Kai Joņs pi Gata cīmūs brauca

Ehh, nerakstīšu tomēr latgaliski (lai arī kā Pauls to ļoti vēlētos ), bet rakstīšu visu mums saprotamā mēlē - latviski. Kā jūs jau visi zināt, bija nesen tā saucamā eksiešu kopā sanākšana. Liela daļa cilvēku bija no Rīgas, bet atradās cilvēki arī no Kuldīgas, Liepājas, Siguldas un Rēzeknes, manā gadījumā. Vēl 3 dienas pirms pasākuma nezināju, vai vispār tikšu, bet tomēr man paveicās.

Piektdien pamodos 10:00, kad i paēdu, nomazgājos, pie tam vēl pakomentēju @ exs.lv. 11:40 biju stacijā, kur gaidīju mikroautobusu. Izrādījās, ka uz Rīgu brauca pietiekami daudz cilvēku - astoņi. Sākumā centos skatīties pa logu, bet tad sapratu, ka ir nenormāli garlaicīgi, tāpēc nosnaudos, ietaupot miegu naktī. Visu ceļu atsēdēju kaut kādai Parisai Hiltonei - gara blondīne ar izteiktu rīdzinieku akcentu. Nezinu, kāpēc mani īsti nepiesaistīja šī meitene, lai gan viņa vienalga bija labāka par kaut kādu vecu vīrieti.

Nobraucot pusceļu, apstājāmies Jēkabpilī, kur i piezvanīju Kristapam (Persikam), kurš solījās mani sagaidīt Ogrē. Pēc 10 min atsākām braukt. Ceļa laikā atkal nosnaudos. Tad viena meitene kāpa ārā Ogrē, un es nolēmu ar izkāpt, jo tāpat īstas vietas, kur apstāties viņam nebija. Tā meitene, kā izrādījās, arī bija Hiltonveidīgā. Sazvanījos vairākkārt ar Kristapu, līdz viņš sapratu, kur esmu; tad nācās gaidīt. Laiku "nositu", spēlējot savā nu jau vecajā mobilajā Bejewelled. Iepriekš man jau bija nojauta, ka es satikšu kādu no Ogres TKD kluba, kas arī piepildījās. Viens čalis, ar kuru parasti tiekam vienā svara kategorijā pabrauca garām ar velosipēdu. Sasveicinājāmies un viņš neapstājoties pabrauca garām. Domāju viņam bija diezgan liels izbrīns, ko šis lauķis dara Ogrē.

Tad jau arī atnāca Kristapiņš, ar kuru devāmies brenguļu medībās. Viņš bija noskatījis vienu veikaliņu Meža Prospekta 4a ielā. Pagāja pusstunda, līdz atradām to rajonu. Nonākot noteiktajā vietā, diemžēl neko citu, kā pagalmu un kāpņu telpu durvis neredzējām. Nopūtāmies un devāmies uz stacijas pusi. Par laimi, Kristaps sadūšojās uzprasīt meitenēm, uz kuru pusi vilciena stacija ir, jo izrādījās, ka mēs gājām uz pavisam citu pusi. Pa ceļam vēl iegājām veikalā iegādāties taču to sasodīto alu. Es paņēmu nieka 3l, bet Kristaps vēl mazāk 2l. Mēs jau tie nedzērēji vien bijām, tā ka mums tas bija normāli. Salikām somās, izņēmu vēl no kartes 5 Ls katram gadījumam, līdz arī uzzvanīja Rihards (Gangz) jeb Madara mašīna. Šie apgalvoja, ka ir Carnikavā un ka mums nebūs vietas mašīnā, lai gan es jau sen teicu, ka mums būs transports.

Kāpēc mēs vispār devāmies uz staciju? Lai satiktu vēl vienu Kristapu (kurš ir par to, ka viņu mums te ir nudien daudz!!!) jeb Streli. Viņam 17:30 vajadzēja atbraukt no Rīgas. Pirms viņa vēl nācās atbraukt Eināram jeb Latvijam18, bet šis izkāpa vienu pieturu pirms, tāpēc satikt viņu sanāca tikai pie paša Gata. Visu laiku gribēju aiziet uz tualeti, bet nekur tādu neredzēju un man bija kaut kā neērti prasīt arī tantītēm pie lodziņiem. C'mon, kurā vilciena stacijā nav tualetes. Sākumā ar Persiku sēdējām ārā, kur redzējām sīkus bērnus spēlējamies ar vēja pūķi (vai kā tas agregāts pareizi saucas). Bija jautri apskatīties uz to, bet tad sāka līt lietus un mēs apsēdāmies iekšā.

