Pēdējā laikā jau vairākas reizes esmu aizdomājies par šāda raksta izveidi, kas varētu atvieglot administrācijai kļūdu labošanu iesūtītajos rakstos, kā arī uzlabot exa vispārējo rakstības līmeni. Varat iesaistīties šī saraksta papildināšanā sūtot man vēstuli ar pievienojamo pareizrakstības vai stila kļūdu, kas ir pietiekami izplatīta vai vienkārši komentējot šo rakstu. Kļūdas ir sakārtotas pēc to sarežģītības pakāpes, augšā ir sīkas kļūdiņas kā vārdos izlaisti/nepareizi/lieki burti/atstarpes, kamēr apakšā ir aprakstītas šķietami līdzīgo vārdu atšķirīgās nozīmes un dažādi neveikli aizguvumi no citām valodām, piemēram, krievu. icon_wink.gif

Kļūda Pareizs lietojums Piemērs/skaidrojums
jeb vai Ar saikli „jeb” saista tikai sinonīmus, piemēram, „kurls jeb nedzirdīgs”, kamēr „vai” lieto kā izvēles iespēju starp divām atšķirīgām lietām, piemēram, „kaķis vai suns”
kad ka „Viņš teica, kad viņam nepatīk iet uz skolu” (kad runa ir nevis par laiku, kuŗā viņam nepatīk iet uz skolu, bet pašu faktu, ka viņam nepatīk iet uz skolu
kautkas/koutkas kaut kas -
kautvai kaut vai -
vaj vai -
itkā/tākā/tā ka  it kā/tā kā -
bemazvai  bez maz vai -
nejau ne jau -
vaitad vai tad -
ganjau gan jau  -
starpcitu starp citu -
tagat tagad -
dabonu/dabūnu dabūju -
vaidzīga vajadzīga
nosties/nostaties noskaties/noskatieties -
pagaišā pagājušā -
vaig vajag -
zin zina -
drošvien droši vien -
-
vēljoprojām vēl joprojām
-
 
pēctam/pirmstam pēc tam/pirms tam -
laigan lai gan -
kautkad/koutkad kaut kad -
kautko/koutko kaut ko -
šitais/šitie/šitos... šis/šie/šos... -
kapēc kāpēc  -
viss ticamāk/viss lielākais   visticamāk/vislielākais Tas attiecas uz visiem pārākās pakāpes īpašības vārdiem
trennēt/trenniņš trenēt/treniņš -
tūkstots tūkstotis/tūkstoš  -
millions/milions miljons -
kaptēnis kapteinis -
nummurs numurs -
tiko  tikko 
tolete tualete 
iztaba/izstaba istaba -
mobīls mobils Piemēram, „mobilais tālrunis”, nevis „mobīlais tālrunis”
būlta/gūlta/gūlblis/tūlkot/stūlbs bulta/gulta/gulbis/tulkot/stulbs -
-
-
-
administrātors/moderātors administrators/moderators -
alkahols/mikrafons alkohols/mikrofons -
-
orģināls oriģināls -
ideots/idejots/idijots idiots -
tulīt tūlīt -
albūms albums -
nēsmu/nēesmu/nēesu/nēsu neesmu -
esu esmu -
seu sev -
teu tev -
nau nav  -
jav jau -
ira ir -
mape karte

Lūk, kas ir mape, mīļie cilvēki...

 pa par  „Pa” lieto runājot par kādu vietu, pa kuŗu pārvietojas, piemēram, „es eju pa zāli”, „braucu pa ceļu”, bet „par" tādos  gadījumos, kā, piemēram, „es nevēlos par to runāt”, „par trīsdesmit santīmiem iegādājos maizi”
nekā „Kā” lieto salīdzinājumos, piemēram „bailīgs kā zaķis”, kamēr „nekā”, kad minētā lieta/radībā neatbilst noteiktajiem kritērijiem, piemēram, „izdevumi bija lielāki nekā bija paredzēts”
patreiz pašreiz/pagaidām Jo runa ir par „pašu reizi" no kā arī vārds ir izveidots, nav tāda vārdu salikuma kā "patas reizes”, no kā varētu būt veidots „patreiz”
sekojošie šie  Krievisms no krievu vārda „следующиe”, kas kontekstā, kur tiek uzskaitītas dažādas lietas, kuŗas acīmredzi nevar sekot, piemēram „šajā rakstā minēti sekojošie paņēmieni” skan dīvaini un ir nevēlams
nākošais/nākamais

