Sveiki ķekatnieki

 

         Šonedēļ jau bija kas līdzīgs saplānotai darba nedēļai. Pirmdien un otrdien beidzot devāmies ar prezentācijām par satiksmes drošību uz skolām. Jāatzīst, ak tas bija visai savdabīgi. Pilnībā pārliecinājos, ka es tur biju tikai uzmanības piesaistīšanai (nu ok - vēl fotografēju). visās 3 prezentācijaš koordinators veiksmīgi mani pataisīja par centrālo objektu, līdz ar to pats rokot bedri. Respektīvi iepazīstinot ar mani viņš par manu vārdu teica "Artis, Artist deģil" jeb Artis nevis Artist. Nelāgā kārtā gandrīz visi manu vārdu uztver kā Artist ( turku valodā - aktieris). Klāt vēl nāca apstāklis, ka esmu eiropietis un garš. Līdz ar to liela daļa skolēnu vairāk uzmanības pievērsa man nevis koordinatorām Fatih. Mūžā tik daudz uzmanības neesmu dabūjis un laikam arī nekad nedabūšu. Piemērs - rādām īsfilmu par satiksmes drošību, kur vienā fragmentā esmu es. Klusumu tajā brīdī pārtrauc spiedziens no klases priekšas:"Āaaaa Artiiis". Un galvbas pagriežas uz kalses aizmuguri, kur sēžu es ar Artiomu. Tā jau trieku var piebaidīt. Nu nav pārmērīga uzmanība laba lieta. Tie vidusskolas tīņi tomēr ir viena savdabīga tauta.

 

         Trešdien lasījām epastus vervējot jaunus brīvprātīgos universitātē. Secināju, ka neviens tik labi kā es nespēj dalīt organizācijas informāciju, tas laikam būtu labi.
          Piektdien devāmies uz tirdzniecības centru, kur itkā palīdzējām Organizācijas "Eurodesk" komandai pie informācijas stendiem. tas izveŗtās par to, ka Ar Artiomu bijām vienīgie, kas kaut ko darīja. Turkiem bija citas - labākas lietas, ko darīt. Bija ntās situācijas, kad cilvēki gāja pie stenda interesēties. bet tur visi bija 2 metrus prom no stenda un pagriezuši muguru. Dikti gribējās nolamāties, jo ne jau man pie Eurodesk jāstrādā. turklāt tas vēl bija piektdienas vakars.
           Sestdien devos uz tirdzniecības centru slidot. Samaksāju 10 liras (3.40 LS) par 40 minūtēm. Izbaudīju cik nu varēju, jo nauda samaksāta gana liela. Tiesa - pēdējo reizi slidoju. Kapēc? Jo tur bija pašas lētākās plastmasas slidas, kas manas kājas noberza līdz asinīm. Traģiska ledus kvalitāte, jo ledus labākajā gadījumā tiek notīrīts reizi dienā... Rezultātā jau dienas vidū tas bija tik bēdīgs, ka pat vienkārši slīdot uz priekšu varēja vienkārši ieķerties un krist uz priekšu. reizi kritu arī es un neveiksmīgi sasitu labo roku, kādu laiku nekādu spiedienu vairs neturēs. Citādi var iztikt. 
            Sestdien arī iegādāju silto "pufaiku" un šalli. Tieši laikā to izdarīju, jo sestdien bija pirmā aukstā, drēgnā un lietainā (viss reizē) diena līdz šim. gandrīz izžuvušais strauts parkā bija pārvērties par mutuļojošu upi un tad vēl tas nejaukais vējš.
            Svētdienā pilnīgi apstiprinājās fakts, ka dzīvoklī plosās "latviešu gripa". No četriem iemītniekiem trīs kāsē un tinās siltās segās. Vienīgais veselais iemītnieks ir moldāvs Artioms.
             Par Artiomu runājot jāpiebilst, ka arī viņš ir pazaudējis motivāciju - uz neatgūšanu.
             Starp citu - Stambulā snieg (tas ir gandrīz pienēmami), Ankarā snieg (absolūti normāli), pat Sīrijā snieg (tur tas esot liels brīnums), tikai te nesnieg. Te līst...
              Un vēl pēdējā gandrīz neloģiskā atkāpe. Ikdienā es beidzot dabūju nedaudz mazāk uzmanības, jo to no manis novērš latviešu meitenes. liels jums paldies. Man pilnībā pietiek ar uzmanības apliecinājumiem skolās tā ka ikdienā izsaucienus '"Aaaa, Artiiis" vairs netīkas dzirdēt.
              Eh, nav spēka rakstīt, jāuzjauc tēja.

 

Laboja Styrnucis, labots 1x