Satiekot Streli, izgājām ārā, lai sameklētu mūsu transportu. Diemžēl nācās 10 min mirkt palielā lietū, līdz to sagaidījām. Izbraucām ~ 17:40. Diemžēl, kamēr maldījāmies Lēdmanes apgabalā, pazaudējām nudien daudz laika. Vēlāk stāvējām arī pie ūdens torņa, jo Gatis jeb Lv Mind Geek gāja mums pretī. Diemžēl viņa 5 min ilga 45 min, tāpēc viss ieilgās vēl ilgāk. Kamēr vēl nestāvējām uz vietas, pabraucām garām Kristianai jeb Za4enitei, pieminētajam Eināram un Ritvaram jeb Booney. Zvanījām viņiem un teicām, ka tas iespējams ir nepareizais virziens, bet viņi, kā teica, turpināja iet. Pēc otrā zvana gan griezās apkārt. Kad beidzot Gatis bija pietuvojies, nolēmām pabraukt pretim. Tur redzējām ejot 4 cilvēkus - Gati, Aigaru jeb Riginu, Artūru jeb Kambyz un Dāvi jeb Werwi. Nolēmām savākt Werwi, kas mums parādīs ceļu līdz Gata mājām. Diemžēl ar pašu Werwi arī maldījāmies padaudz, bet tomēr atradām pirti.

Kad atbraucām uz turieni, izrādās Gatis savas atslēgas bija paņēmis līdzi, tā ka nācās sēdēt ārā. Diemžēl tagad atslēgas vispār ir pie manis.. Gati neuztraucies, sadabūšu tās līdz Rīgai. Lai nu kā, sagaidot jau iepriekš minētos cilvēkus mēs ar Kristapu paspējām iztukšot pa pudelei alus. Pēc viņu ierašanās jau tikām iekšā, nolikām mantas, bet drīz vien arī izgājām pretī Madara un Ingvara jeb Aikis0 mašīnām. Viņi jau turpat riņķoja visu laiku, tā ka pamanīja mūs uzreiz. Tā nu arī ieradās visa tauta, kas galu galā sastāvēja no iepriekš nosauktajiem, kā arī no Paula jeb Kordiljēra, Rolanda jeb Hiba, 3. Kristapa jeb Wrackera, Riharda, Madara, Ingvara, viņa meitenes, Normunda, Modra jeb Static Fake, Eduarda jeb God Melaro un Tomiņa jeb Rifelz.

Tad jau es sāku drusku knipsēt ar savu digitālo. Viss sākās ar Madara gatavošanas prasmju izrādīšanu, cepot burgerus. Man arī sanāca to nogaršot, tā ka droši varu teikt, ka bija ļoti garšīgi.

Vēl bildes: #1.

Visi jau sāka kļūt atvērtāki un radās dažādas diskusijas, alus bija gandrīz katram rokās.

Vēl bildes: #1; #2; #3; #4; #5.

Protams, nevar aizmirst Ārčiju, Gata suni, kurš mums visiem kļuva ļoti mīļš. Personīgi man, zelta retrīvers ir viena no mīļākajām suņu sugām, kaut vai filmu zvaigznes "Badija" dēļ.

Vēl bildes: #1; #2; #3.

Vēlāk mēs nolēmām iet pirtī. Sēdējām, vairākkārt uzmetām garu, tad skrējām uz upi. Jāpiebilst, ka upe nebija diez ko jauka, jo akmeņi bija visapkārt. Sekla un akmeņaina - lekt nu bija aizliegts kategoriski. Bet tas netraucēja man un Eduardam pārpeldēt pāri upei vairākas reizes. Tā mēs turpinājām iet uz pirti, nu, es domāju, vismaz 30 min. Lai arī baltā pirts, mēs turējām 80 grādus pēc Celsija.

Pēc pirts, es apvilku šortus un citu kreklu, jo tomēr biju tīrāks, izmazgājies. Biju svaigs priekš pokera spēles, pie kuras pavadīju visu atlikušo nakti, līdz es neaizgāju gulēt. Spēlētāji, kuri nemainījās, bija Ingvars, Strelis un es. Pa starpai vēl uzspēlēja gan Gatis, gan Wracker, gan Ingvara meitene, gan Persiks, gan arī Ritvars.

Kā titulbildi šim pasākumam izvēlējos šo bildi, jo man nenormāli patīk Rolanda sejas izteiksme!

Tā bilde ir pārāk krimināla, you shall not see it!

Vēl bildes: #1; #2; #3; #4.

