Pēdējā laikā jau vairākas reizes esmu aizdomājies par šāda raksta izveidi, kas varētu atvieglot administrācijai kļūdu labošanu iesūtītajos rakstos, kā arī uzlabot exa vispārējo rakstības līmeni. Varat iesaistīties šī saraksta papildināšanā sūtot man vēstuli ar pievienojamo pareizrakstības vai stila kļūdu, kas ir pietiekami izplatīta vai vienkārši komentējot šo rakstu. Kļūdas ir sakārtotas pēc to sarežģītības pakāpes, augšā ir sīkas kļūdiņas kā vārdos izlaisti/nepareizi/lieki burti/atstarpes, kamēr apakšā ir aprakstītas šķietami līdzīgo vārdu atšķirīgās nozīmes un dažādi neveikli aizguvumi no citām valodām, piemēram, krievu. \"icon_wink.gif\"

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
KļūdaPareizs lietojumsPiemērs/skaidrojums
jebvaiAr saikli „jeb” saista tikai sinonīmus, piemēram, „kurls jeb nedzirdīgs”, kamēr „vai” lieto kā izvēles iespēju starp divām atšķirīgām lietām, piemēram, „kaķis vai suns”
kadka„Viņš teica, kad viņam nepatīk iet uz skolu” (kad runa ir nevis par laiku, kuŗā viņam nepatīk iet uz skolu, bet pašu faktu, ka viņam nepatīk iet uz skolu
kautkas/koutkaskaut kas-
kautvaikaut vai-
vajvai-
itkā/tākā/tā ka it kā/tā kā-
bemazvai bez maz vai-
nejaune jau-
vaitadvai tad-
ganjaugan jau -
starpcitustarp citu-
tagattagad-
dabonu/dabūnudabūju-
vaidzīgavajadzīga- 
nosties/nostatiesnoskaties/noskatieties-
pagaišāpagājušā-
vaigvajag-
zinzina-
drošviendroši vien-
-
vēljoprojāmvēl joprojām- 
-
 
pēctam/pirmstampēc tam/pirms tam-
laiganlai gan-
kautkad/koutkadkaut kad-
kautko/koutkokaut ko-
šitais/šitie/šitos...šis/šie/šos...-
kapēckāpēc -
viss ticamāk/viss lielākais  visticamāk/vislielākaisTas attiecas uz visiem pārākās pakāpes īpašības vārdiem
trennēt/trenniņštrenēt/treniņš-
tūkstotstūkstotis/tūkstoš -
millions/milionsmiljons-
kaptēniskapteinis-
nummursnumurs-
tiko tikko - 
toletetualete - 
iztaba/izstabaistaba-
mobīlsmobilsPiemēram, „mobilais tālrunis”, nevis „mobīlais tālrunis”
būlta/gūlta/gūlblis/tūlkot/stūlbsbulta/gulta/gulbis/tulkot/stulbs-
-
- 
-
-
administrātors/moderātorsadministrators/moderators-
alkahols/mikrafonsalkohols/mikrofons-
-
orģinālsoriģināls-
ideots/idejots/idijotsidiots-
tulīttūlīt-
albūmsalbums-
nēsmu/nēesmu/nēesu/nēsuneesmu-
esuesmu-
seusev-
teutev-
naunav -
javjau-
irair-
mapekarte\n

\"\"

\n

Lūk, kas ir mape, mīļie cilvēki...

\n
 papar „Pa” lieto runājot par kādu vietu, pa kuŗu pārvietojas, piemēram, „es eju pa zāli”, „braucu pa ceļu”, bet „par\" tādos  gadījumos, kā, piemēram, „es nevēlos par to runāt”, „par trīsdesmit santīmiem iegādājos maizi”
kānekā„Kā” lieto salīdzinājumos, piemēram „bailīgs kā zaķis”, kamēr „nekā”, kad minētā lieta/radībā neatbilst noteiktajiem kritērijiem, piemēram, „izdevumi bija lielāki nekā bija paredzēts”
patreizpašreiz/pagaidāmJo runa ir par „pašu reizi\" no kā arī vārds ir izveidots, nav tāda vārdu salikuma kā \"patas reizes”, no kā varētu būt veidots „patreiz”
sekojošiešie Krievisms no krievu vārda „следующиe”, kas kontekstā, kur tiek uzskaitītas dažādas lietas, kuŗas acīmredzi nevar sekot, piemēram „šajā rakstā minēti sekojošie paņēmieni” skan dīvaini un ir nevēlams
nākošais/nākamais\n

„Nākošais” ir kāds, kas nāk, piemēram, „pretīm nākošais cilvēks”, bet „nākamais” ir pēc kaut kā, piemēram, „nākamā sērija”