„Nākošais” ir kāds, kas nāk, piemēram, „pretīm nākošais cilvēks”, bet „nākamais” ir pēc kaut kā, piemēram, „nākamā sērija”

runa iet par runa ir par Runa neiet!
dēļ tevis tevis dēļ Krievisms „для тебя”
pie tam/pietam/bez tam turklāt/kā arī Krievisms „к тому"/"к кому”
dotajā momentā pagaidām, pašreiz, tagad, patlaban... No krievu „в даннии момент”
viennozīmīgi neapšaubāmi/nepārprotami/pilnīgi noteikti... Piemēram, „viennozmīmīgi labākais risinājums IT jomā„. Tomēr vārds ir lietojams, kad runā par vienu nozīmi, piemēram, "viennozīmīgs vārds"
pa lielam lielākoties/galvenokārt Vismaz man tas saistās ar iešanu uz tualeti „pa lielam” vai „pa mazam”.. 
savlaicīgi laikus/laicīgi No krievu „современно”
tekošs pašreizējs/tagadējs

Krievisms, gadījumos, kad  netiek runāts par kaut ko, kas tiešām tek, bet gan lietots ar nozīmi „pašreizējs”, „tagadējs”, piemēram, „tekošais datums”

virs/zem vairāk kā/mazāk kā Anglisms, kad tiek runāts par kaut ko, kas ir vairāk/mazāk par kaut ko, piemēram, „es šodien iztērēju virs 10 latiem”

ņemt dalību

piedalīties Neloģisks vārdu salikums, ņemot vērā, ka dalību nevar paņemt. Radies kā vācu vārda „teilnehmen” (piedalīties) tiešā tulkojuma.
spēlē lielu lomu ir liela nozīme Krievisms, gadījumos, kad patiešām netiek runāts par „lielas lomas spēlēšanu”
attiecībā par par Liekvārdība, jo teikums ir saprotams arī bez „attiecībā”
priekš exs.lv exs.lv mājaslapai „Raksts tika veidots tikai priekš Exs.lv”. Kropls krievu „для” vai angļu vārda „for” tiešs tulkojums bez datīva (kam?) lietojuma
papildu/papildus

Vārds „papildu” lietojams tikai ar lietvārdiem, piemēram, „papildu līdzekļi”, kamēr „papildus” lieto ar noriseņiem (darbības vārdiem), piemēram, „jāstrādā papildus”

nolādēt ielādēt/lejupielādēt Nolādēt var tikai raganas un citi nelabi cilvēki... 
atpakaļ pirms Piemēram, „divas stundas atpakaļ” pareizi būtu „pirms divām stundām”. Vārds „atpakaļ”, runājot par laiku, ir neveikls un nevēlams krievisms, kas nu arī sāk ienākt no angļu valodas
neparko/ne par ko

Pastāv abas formas, taču „neparko” tiek lietots ar nozīmi „nekāda ziņā”, piemēram, "viņš neparko negribēja padoties." „Ne par ko” tiek lietots tā tradicionālajā nozīmē, piemēram, „viņš ne par ko negribēja domāt”

savāds/citāds

savāds — dīvains, jocīgs

citāds — atšķirīgs 

viņš, viņa/tas, tā „viņš, viņa” lieto tikai runājot par dzīvām būtnēm, kamēr „tas, tā” — par nedzīvām
jutīgs/jūtīgs

jutīgs — tāds, kas viegli uztver kairinājumu, piemēram, jutīgi zobi

jūtīgs — tāds, kuŗam ir viegli izraisīt jūtas, piemēram, jūtīgs cilvēks

pastāvīgs/patstāvīgs

pastāvīgs — tāds, kas darbojas, funkcionē visu visu laiku

patstāvīgs — tāds, kuŗam raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcība

dabīgs/dabisks

dabīgs — tāds, kas nāk no dabas, piemēram, „dabīgs medus”

dabisks — tāds, kas ir nesamākslots, piemēram, „dabiskas kustības”

kartiņa kartīte Vārds „karte”, no kuŗas arī veidota pamazināma forma, ir 5. deklinācijā, kas jāsaglabā veidojot arī deminiutīvu (vienkārši runājot, pamazināmajai formai jābeidzas ar to pašu burtu kā vārdam, no kuŗa tas darināts).
Latvieši/Krievi/Angļi... latvieši/krievi/angļi...

Tautības latviešu valodā raksta ar mazo burtu

Latviešu valoda/Krievu valoda, Angļu valoda... latviešu valoda/krievu valoda, angļu valoda... Tāpat kā tautības arī valodu valodu nosaukumi jāraksta ar mazo burtu
pa latviski/pa krieviski... latviski/krieviski... Kārtējais neveiklais krievisms no krievu „по латвийски”
Latviski/Krieviski... -
Janvāris/Februāris... janvāris/februāris... Mēnešus latviešu valodā raksta ar mazo burtu.

Tālākai lasīšana

Ja ir šaubas par kāda vārda/vārdu pareizrakstību, vislabāk to var pārbaudīt ievadot šos vārdus Google, kur parasti tiek parādīts vai tie ir uzrakstīti pareizi un, ja nē, tad piedāvāts pareizais variants. Tas, protams, pieņemot, ka cilvēks neraksies pa māju pēc latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. 

Laboja Vysainīks, labots 102x