Kad RuneScape vēl valdīja senie dievi kad Runescape nebija pilnīga kad Runescape tumškājās vietās mitinājās cilveki no bailēm tiem visiem bija vajadzigs varonis jo Saradomins gandrīz jau bija miris un Guthix paralizēts.
Tad kādu dienu dzima puisītis ar vārdu Latvis20, viņš dzima tumšākāja pasaules stūri bet nebaidijās iet ārā briesmās tā arī viņš aizgāja savu ceļu. Viņš gāja pie Saradomina. Pils sargi kas bija bezpēcīgi sāka apsmiet mazo puisēnu kas pat skolā vēl nav gājis.
"Es nāku pie Saradomina viņš ciešs es gribu viņam palīdzēt." Teica puisēns
"Ha ha nelaidīsim tevi sīkais ej atpakaļ pirms neesi miris" Bargi noteica sargs.
Pa durvim iznāca Saradomins "Kas te ir es jūtos spēcīgs šī puisēna klātbūtnē" Viņš noteica. "Tādat ja tu esi stiprs tev došu uzdevumu tev jāatbrīvo mana bijusī pils kur dzīvoja baltie bruņinieki te tev būs karte un šis mazais zobentiņš" Noteica saradomins.
Puisēns devās uzdevumā un saradomins palika vājāks un vājāks. "Hū viņš ir dzimis, tas puisēns kā vēstija leģenda viņš gāzīs mani" Savā mīteklī prātoja Zamoraks.
Kad viņš gāja uz Faladoru kuru agrāk tā sauca tagad viņu nesauc nekā, jo tur dzīvo tikai melnie bruņinieki kas vinmēr gribējuši iznīcināt baltos bruņiniekus.
Pa ceļam puisēns redzēja briesmu lietas tik brismīgus tumšas debesis zagļus bet neviena laba cilvēka jo vienīgais veidz dzīvot bija klūt par zamoraka sargu.
Puisēns bija aizgājis tik tālu ka redzēja faladoras senās skaistās atliekas. Un protams pili kur dzīvoja melnie bruņinieki. Tie sāka smieties kad puisēns piedraudēja viņus nogalināt ja neatbrīvos visus baltos bruņiniekus un neatstās šo pili bet puisēns nejokoja. Viņš bija tik stiprs jo viņš izlikās stiprs. Iedomājās ka ir stiprs bet nezināja vai ir stiprs.Puisēns paņēma no zemes akmentiņu un tiešā raidijumā vārtu sargam tu iemeta acī. Sargs nokrita.
Puisēns fiksi pieskrēja pie sienas lai strēlnieki viņam netrāpītu. Viņs pavilka šurp sargu pāņēma viņa ķiveri un vairogu uzvilka un skrēja tālāk. Viņs nekādīki nevarēja tikt cauri vārtiem .Tikai tad no vārtiem izjāja bruņinieki zirgos divi. Zēns ātri pa vārtiem iekšā bet bruninieki palika ārā aiz vārtiem. Zēnu redzēja trīs bruņinieki un divi strēlnieki. Pirmais strēlnieks šauj un trāpa sargam, sargs nomirst. zēns paķer sarga zobenu un met pret vienu strēlnieku un strēlnieks vairs nav dzīvs. Viņs savu mazo zobenu raida cauri sarga bruņām un izmanto vairogu lai atvairītu bultas. Zēns apmet salto pāri bruņiniekam un nodur to paņem viņa zobenu un met pret strēlnieku. Strēlnieks izvairās, bet tikmēr zēns ir iekšā pilī kur to sagaida četri sargi un galvenais. Zēns meta vairogu pret galveno kamēr tas to noķēra visi četri sargi gulējo un noasiņoja. Divcīņa.
Visi pārējie karavīri bēga prom no pils te palika tikai divas dzīvas būtnes. Zēns un galvenais. Galvenais dūra zobenu uz priekšu bet zēns palocījās un izvairās. Tad zēns kārtīgi blieza galvenajam bet galvenais to atvairija ar savu zobenu. Bet galvenā zobens parplīsa. "Nē lūdzu nenogalini mani es tev pateikšos ļauj man aizbēgt" Žēlojās galvenais
"Nē tu dariji pāri ļaudīm, tu biji slikts tevi jāsoda" Teica zēns un iecirta savu zobentiņu sargam krūtīs.
Zēns iegāja pagrabā kur bija visi baltie bruņinieki viņu karalis un karaliene visi pilnīgi visi. "Kā mēs tev varam atlīdzināt mazais?" Jautāja karalis. Bet zēns pagriezās un gāja prom "Glābšana man neko neprasa es tikai palikšu pie jums" Pateica zēns.