Ir jau pagara bet nu... ( NAV MANA :!: )

 

''Nesaprotu, kas notiek ar ''Dinamo''. Pašreiz notiekošais man ir liela vilšanās, '' sarunā ar Sportacentrs.com atzīst Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas ''Dinamo'' aizsargs Lī Svets, kurš intervijā runā arī par mērķi iekļūt Nacionālajā Hokeja līgā (NHL) un citām lietām.

- Kā kļuvi par hokejistu?
- Manā bērnībā mamma bija liela Bostonas ''Bruins'' fane, viņa gāja uz visām spēlēm un arī pa TV skatījās daudz hokeju. Nebija tā, ka man bija piespiedu kārtā arī jāskatās, bet laika gaitā aizrāvos ar šo sporta veidu. Mans tēvs bija amerikāņu futbola fans. Tā nu vienu dienu man vecāki uzdeva jautājumu, ar kuru sporta veidu vēlētos nodarboties? Izvēlējos hokeju tikai tāpēc, ka man labāk patika šī sporta veida nosaukums.

- Tava mīļākā NHL komanda ir ''Bruins''?
- Nē, pats esmu no Čikāgas, līdz ar to jūtu līdzi ''Blackhawks''. Šī komanda pirms pāris gadiem nodraftēja manu brāli Bilu. Ja viņš tiks komandā, tad vēl vairāk jutīšu līdzi ''Blackhawks''.

- Bez hokeja esi vēl ar kādu sporta veidu nopietni nodarbojies?
- Kādu laiku spēlēju futbolu, bet guvu abu potīšu lūzumu, un futbola spēlēšanai pienāca beigas. Ar hokeju sāku nodarboties piecu gadu vecumā, slidoju tad, kad man bija četri gadi. Kopš 15 gadu vecuma nodarbojos ar rollerhokeju un regulāri spēlēju ASV izlases sastāvā pasaules čempionātos. Šobrīd esmu kļuvis par vienu no vecākajiem hokejistiem izlasē. Pēdējos gados šis sporta veids ir piedzīvojis pārmaiņas. Līdz 30 gadu vecumam var spēlēt, pēc tam ir grūtāk.

- Kas bija tavs tā brīža elks hokejā?
- Bobijs Orrs. Mums mājās bija daudz ierakstu ar viņa spēlēm. Tāpēc Bobijs kļuvis par manu mīļāko hokejistu. Arī viņš bija aizsargs.

- Vai Orrs aizvien ir tavs visu laiku mīļākais hokejists?
- Grūti viņu salīdzināt ar pašreiz spēlējošajiem hokejistiem, jo viņš tomēr karjeru beidza jau pirms 30 gadiem. No šobrīd aktīviem hokejistiem varētu minēt Braienu Rafalski, kura spēles stilam es vēlētos pielīdzināt savu stilu. Vēl varētu nosaukt Danu Boilu, ir vēl vairāki hokejisti, ja jāizceļ viens, tad tas noteikti būtu Rafalski.

- Kā kļuvi par aizsargu? Tas bija trenera lēmums vai paša izvēle?
- Godīgi sakot, pat īsti neatceros kā tas notika. Pašā sākumā pāris mačos spēlēju centra uzbrucēja pozīcijā. Nomaiņa uz aizsarga pozīciju notika tāpēc, ka šajā pozīcijā tiku pie lielāka spēles laika.

- Nebija doma par atgriešanos uzbrucēja pozīcijā?
- Kad spēlēju kā uzbrucējs, biju tikko sācis nodarboties ar hokeju, tobrīd vēl nepiedalījos nevienā nopietnā spēlē ar organizētu hokeju. Esmu par to domājis. Ja paliktu par uzbrucēju, ņemot vērā augumu, noteikti būtu centra uzbrucējs. Nenožēloju to, ka esmu kļuvis par aizsargu. Uzskatu, ka spēlēju labi un tāpēc esmu šeit, Rīgā.

- Tev kā aizsargam nav garš augums (1, 75 m). Kādi ir tava auguma plusi un mīnusi?
- Par plusiem runājot, jāmin tas, ka varu pārsteigt pretinieku komandas spēlētājus ar spēka paņēmieniem, kad viņi tos negaida no mazāka auguma hokejista. Esmu veiklāks, mana slidošanas tehnika ir viens no maniem lielākajiem plusiem. Trūkums ir tas, ka augumā mazākam hokejistam pietrūkst masas. Otra lieta ir tā, ka ir grūtāk aizsniegties līdz ripai. Ja būtu garāks, tas noteikti vairāk palīdzētu.

