Es biju jauns un tikai tagoju šķērsielās un mana mamma vienmēr teica lai nāku mājās, tā kā es nemaz nesāku uzlabot tos līdz es izvācos no mājām kad man bija 17 gadi 1999-2000. Toreiz es jutu kad graffiti ir ceļš ārpus kontroles. Daudzas vietas nebija apzīmētas un flakoniņu krāsa bija labāka (Neskaitot Montana tā joprojām ir laba). Tolaik graffiti bija vairāk kā noslēpums, nebija interneta un vienīgais veids kā apskatīt graffiti bija izejot ārā un uzmeklējot tos. Es vienīgi zināju kas notiek apkārtnē un mazliet no Ņujorkas vēstures un viss. Nebija veikalu kur varētu iegādāties filmas par graffiti, pildspalvas kas būtu domātas graffiti, tas bija noslēpums un vienīgais veids kā par graffiti kaut ko iemācīties bija, ja kāds nolemj tevi apmācīt un pastāsta par to. Tagad tas viss ir izbojāts un tas vēl joprojām ir nelegāli.

Tu bieži raksti "heart dad" savos graffiti, kāds ir šī uzraksta stāsts?
Mans tēvs nomira. Tas ļoti iespaidoja manu dzīvi un man viņš ļoti pietrūkst.


Es esu redzējis daudzus tavus darbus. Kam tu visvairāk dod priekšroku no graffiti stiliem?
Tas ir atkarīgs no vietas un mana noskaņojuma. Dažreiz man patīk atpūsties vienatnē un tikai pabeigt graffiti, padomāt par kompozīciju, krāsām un tā izskatu. Es domāju kad tas ir veids kā izbēgt no problēmām mierīgā veidā. Dienas gaitā es izveidoju daudz skaistu darbu, faktiski tas ir viss ko es daru pa dienu un lai izveidotu skaistu darbu es pielietoju daudz fotogrāfiju savos darbos, arī mērlenti, lineālus, četrstūrus, atrastās lietas un nejauši atrastus papīra gabalus un citus rīkus, lai izveidotu to pēc iespējas labāku. Parasti es visu izplānoju un visu piesardzīgi izveidoju. Kad es krāsoju darbu, tas viss ir spontāni, nekas nav kārtīgi izplānot izņemot krāsas. Tāpēc es tik ļoti mīlu veidot graffiti, tas ir vienīgais veids, kā es varu brīvi izpausties. Citreiz es tikai vēlos uzzīmēt kaut ko ļoti skaidru, lielu un vienkāršu. Un nemaz nedomāt, tikai zīmēt un aizmirst par nākotni un pagātni, tas man ļauj domāt par tagadni. Pluss es zinu kad to var izlasīt jeb katrs, pat parasti pilsētas iedzīvotāji, kas neko daudz no graffiti nesaprot un es zinu kad tas var kādu uzmundrināt jo tomēr visi darbi ir pozitīvi.

Kādas bandās un ar kādiem cilvēkiem esi pazīstams?
Es esu DE bandā. Un manā banda IVP(4stabi). Es zinu visus cilvēkus ar kuriem esu zīmējis graffiti, pārāk daudz lai uzskaitītu.
Kādreiz esi ticis noķerts?
Jā, bet par to es negribētu runāt. Es esu ticis noķerts pietiekami daudz reizes.
Varbūt kāds padoms jaunajiem graffiti māksliniekiem?
Visdrīzāk jūs ātri noķers. Nezodziet un nepārstājiet zīmēt graffiti. Un pārdomājiet kāpēc jūs ar to nodarbojaties, savu iesauku izvēlaties ļoti uzmanīgi, par iesauku izvēlaties vārdu kas jums arī kaut ko nozīmē.

Pāris Optimist darbi