Tā kā tuvojas Lieldienas, nolēmu uzrakstīt dažus Lieldienu pantiņus. Cerams, kādam noderēs.

Atgooja Lieldienīte
Par kolniem, par lejom
Ai meikstiem peirāgiem,
Ai cosnom ūlom..

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

Gailim shodien skumiigs praats,
Nestraadaa tam ''aparaats''
Vistinjas tik saldi smeeja,
Zakjis kruumos olas deeja...

Zakjiem shodien darba diena
Olas jaastiepj simtu viena,
Tiks taas kraasotas un sistas,
Taa ka baalees ciema vistas...

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!

Ai zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidiju.
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziedieņiem.

Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.

Vistas dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!

Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.

Sniga sniga putināja,
Zaķiem olas kutināja.
Viena zila, otra raiba,
Ilgi sniegā paliek svaiga.

Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā

 


 

Priecīgas lieldienas! Ko?