- Amerikā ilgi nepaliki un nosacīti agrā vecumā pārcēlies uz Eiropu. Kādi iemesli bija šādam solim?
- Kad biju koledžā, man nācās noraidīt divus NHL piedāvājumus no Filadelfijas ''Flyers'' un Losandželosas ''Kings'', jo vēlējos pabeigt pēdējo mācību gadu. Pēdējā sezona koledžas komandā bija patiešām laba, biju komandas kapteinis. Pēc sezonas beigām neviena NHL komanda mani nevēlējās. Pēc tam biju uz pārbaudes laiku Amerikas Hokeja līgas klubā Sanantonio ''Rampage''. Tobrīd komanda jau bija zaudējusi cerības iekļūt ''play off'' un nopietna spēlēšana lielākajai daļai hokejistu neinteresēja, puiši vairāk domāja par citām lietām, piemēram, golfu nākamajā dienā (smejas). Neviena komanda pēc tam man nevēlējās piedāvāt divvirzienu līgumu. Ar aģenta starpniecību radās Somijas kluba Turku ''TPS'' piedāvājums, ko pieņēmu bez ilgas apdomāšanas. Zināju, ka Somijā varēšu tikt pie laba spēles laika, un būs iespējas sevi apliecināt.

- Pēc tam vienu sezonu pavadīji Austrijā, spēlējot Zalcburgas ''Red Bull''. Kāda bija Austrijas hokeja līgas pieredze?
- Zalcburgas piedāvājums radās agri – janvārī. Austrieši man piedāvāja līgumu, kas finansiālā ziņā bija krietni labāks nekā somu variants. Tobrīd vēl biju jauns un daudz ko darīju impulsīvi un neapdomājot. Austrijas līgu pat nevar salīdzināt ar KHL vai pat Somijas čempionātu. Atšķirība ir ievērojama. Kā saka – dzīvo un mācies.

- Izklausās, ka nožēlo to, ka devies uz Austriju.
- (pēc pauzes) Jā, tā laikam tomēr ir. Došanās uz Austriju manā izaugsmē neko nedeva, tomēr esmu nokļuvis KHL, kas ir atrašanās uz pareizā ceļa. Ceru, ka spēšu sevi pierādīt šajā līgā.

- Tagad esi Rīgas ''Dinamo''. Kurš kuru atrada?
- Šķiet, situācija bija tāda, ka aģents aizsūtīja Rīgas klubam manu spēļu ierakstus, un ''Dinamo'' bija gatava mani ņemt, balstoties uz šiem ierakstiem. Mēnesi pēc pagājušās sezonas beigām man tika piedāvāts līgums. Protams, vēlējos spēlēt KHL. Tādā ziņā lēmuma pieņemšana par labu ''Dinamo'' bija ļoti viegla.

- Vai tev bija piedāvājumi no citiem KHL klubiem?
- Jā, bija, bet Rīgas piedāvājums bija pirmais. ''Dinamo'' vēlējās laicīgi nokomplektēt sastāvu. Tāpēc arī es negaidīju. Viss ir pozitīvi. Esmu Eiropas Savienībā (ES), nevis Krievijā.

- Kāda vaina Krievijai?
- Nekāda. Šeit tomēr ir ES. Ir vieglāk ceļot. Ņemot vērā to, ka man šī ir debijas sezonas KHL, nebiju pārliecināts par to, ka vēlos doties uz Krieviju. Rīgas klubs man piedāvāja stabilitāti un esmu apmierināts ar to, kur pašreiz esmu nokļuvis.

- Cik daudz pirms ierašanās šeit zināji par Rīgu un ''Dinamo''?
- Pagājušajā sezonā Zalburgā spēlēju kopā ar Oskaru Cibuļski. Visus sev interesējušos jautājumus uzdevu viņam. Viss, ko Oskars stāstīja, atstāja uz mani labu iespaidu. Viņš teica, ka ''Dinamo'' organizācija ir augstā līmenī un šeit vēlas izveidot nopietnu hokeja komandu. Vēlējos būt šīs komandas sastāvdaļa.

- Esi šeit nodzīvojis dažus mēnešus. Kādi iespaidi?
- Pilsēta ir lieliska. Pret mums ļoti labi izturas. Negatīvā lieta ir nogurdinošie izbraukumi, kad nedēļu esi prom no mājām, bet ar to ir jāsamierinās, ja vēlas spēlēt šajā līgā. Hokejs ir augstā līmenī. Fani ir fantastiski. Nekad agrāk tādus fanus nebiju sastapis. Neatkarīgi no tā, kāds rezultāts, fani turpina mūs atbalstīt. Ir gods spēlēt šādiem faniem. Ciešākā saikne komandā izveidojusies ar Maiku Iguldenu, Adrianu Fosteru, ar kuru kopā pagājušajā gadā spēlēju Austrijā. No latviešu puišiem jāmin Rodrigo Laviņš, Ronalds Cinks un Krišjānis Rēdlihs.

