Merhaba visiem

Rakstu so tekstu treso reizi, jo kaut kas  notika ar internetu. Sobrid jau ir nenormals besis visu parrakstit, bet neko darit.Soreiz gribetu rakstit ta ka visiem.

Dzivoju klasiskaa daudzdzivoklu eekaa ne visai taalu no Gaziantepas centra. Tuvuma ir 3 ieveribas cienigas lietas: loti skaists parks, kuru esmu redzejis vien pa gabalu, bet noteikti apciemosu un ne reizi vien, moseja un kaiminos dzivojoss turks.

Moseja ir sameeraa veca un diezgan liela – ar vairakiem minaretiem (mazakajam mosejaam ir vien 1 minarets). Katru dienu vairaakas reizes (precizus laikus nosauksu veelaak, kad buus piefikseejis) no mosejas atskan apmēram taadas skanas:”aeiiieeeeee, oaeeiieeaaeeee”.

Ja pie taa var pierast, tad trakak ir ar mums kaiminos dzivojoso turku, kurs savu masinu mazgaa 3x diena nenemot veeraa, ka taa ir tiira, ka ari ignorejot faktu, ka meenesi nav lijis un sii ir sameeraa sausa vieta. Ja ar to nepietiek – vins katru reizi atbraucot un aizbraucot klausaas vienu un to pasu kaitinoso dziesmu (nosaukumu piemirsu), kas man nenormaali riebjas.

Sodienu sagaidiiju ar pamatiigu kafijas truukumu organismaa – to neesmu jau dabuujis 2 dienas pec kartas. Ja godigi neatceros pedejo reizi, kad taa noticis. No pasa rita (ap 8iem) gaisa temperatuura bija 33 graadi eenaa. Tikam bridinati, ka sodien bus ari 44. Ta ari notika… Principa sanaca viaraak, jo visa diena pavadiita saulee.

Tatad no riita devaamies uz veikalinu, kuru dzivokla tuvumaa ir daudz. Visos ir patiikami iepirkties, jo pardeveji ir smaidosi, tur vienmer ir svaigi augli un viss ir diezgan leets. Netalu ir ari maizes ceptuve, kur iespeejams dabuut svaigu turku maizi. Sodien dabuuju desu – tatad kas lidzigs galai. Principa tas noziimee, ka es te izdziivosu.

Pec  brokastiim devaamies uz organizaacijas miitni, kur jau gaidiija businas, lai nogadatu mus nieka 2 stundu attaluma esosajaa Rumkales pilsetina. 2 stundas tiesam bija nieks, jo garlaicigi nebija. Jau izbraucot no pilsetas nacas secinat, ka dzivojam kalnaina un tuksnesainaa apviduu. Apkaart akmenaini kalni ka ari pistaciju un arbuzu plantacijas. Kops sis dienas zinasu, ka audze pistacijas un kaa taas garso svaigas. Rumkale notika atrumlaivu sacensibas (ja nemaldos kads pasaules cempionata posms). Ieradusies tur devamies nopeldeties legendarajaa eifratas upee. Udens bija fantastiski zils, caurspidigs un ideals prieks peldesanas. Anyway – taja vieta kur peldejamies zemi aizsniegt nevareja, tapec nekur taalu no laivu piestatnes doties nevareejaam. Nopeldejusies kaapaam augsaa kalna, kur atradaas senas klintis iecirstas miitnes, bazniicas un pils drupas. Uzkapusi augsa secinaajaam, ka esam palaidusi garam sacensibas, bet daudz nebedaajaam un gajaam vēl papeldeet. Sajuuta arpus uudens bija kaa uz pannas un apliet sevi ar udeni no pudeles bija vislielaakaa bauda. Nemelosu, ja teiksu, ka tik karstu dienu savaa muuzaaa piedziivoju pirmo reizi.

Pec visa taa bij pamatiigi iztuksots un atpakalcelaa atluzu. Vel varu pieminet, ka te nezeligi atri paliek tumss – ja 7os vakaraa nekas nelicina, ka naak tumsa, tad 8os te ir tumss ka neegera dib… ui, veederaa.

Tagad beigsu rakstit. Nakamreiz apsolos uzrakstit par satiksmes ipatnibam, dabu apkaart un dzivokliti

Visu labu

P.S. rit pirmaa darba diena ^^