\n
runa iet parruna ir parRuna neiet!
dēļ tevistevis dēļKrievisms „для тебя”
pie tam/pietam/bez tamturklāt/kā arīKrievisms „к тому\"/\"к кому”
dotajā momentāpagaidām, pašreiz, tagad, patlaban...No krievu „в даннии момент”
viennozīmīgineapšaubāmi/nepārprotami/pilnīgi noteikti...Piemēram, „viennozmīmīgi labākais risinājums IT jomā„. Tomēr vārds ir lietojams, kad runā par vienu nozīmi, piemēram, \"viennozīmīgs vārds\"
pa lielamlielākoties/galvenokārtVismaz man tas saistās ar iešanu uz tualeti „pa lielam” vai „pa mazam”.. \"\"
savlaicīgilaikus/laicīgiNo krievu „современно”
tekošspašreizējs/tagadējs\n

Krievisms, gadījumos, kad  netiek runāts par kaut ko, kas tiešām tek, bet gan lietots ar nozīmi „pašreizējs”, „tagadējs”, piemēram, „tekošais datums”

\n
virs/zemvairāk kā/mazāk kāAnglisms, kad tiek runāts par kaut ko, kas ir vairāk/mazāk par kaut ko, piemēram, „es šodien iztērēju virs 10 latiem”
\n

ņemt dalību

\n		piedalītiesNeloģisks vārdu salikums, ņemot vērā, ka dalību nevar paņemt. Radies kā vācu vārda „teilnehmen” (piedalīties) tiešā tulkojuma.
spēlē lielu lomuir liela nozīmeKrievisms, gadījumos, kad patiešām netiek runāts par „lielas lomas spēlēšanu”
attiecībā parparLiekvārdība, jo teikums ir saprotams arī bez „attiecībā”
priekš exs.lvexs.lv mājaslapai„Raksts tika veidots tikai priekš Exs.lv”. Kropls krievu „для” vai angļu vārda „for” tiešs tulkojums bez datīva (kam?) lietojuma
papildu/papildus\n

Vārds „papildu” lietojams tikai ar lietvārdiem, piemēram, „papildu līdzekļi”, kamēr „papildus” lieto ar noriseņiem (darbības vārdiem), piemēram, „jāstrādā papildus”

\n
nolādētielādēt/lejupielādētNolādēt var tikai raganas un citi nelabi cilvēki... \"\"
atpakaļpirmsPiemēram, „divas stundas atpakaļ” pareizi būtu „pirms divām stundām”. Vārds „atpakaļ”, runājot par laiku, ir neveikls un nevēlams krievisms, kas nu arī sāk ienākt no angļu valodas
neparko/ne par ko\n

Pastāv abas formas, taču „neparko” tiek lietots ar nozīmi „nekāda ziņā”, piemēram, \"viņš neparko negribēja padoties.\" „Ne par ko” tiek lietots tā tradicionālajā nozīmē, piemēram, „viņš ne par ko negribēja domāt”

\n
savāds/citāds\n

savāds — dīvains, jocīgs

\n

citāds — atšķirīgs 

\n
viņš, viņa/tas, tā„viņš, viņa” lieto tikai runājot par dzīvām būtnēm, kamēr „tas, tā” — par nedzīvām
jutīgs/jūtīgs\n

jutīgs — tāds, kas viegli uztver kairinājumu, piemēram, jutīgi zobi

\n

jūtīgs — tāds, kuŗam ir viegli izraisīt jūtas, piemēram, jūtīgs cilvēks

\n
pastāvīgs/patstāvīgs\n

pastāvīgs — tāds, kas darbojas, funkcionē visu visu laiku

\n

patstāvīgs — tāds, kuŗam raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcība

\n
dabīgs/dabisks\n

dabīgs — tāds, kas nāk no dabas, piemēram, „dabīgs medus”

\n

dabisks — tāds, kas ir nesamākslots, piemēram, „dabiskas kustības”

\n
kartiņakartīteVārds „karte”, no kuŗas arī veidota pamazināma forma, ir 5. deklinācijā, kas jāsaglabā veidojot arī deminiutīvu (vienkārši runājot, pamazināmajai formai jābeidzas ar to pašu burtu kā vārdam, no kuŗa tas darināts).
Latvieši/Krievi/Angļi...latvieši/krievi/angļi...\n

Tautības latviešu valodā raksta ar mazo burtu

\n
Latviešu valoda/Krievu valoda, Angļu valoda...latviešu valoda/krievu valoda, angļu valoda...Tāpat kā tautības arī valodu valodu nosaukumi jāraksta ar mazo burtu
pa latviski/pa krieviski...latviski/krieviski...Kārtējais neveiklais krievisms no krievu „по латвийски”
Latviski/Krieviski...-
Janvāris/Februāris...janvāris/februāris...Mēnešus latviešu valodā raksta ar mazo burtu.
\n\n

Tālākai lasīšana

\n\n\n

Ja ir šaubas par kāda vārda/vārdu pareizrakstību, vislabāk to var pārbaudīt ievadot šos vārdus Google, kur parasti tiek parādīts vai tie ir uzrakstīti pareizi un, ja nē, tad piedāvāts pareizais variants. Tas, protams, pieņemot, ka cilvēks neraksies pa māju pēc latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. \"\"

\n\n

Laboja Vysainīks, labots 102x

Laboja nezināms, labots 1x