- Tev pašam sezona sākās labi – pirmajā spēlē gūti vārti un spēles vērtīgākā spēlētāja tituls, bet kopš tā laika ''Dinamo'' sagādājis vairāk negatīvu nekā pozitīvu emociju. Kāds ir tavs skatījums uz notiekošo?
- Esmu ļoti vīlies tajā, kas pašreiz notiek ar ''Dinamo''. Nespēju rast izskaidrojumu tam kā esam nokļuvuši līdz šādai situācijai. Runājot par savu sniegumu, daru visu, kas ir manos spēkos, lai šī komanda būtu konkurētspējīga un varētu cīnīties par uzvarām. Katrā mačā spēlēju ap 20 minūtēm, varētu spēlēt vēl vairāk. Man ir pozitīvs lietderības koeficients, kas mani apmierina. Sliktā lieta ir tā, ka maz tieku laukumā skaitliskajā vairākumā. Esmu uzbrūkošs aizsargs un labprāt vairāk spēlētu vairākumā. Nekad nebūšu Kriss Prongers. Esmu tāda tipa hokejists, kas komandai var dot vairāk labuma uzbrukumā, ar to saistīta vēlme vairāk spēlēt skaitliskajā vairākumā. Esmu divvirzienu aizsargs – labi spēlēju gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, tomēr uzskatu, ka labāks esmu tieši pretinieku zonā.

- Nav jābūt hokeja ekspertam, lai saprastu, ka ''Dinamo'' pamatīgi buksē skaitliskā vairākuma izspēle.
- Es uzskatu, ka ir jābūt izveidotai vienai vairākuma ''speciālajai vienībai'', kas tiek iespēlēta vairākumam. Lielākajā sezonas daļā mums nekas tāds nav bijis. Jūlim (trenerim Juliusam Šupleram - aut. piez.) patīk spēles gaitā rotēt ar četrām maiņām, bet vairākumā izmantot trīs virknējumus. Pietrūkst arī tas, ka vairākumos mums reti kad ir kāds uzbrucējs vārtu priekšā.

- ''Dinamo'' esi spēlējis pārī ar vairākiem aizsargiem. Ar kuru tev pašam ir ērtāk spēlēt kopā?
- Pirmssezonas posmā daudz spēlēju ar Sandi Ozoliņu, kas bija labi. Sezonas gaitā pēdējā laikā vairāk esmu spēlējis pāri ar Krišjāni. Man patīk spēlēt kopā ar viņu. Ar viņa brāli (Jēkabu) arī ir labi, bet ar Krišjāni tomēr ir vislabāk. Šī saikne, manuprāt, vislabāk palīdz manai spēlei.

- ''Dinamo'' ir raksturīgi spēles sākumā ielaist vairākus vārtus, un tikai tad komanda ''pamostas'' un sāk spēlēt. Kur, tavuprāt, ir problēma?
- Šo jautājumu paši sev regulāri uzdodam. Nezinu... Iespējams, ka problēma ir ar motivācijas trūkumu. Mums ir spēlētāji, kas var spēlēt un uzvarēt šajā līgā. Jautājums acīmredzot ir motivācijā, kad spēles sākumā neesam gatavi mentāli vai emocionāli.

- Treneris Šuplers stāsta, ka ''Dinamo'' neesot tādu budžetu kā Krievijas klubiem, līdz ar to nevaram ar tiem konkurēt spēlētāju ziņā, kas ietekmējot rezultātus.
- Nevaru nepiekrist par budžetiem. Tā patiešām ir, taču pagaidām tikai 2-3 komandas uz mani atstājušas ļoti labu iespaidu. Komandas, pret kurām mums vajadzētu būt problēmām uzvarēt, ir ''Salavat Yulaev'', Magņitogorskas ''Metallurg'' un ''SKA'' . Ar pārējām komandām varam spēlēt un uzvarēt. Bet trīs minētās komandas ir talantīgas un, lai tās pārspētu, ir jānospēlē virs savām spējām. Mums nav jāzaudē tādām komandām kā ''Amur'' un ''Sibir''.

- Spēlētāji atbalsta Šupleru?
- Nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Problēma jau nav tikai trenerī. Mums, spēlētājiem, ir jāmotivē sevi spēlēt jau ar pirmajām minūtēm, cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Profesionālam hokejistam ir jāvēlas uzvarēt un attiecīgi jāspēlē neatkarīgi no tā, kas vada komandu. Daudzas lietas, kas komandā tiek apspriestas, nesaprotu valodas barjeras dēļ. Latvijā vairāk esmu iemācījies krievu valodu, jo treniņos vairāk runā krieviski. Latviešu valodā pagaidām esmu apguvis vien standartfrāzes.

