Mani padzina no pils. Es nokārtu galvu gāju uz bijušo dārgakemeņu veikalu.
Veikalā viss bija izārdīts es te apmetos dzīvot. Viss kas te bija ir saplēsts galds viens logs un saplēsts zemē mētājošs aiskars.
Bija jāidzīvo es gāju pie dīķa un nozvejoju 3 siļķes biju spiests ēst jēlas. Fui! Bet tomēr ēdu.
Spēks mazliet bija bija tagad jāmācās izdzīvot. Aizgāju līdz mirušajam kokam. Ar zobenu to nocērtu un sacirtu mazos gabaliņos. Uzliku uz mājas galda (tā es saukšu savas jaunās mājas veco dārgakmeņu veikalu)
Tādat es kokus noliku uz galda. Pavērsu zobenu pret sauli un kokiem (majaj bija nopostīs jumts) Un koki aiskūrās.
''Jē tagad nēēdīšu jēlu ēdienu"
Aigāju velreiz pie pārpalīkušā koka un izgriezu no tā vairogu.
''Hā lielisks uzbrukums vienam viņam tikai jābūt neredzamam'' Savā mīteklī smējās Zamoraks! "Iban! Aizūti jūras pūķi Latvim20 kā mazu mīļu dāvaniņu''! Teica Zamoraks un Ibans to izdarija.
Es arī izgriezu no atlikušā koka loku un desmit bultas. Nomedīju zaķi un savācu bultas. Uzcepu zaķi un gardi paēdu.
Bet no es gulēju un no ūdēns izļācās ūdens pūķis. Es pielecu un paņēmu bultas un loku izšāvu visas 10 boltas tās ievainoja pūķi bet pūķim tas bija kā cilvēkam ods iekostu. Es paķēru zobenu un vairogu uzlecu uz mājas jumta. Pūķis spļāva ūdeni es to atvairiju ar savu vairogu bet pēc atvairīšanas no vairoga palika driskas. Es nevarēju tikt klat pūķim man nekā nebija bet viņš varēja tikt man klāt.Man nebija izredžu viņu vinnēt ja nu vienīģi kāda maģija kuru es nezināju. Es ielecu atpakaļ mājā. Un atradu uz zemes mētājošos rubīnu. Es to pacēlu un mana roka sakarsa tas nebija parasts rubīns! Tas bija uguns rubīns es to pavērsu pret pūķi! Pūķim tas nodarīja palielu kaitējumu. Bet arī rubīna deva tika zaudēta! Saradomins bija tālu! Baltie bruņnieki man nepalīdzētu! Tikai es laikam tā arī beigsies mana dzīve! Bet es nevēlējos padoties! paķēru zobenu un loku. Lokā ieliku zobenu nomērkēju un izšāvu. Trāpīts pūķis atgāzās atpakaļ. Es nometu loku uzlecu uz pūķa pakēru savu zobenu un kad es to saķēru tas sāka mirdzēt! Kā dimants! Bet man vienalga es nevilcinājos un uzšķērdu pūķi. Tas nomira! Tādat tomēr man izdzevās. Bet kas tās bija pa gaismām?
Es pametu šo māju jo man radās ideja es atjaunošu Faladoru!