Beidzot esmu atgriezies no ceļojuma pie BumBum un pastāstīšu, kā tad mums gāja.


Pirmā diena.
     Viss sākās 1935. gada 18. janvārī. Sakravāju mantas un ar čukčukbānīti devos pie BumBum.
Pēc 3 dienu brauciena pa A11 šoseju, mans Audi iebrauca Rīgas robežā. Pēc trieciena ar nožogojumu, mani aiztransportēja un Gaiļezera slimnīcu. Neteikšu ka bija sāpīgi, bet nepatīkami gan. Tik pretīgu skatu nekad nebiju redzējis. Mans Audi bija lupatās.

Otrā diena.
     Pieceļos gaiļezera poliklīnikā un satieku seksīgu māsiņu. Viņa aiziet. Pieceļos, noņemu sistēmu, apģērbjos un dodos uz bufeti. Bufetē es satieku apaļīgu kundzi, apmēram 12 gadus vecu. Viņa man piedāvā svaigus kulinārijas izstrādājumus. Laipni atsakos un dodos uz stāvietu. Kad esmu iekāpis savā mašīnā, saprotu ka vakar to sasitu un viņa atrodas Tolmetā. Atvainojos mašīnas saimniekam par izsisto logu un dodos uz pieturu. Sazvanu BumBum, uzzinu ka esmu netālu- 30 minūšu gājiens ar helikopteri. Tā nu fiksi aizdesoju pie Bumbumiņa.
Atrodu māju, piezvanu pie durvīm un tur atver muskuļots vīrietis, tīkliņkreklā, ar tetovejumu. Es ķeros tam ap kaklu, dāvāju ziedus un...tieku "laipni" pavadīts uz blakus durvīm. Izrādās es sajaucu adresi. Atrodot pareizo dzīvokli, mani sagaida seksuāla sieviete, ap gadiem 73. Tā mani aicina iekšā un saka ka Bumbiņš tulīt būs. Viņs aizskrēja uz slimnīcu sagaidīt kautkādu Kristapu.  Sazvanu Bumbumu, pasaku ka sēžu pie viņa vectēva un jau puse no polša ir cauri. Pēc pāris sekundēm zvans pie durvīm. Es kā laipns cilvēks, pavadu vectēvu līdz virtuves durvīm, lai vienam nav jāiet tik garš ceļš līdz ārdurvīm. Pēkšņi virtuvē iebrāžas jaunēklis ar pudeli rokās. Man smaids līdz ausīm, vectēvs no priekiem jau guļ, bet Jurģis nesaprašanā jautā: "Tu esi Wrackers?". "Nu bet protams Bumbiņ, kurš gan cits!". "He he he, šitie cietie Šleserjoki tev sanāk, puis!". 
Tā pēc pāris vārdiem, pudele jau cauri. Vīra prātā saģērbjamies, paņemam katrs pa dvacāram, izsaucam taksi un dodamies uz vecrīgu. Noīrējam meitenes un dodamies uz GoPlanet braukāties ar kartingiem. Tālāko vakaru es neatceros.

Trešā diena.
     Pieceļos. Galva sāp. Mani apskauj spalvaina roka. Mana īrētā meitene uzvilkusi manu jaku. BĻĒG. Ka krauju pa seju, tā bumbums augšā, ar nūju tai pa vēderu. Bumbuma daiļava pa durvīm ārā, manējā jaku nomet un kā zibens traucas pa logu laukā. Atveram kautkādu pudeli, iztukšojam, aprunājam vakardienas notikumus un dodamies uz Omegu. Nonākuši pie Omegas, bruņoti vīri paskaidro, ka mēs meklējam Origo. Kā jau kārtīgi vīri, viņi mūs par divām pudelēm aizved līdz Origo. Izkāpuši, saprotam ka esam pareizajā vietā. Kamēr es aplūkoju stacijas burvīgo, estētisko senatnes auru, Bumbums kaut kur pazudis. Jāiet meklēt. Pēkšņi kāds pieskaras manam plecam. Es kā čaks noriss taisu roundkick, sagrābju uzbrucēju un attopos pie zemes ar zilu aci. Bumbums atvainojas un iedod man burgeru, kuru tikko iegadājās. Es ļaunu prātu neturot, paprasu no viņa 5 latus, lai nerakstu iesniegumu policijā un ar gardu muti notiesāju burgeru. Pastaigājam pa pilsētu, satiekam Ropsīti, Minku un citus knariņus.

    Pienāk piektās dienas vakars. Saprotu ka rīt ir pirmdiena un jādodas uz skolu. Tā nu kāpju uz sava vellapēda un dodos atpakaļ uz Liepāju....

Laboja throttle, labots 3x

Laboja nezināms, labots 1x