Tāda filozofiska viela pārdomām radās. Ņemot vērā, ka sabiedrība degradējas, un, diemžēl, arī dāžāda žanra mūzika ir pagalam neklausāma, sāku pārcilāt galvā interesantu lietu.

Ja es dotos uz neapdzīvotu salu, kur man pieejams būtu magnetafons ar baterijām, kas nenosēžas (nu teiksim kāds šķūnēts saules bateriju aparāts) un mans mērķis būtu darīt sev galu, kādu albumu es izvēlētos, kurš ir tik nepanesams, ka lēnām iedzītu mani kapā...

Trakākais ir tas, ka pat grūti iedomāties. Varētu būt kāds Bībera disks, varbūt kaut kas no neciešamās krievu estrādes, bet ko nu par mani.

Kādu mūziku jūs ņemtu līdzi, lai darītu sev galu lēni un mokoši?

Laboja Styrnucis, labots 1x