Es augu un augu līdz sasniedzu 22 gadu vecumu.
Es trenējos kopā ar baltajiem bruņiniekiem kas nebija viegli es iegūldīju smagu darbu bet labu darbu.
"Jāiznīcina kamēr vēl var "Savā miteklī prātoja Zamoraks "Iban, aizsūti dažus pūķus uz Faladoru" Teica Zamoraks "Bet tur dzīvo mūsu padotie melnie bruņinieki!" Atteica Ibans :Jau sen ne to iekaroja zēns no ļeģendas kas dzims gāzt mani: Teica Zamoraks. Un Ibans aisūtija pūķus.
Bss drrr vssss skanēja zobenu kaujas treniņš. Pūū Pūta pūķi kurus sūtija Ibans.
Latvis20 paķēra savu zobenu un metās uz pils torni lai tiktu augstāk pūķim.
Pūķis pūta uz torni kur kāpa Latvis20. Latvis20 noleca un aizkēras aiz malas un uzleca atpakaļ. Nu viņam līdzi bija ar paša taisīti mazie duņči kurus viņs meta pirmajam pūķim acī un pūķis nosprāga. Atlikūsi vēl 3 pūķi. Viņi nodedzināja daudz karavīrus tikai ne latvis20. Viņs leca no torņa malas un uzleca pūkim mugurā. Tas spurojās latvis20 viņu nodūra bet sporošanās laikā latvis20 tikai aizmets viņš izlidoja cauri citam pūķim un ietriecās velvienā līdz ar to visi pūķi tika mirstības pasaulē.
"Vai paldies Latvis20" Teica karalis "Tu tiec iecelts par princi" Noteica karalis.
Tādat kad mirs karalis es tikšu par karali.
Naktī kāds karavīrs ielavījās karaļa istabā un nogalināja karali.
Tā es tiku karalis. Man bija jāvalda. Mēs uzbrukām melnajiem bruņiniekiem kā atriebdamies.
Atkal daži aizbēga, bet mēs nogrāvām viņu pili.
Tad kāds izdomaja uzzināt kurš nogalināja karali. Visi teica ka Latvis20 un Latvis20 aizbēga no pils tikai ar zobenu, neko citu un mācijās izdzīvot.