Šodien ap plkst. 21:00 nolēmu ar skrituļslidām aizdoties līdz kronvalda parkam lai paslidotu, izvēdinātu galvu un pārcilātu aktuālākās domās, kas pēdējā laikā raisas manā prātā. Visai bieži mēdzu tur doties. Segums ļoti labs un slidas slīd kā pa ledu. Tā nu saposos, un devos ceļā. Nonācu savā galamērķī un sāku riņķot pa parku. Lielu prieku sagādāja tas, ka tur viss ir tik sakopts, un slidojot, radās sajūta, ka dzīvoju skaistā un bagātā(nevarēju atrast labāku vārdu lai raksturotu) valstī, jo parks ne ar ko neatpaliek no tiem, ko esmu redzējis svešzemēs. Strūklakas, skaisti apzaļojumi un kanāls - tas viss priecēja manas acis. Protams, pēc mērfija likumiem šī idille nevarēja turpināties, un redz mērfija likumiem kā vienmēr ir taisnība. Slidojot gar pašu kanāla malu(sanāk ka ne tas krasts, kur ir vecrīga) izdzirdēju kautkādu kņadu otrā kanāla pusē. Tur ir tāda tā kā lapenīte, un jau iepriekš ievēroju, ka tur bija sapulcējušies pie 30-40 cilvēkiem, kas malkoja dzērienus un pļāpāja. Paskatos pāri kanālam, un visa idille uzreiz pazuda. Kādi 3-4 krievu tautības jaunieši bija uzsākuši intelektuālu diskusiju kā galvenos argumentus izmantodami dūres un kājās. Klāt skrēja kautkādas meitenes, kas mēģināja visu trobeli izšķirt, bet bez sekmēm. Noraudzijos visā tirādē, un mani pārmāca dusmas. Pieslidoju mazliet tuvāk lai redzētu kā viss izvērtīsies. Viens krievs makten labi klapēja otru. Otrs sāka bēgt no klopes un pirmais dzinās pakaļ. Tas protams viņiem netraucēja apmainīties ar visiem iespējamajiem trīstāvīgajiem krievu valodā. Viss šis ārprats ilga vairākas minūtes, līdz beidzot abi nomierinājās, bet lamāties viens uz otru nebeidza. Palika skumīgi, jo turpat gāja garām bariņš tūristu, kas uz to visu noraudzijās, un varu iedomāties kādas viņiem būs atmiņas pametot Rīgu. Tiešam stulbi, ka šadi traucē cilvēkiem mieru tepat centrā. Viss šis man stipri izbojāja garastāvokli, un nolēmu slidot mājās.

Ko es gribēju pateikt ar šo visu? Īsti nezinu. Vairāk gribēju padalīties ar saviem iespaidiem un uznāca iedvesma kautko uzrakstīt. Ironiski, ka trobeļa cēlāji bija krievtautības, bet ko gan citu Rīgā var sagaidīt. Sauciet mani par nacionālistu, bet no šamiem vairāk raizes nekā labuma. Tāds nu bija mans šī vakara atgadījums.

p.s atpakaļ slidojot norītais kukainis noskaņojumu neuzlaboja! :/

 

Laboja nezināms, labots 1x