Pa visu pokera laiku mani vēl sauca ārā. Protams, man bija bail iet, jo domāju, ka mani sitīs. Lai nu kā, sēžot pie galda, vismaz 4 cilvēki ienākot istabā mani nepamanīja, lai arī es sēdēju pašā priekšā. Izrādās, ka Pauls vienkārši vēlējās, lai es palasu latgaliski.. Es nezinu, ko es te bildēju, bet noķēru momentu, kad Normunds drausmīgi sačukstas ar Streli.

Tad, kas notika tālāk, jautājiet tiem, kas palika nomodā. Es devos uz savu vietu treilerī, kur jau biju saklājis gultu. Tur pat treilerī gulēja arī slavenais Aigars jeb Riggins, bet viņš atradās tomēr ne manā gultā, tā ka droši varēju gulēt. Zinu, ka vēl gultā apgūlās gan Strelis, gan arī Toms (gulta bija liela), bet nu no rīta es biju izgulējies. Vismaz nenācās klausīties stāstus, kā Rihards spārdījās savā teltī, izdvešot dīvainas skaņas un kustinot telti, it kā.. nu, jā.. Daži arī mocījušies aizmigt pirts augšā, bet karstuma dēļ - bez panākumiem. Tā ka es laikam izvēlējos labāko vietu visā "ciemā".

No rīta mēs atkal cepām burgerus, jo gaļa vēl bija palikusi, cīsiņus, kādus vien atradām, kā arī vēlāk Rihards cepa kabačus kopā ar olu. 

Vairāk rīta fotogrāfiju nebija, jo diemžēl daudzi rosījās uz aizbraukšanu - Kristiana, Ervīns, Ritvars, Artūrs un Aigars. Uzreiz cilvēku palika daudz mazāk. Skaits saruka, bet tomēr es piedāvāju uzspēlēt futbolu. Sākumā spārdījām bumbu četratā, bet tad jau pēc 10 min risinājās futbola mačs Krāsainie : Melnajiem. Ar "Krāsainajiem" bija domāti krāsainie niki exs'ā, bet ar melnajiem - nu visi pārējie. Līdz "Krāsainajiem" mēs nonācām diemžēl vēl tikai 3. stādijā, jo pirms tam komanda tika dēvēta "Moderatori", bet tad "Administrācija" un tikai pēc tam "Krāsainie".

Diemžēl mana "Krāsaino" komanda lielāko spēles daļu atradās mazākumā, jo daudzi ieguva traumas, bet daudziem apnika (kā piemēram, Madaram ), bet tas mūs neapstādināja izspēlēt līdz 10 vārtiem, veidojot gala rezultātu 5:10. Jāmin, ka rezultāts bija 5:5, bet tad mēs laikam fiziski nogurām. Vēl pieminēšu, ka Modris jeb SF ļoti labi spēlē futbolu, viņš spēja apvadīt visu komandu viens un gūt vārtus.

Vēl bildes: #1; #2; #3; #4; #5; #6; #7; #8; #10; #11; #12; #13; #14; #15; #16; #17.

Jāpasaka arī paldies Madaram, kurš mūs bildēja spēles beigās (ar manu fotoaparātu). Tad arī saradās pārējie skatītāji un fani, kuri paspēja nobildēties.

Vēl bildes: #1; #2; #3; #4.

Pēc futbola, liela daļa sēdēja jau uz nobildētajiem bluķīšiem, kur es tomēr palasīju latgaliešu lieteratūru Paulam par godu..

.. bet daļa ievērtēja Gata moderatora spējas, kas tika viņam piešķirtas uzreiz pēc futbola spēles.

Vēlāk daži arī paspēja paklausīties mūziku, kamēr Maadinsh kopā ar Wracker'u un Gati aizbrauca uz veikalu, kur Kristaps iegādājās vēl vienu pudeli degvīna.

Maadinsh jau futbola laikā nobildēja savu mašīnīti, bet Ingvars to izdarīja pēc tam, kad pamodās. Nezinu, kāpēc viņiem tas bija nepieciešams, bet nu bildes ielikšu, ja jau atrodas manā digitālajā.

Madara auto:

Ingvara auto:

Vēl bildes: #1.

Diemžēl neilgi pēc tam, aizbrauca gan Madara mašīna, gan Ingvara mašīna, atstājot pie Gata vien 7 cilvēkus (ieskaitot pašu nama tēvu). Pašlaik laikam vienīgais dzīvais, kurš par visu var pastāstīt, esmu es. Bet vēl tur bija Gatis, Toms, Eduards, Strelis, Wracker un SF. Gatis ar Modri sēdēja iekšā pie PC, skatoties exs'u, bet pārējie atradās ārā, klausoties hip-hop'u.

Vēl bildes: #1.