- Protams, pāragri par to runāt, bet vai, spriežot pēc līdz šim redzētā un sasniegtā, vai ''Dinamo'' tiks ''play off''?
- Jā, nešaubos par to. Ir jācīnās, nevis jānoraksta šī sezona. Sāpīgi ir tas, ka neuzvarējām tās komandas, kuras mums vajadzēja uzvarēt. Nav jānokar galva, bet jāsaņemas un jācīnās tālāk.

- No kurām spēlēm palikušas vislabākās un no kurām vissliktākās atmiņas?
- Labas sajūtas bija pēc ''Vityaz'' uzvarēšanas. Atmosfēra todien bija fantastiska. Patīkami bija uzvarēt kaušļu komandu ar Krisu Saimonu priekšgalā. Otru spēli varu minēt ''Spartak''. Sliktākās atmiņas? Tādu spēļu ir ļoti daudz! ''Amur'', ''Sibir''...

- Ar ko nodarbojies brīvajā laikā no hokeja?
- Turpinu neklātienes studijas Kolorado universitātē. Mērķis ir iegūt maģistra grādu biznesā. Nodarbojos ar ēst gatavošanu, kas man patīk. Kas vēl? Sarunājos ar ģimeni, kas atrodas viņpus okeānam. Vēl patīk skatīties amerikāņu TV šovus – ''The Office'', ''Entourage'', ''Grey's Anatomy''.

- Ņemot vērā atšķirības laika joslās, kad tu skaties šos šovus – pa naktīm?
- Nē, es lejuplādēju un skatos sev ērtā laikā.

- Legāli vai nelegāli – atbalsti pirātismu?
- (smejas) Nē, neatzīšos, ka atbalstu pirātismu. Izmantoju iTunes pakalpojumus.

- Atgriežoties pie hokeja lietām, esi iekļauts ASV izlases sastāvā novembra turnīram Vācijā.
- Tas man ir liels gods. Pirms diviem gadiem jau spēlēju izlasē, kad biju ''TPS'' komandā. Lieliski būt komandā, kurā ir vairāki ''savējie''. Cerams, ka varēšu dot ieguldījumu komandā un palīdzēt uzvarēt turnīrā. Pagājušo reiz turnīra izšķirošajā spēlē zaudējām pēcspēles metienos. Tas nebija patīkami. Neesmu ''bullīšu'' atbalstītājs starptautiska līmeņa turnīros.

- Tavuprāt, kā vajadzētu noskaidrot uzvarētāju, ja ir neizšķirts pēc pamatlaika – spēlēt papildlaiku līdz pirmajiem vārtiem kā tas ir Stenlija kausā?
- Tieši tā. Uzskatu, ka nav pareizi medaļu mačos uzvarētāju noskaidrot pēcspēles metienos.

- Kādas ir tavas izredzes aizķerties ASV izlases sastāvā un būt komandā nopietnākos turnīros, piemēram, pasaules čempionātā?
- Vācijas turnīrs ir solis uz priekšu un iespēja parādīt, uz ko esmu spējīgs. Ceru, ka tikšu uzaicināts uz izlasi nākamajā pasaules čempionātā. Par olimpiādi nemaz nedomāju. Apzinos situāciju, bet pasaules čempionāts ir reālāka iespēja un labprāt uzspēlēt šajā turnīrā.

- Vai uzskati, ka no KHL un ''Dinamo'' vari izsisties uz NHL?
- Visi no maniem koledžas komandas biedriem ir uzspēlējuši vismaz vienu spēli NHL. Zinu, ka esmu vienlīdz labā līmenī ar viņiem. Iekļūšana NHL ir viens no maniem mērķiem, un KHL ir otra spēcīgākā līga pasaulē, kuru regulāri apmeklē NHL skauti, tāpēc izredzes ir visnotaļ labas. Galvenais – labi jāspēlē.

- Ja pēc šīs sezonas nebūs piedāvājumu no NHL, paliktu Rīgā vai izmēģinātu spēkus citā KHL klubā?
- Tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Nevar jau zināt, vai Rīgas kluba vadība vēlētos mani paturēt, ņemot vērā to, kādi pašreiz ir rezultāti. Labprāt paliktu šeit. Man te viss patīk un apstākļi hokeja spēlēšanai ir ideāli.

- Sanāk laiks sekot NHL mačiem? Kurš ir pašreiz labākais hokejists spēcīgākajā pasaules līgā?
- Daudzi mani draugi tur spēlē. Šad tad skatos, kad sanāk laiks. Man patīk skatīties kā spēlē Aleksandrs Ovečkins. Viņš ir apbrīnojams spēlētājs, kurš vienatnē var izšķirt spēles likteni. Labākais aizsargs ir Niklass Lidstrēms, bet no jaunajiem gribētu izcelt Maiku Grīnu no ''Capitals''. Uzskatu, ka viņš nākotnē būs labākais.