Pēdējā laikā sevī esmu novērojis dīvainu parādību - es jūtos labi. Un nevis reizi pa reizei vai tā, ka pēc pamošanas konstatē, ka vari gulēt vēl 5 stundas. Nē, es jūtos labi visu laiku. Manu panākumu noslēpums? Nu tas tā kā būtu jāapdomā.

Domāju, ka lielu manas laimes daļu sastāda fakts, ka esmu sācis mācīties. Ir tik patīkami vakarā aiziet gulēt vai no rīta iet uz skolu ar domu, ka tu visu esi izdarījis. Tev nav, par ko uztraukties. To laikam varētu nosaukt par stresa samazināšanos. smile_mini.gif

Mācīšanās nav vienīgā lieta, ko esmu mainījis savā dzīvē pēdējā laikā. Jā, zinu, es biju muļķis un kretīns, bet agrāk sabiedriskajā transportā nepirku biļeti. Kā tautā saka - braucu pa zaķi. Nu tagad esmu stingri apņēmies tā vairs nedarīt. Vienmēr pērku biļeti, kas man, par laimi, vēl maksā tikai 25 santīmus, vai vēl labāk - izvēlos ceļu mērot kājām, ja nekur nav jāsteidzas. Jums varētu šķist dīvaini, kā tas uzlabo manu garastāvokli. Atbilde ir šāda: es vairs nejūtu vainas apziņu par šī briesmīgā likuma neievērošanu, jo tagad es to gluži vienkārši ievēroju. Tā kā tagad bieži staigāju ar kājām, esmu arī sācis nedaudz apdomīgāk plānot savu laiku, lai visur laicīgi paspētu, kas jau atkal palīdz atbrīvoties no nedaudz stresa.

Ir vēl viena lieta, ko esmu nesen pasācis. Esmu audzis diezgan turīgā ģimenē un katru nedēļu esmu saņēmis ~10 ls kabatas naudā. Agrāk sanāca šos 10 latus izšķērst nedēļas pirmajās dienās un tad nožēlot to un palikt bez pusdienām. Tad nu es domāju, uz ko es lieki iztērēju visvairāk naudas. Un, protams, atbilde man jau bija zināma: uz saldumiem un dzērieniem. Tā nu tagad esmu pasācis katru dienu ņemt līdzi 1, 5 litru ūdens pudeli, ar ko vienmēr pietiek visai dienai, un 3 rupjmaizes šķēlītes, kas ļauj iztikt bez pusdienām skolā (ja vien tā nav otrdiena vai ceturtdiena, kad mājās esmu tikai vakarā) un ko var uzgrauzt kādā brīdī, kad gribas kaut ko apēst (agrāk šādā situācijā es būtu tērējis savu dārgo naudiņu un gājis uz kafejnīcu). Tā nu es palieku ar naudu kabatā, junk-foodu ne-vēderā un ar vairāk brīvo laiku (piemēram, laiku, kad pārējie ēd (garo starpbrīdi)).

Un jau atkal sanāk pieminēt spēļu atmešanu. Tas varētu atkal izklausīties dīvaini - kā kaut kā patīkama darīšana var sagādāt nepatīkamas sajūtas? Nu tad padomājiet, kā jūs parasti jūtaties pēc 2 stundu RuneScape spēlēšanas, cērtot to yew tree vai ķerot tās haizivis! Tas ir nogurdinoši - gan emocionāli (darīt vienu un to pašu atkal un atkal), gan fiziski (sēdēšana vienā pozā un skatīšanās ekrānā vienā punktā). Protams, ir patīkami reizi pa reizei ieiet CS un 15 minūtes uzspēlēt, bet nevajag to pārvērst par prioritāti savā dienas plānā.

Tā nu būtu manas šī brīža laimes formula. Vēl varbūt būtu vērts pieminēt, ka esmu sācis apsvērt savas nākotnes izglītības iespējas, bet pieļauju, ka tas jūs īpaši neinteresē. Ceru, ka varēsiet kādu no manām metodēm pārņemt, lai arī savu dzīvi padarītu laimīgāku. smile_mini.gif

Laboja Gek, labots 1x