Es gan skraidīju te ārā ietusēt, te iekšā apskatīties eksiešu komentārus miniblogos. Diemžēl visu alu jau biju izdzēris vakar, tā ka biju skaidrākais no visiem laikam. Mūsu vientuļā pasēdēšana sākās nudien garlaicīgi. Tomēr tad izlēmām pacept mūsu atlikušos produktus, kad arī sanāca pārrunāt dažādas nopietnas lietas kopā ar Wrackeru, Eduardu un Modri. Pirmais, ko cepām, bija vistas spārniņi. Īstenībā tos cepa Kristaps, bet pat, pālī esot, viņam tas izdevās ļoti labi.

Aizmirsu pavisam pieminēt, ka Kristaps iztroļļoja nabaga Ārčiju, uzliekot viņam uz galvas vienu no krēsliem (bildē). Šis nabags tā nobiedējās, ka sāka skriet ar visu krēslu uz kakla pa visu lauku. Nobijos, ka vēl kaklu nolauzīs, bet tomēr viss beidzās labi. Kristaps arī atvainojās sunītim.

Vēlāk gan sākās, kā krievi teiktu - "žara" jeb karstums. Hip-hop'u nomainīja populārākie hīti, dubsteps un tehno gabali. Tad sākās reivs Eduarda, Toma un mazliet Streļa izpildījumā.

Vēl bildes: #1; #2; #3.

Šo bildi man vienkārši vajadzēja ielikt atsevišķi, jo tā ir graciozākā bilde visā manā folderī. Tas tomēr ir balets, tā ir māksla:

Tālāk Wracker atbildēja Obsidiana komentāram par iepļaukošanu viņam sejā..

.. un pēc tam puiši spēlējās ar Ārčiju.

Vēl bildes: #1.

Vēlāk, kad es jau gatavojos prombraukšanai, puiši nolēma iekurināt to baļļu, kas bija blakus grilam (tie, kas bija zina), bet pirms tam nācās sanest un saskaldīt malku. Tā, lūk, es kadros noķēru cilvēku ar laikam lielāko Woodcutting līmeni.

Vēl bildes: #1; #2; #3.

Nudien gribētu zināt, vai viņiem izdevās iekurināt baļļu, jo es līdz tam vēl netiku. Drīz pēc tam mēs ar Wrackeru, Eduardu un Modri devāmies uz Lēdmani - man tur vajadzēja iet, jo mani savāktu, bet pārējie vienkārši gāja uz veikalu. Paldies čaļiem, ka pavadīja kind of, jo vienam pašam 40 min vilkties pa nekurieni ar manu lielo somu (tie, kas bija, zina), būtu murgs. Kāpēc man bija liela soma? Tajā man bija gan telts, gan guļammaiss, gan piepūšamais matracis, gadījumā, ja tomēr es netiktu treilerī. Lai nu kā vēl paspēju nobildēt puišu krājumus un Wrackeru, sienot kurpes.

Vēl bildes: #1; #2.

Man ir vēl viena bilde ar Wrackeru augumā, bet viņš lūdza nelikt to bildi. Lai nu kā, ja vēlēsies, lai publicēju, atsūtu tev, vnk dod ziņu. Pa ceļam sanāca vēl runāt par to, kas tomēr īstenībā bija manā somā (mazi bērni), kā arī Eduards "aizņēmās" 4 ābolus, kurus notiesājām. Beigu beigās arī nonācām līdz Lēdmanei, atvadījāmies un es iesēdos mašīnā.

---

Manas domas par pasākumu? Nudien izdevies. Lielum liels paldies Gatim par atļaušanu paviesoties viņa mājā. Liels paldies Madaram, bez kura laikam jau nebūtu šīs brīnumainās lapas un paldies pārējiem, kuri tomēr sadūšojās atbraukt. Ar daudziem, kuriem vēlētos pa visu laiku sanāca pārmīt tik dažus vārdus, bet, piemēram, ar Eduardu jeb God Melaro mēs baigi sadraudzējāmies. Pirts laikā un nākamajā dienā baigi daudz sarunājāmies. Jāpiebilst arī, ka Modri jeb SF es gaidīju daudz atklātāku un drošāku, nebiju iedomājies viņu tik kautrīgu. Daudzu lietotāju bildes jau biju redzējis iepriekš, tā ka vairs nebrīnījos ne par ko. Ceru, ka tomēr kāds izlasīs šo stāstiņu līdz galam, nevis iedomāsies, ka šis ir Donalda Daka komikss un pārskatīs tik bildītes. Pēc WP datiem sanāk 2k vārdu, enjoy. Es pat vairs nezinu, ko pieminēt, ja nu vienīgi vēlreiz:

PALDIES!

Laboja Ridiculus, labots 3x