Nu ko, draugi un draudzenes! Es esmu grēkojis. Pirms vairāk kā gada es izveidoju šo bloga ierakstu, kurā piedāvāju iespēju regulāru papildinājumu veidā sekot manam smirduļu boikotēšanas procesam:

https://exs.lv/read/nebarosim-krabi/

Pēc pēdējā ieraksta man izdevās nesmēķēt vēl veselu gadu, bet sava stulbuma dēļ es atkal atsāku ikdienā vilkt dūmu. Nu jau tas ir atgriezies tajā pašā gultnē, kā tas bija dienu pirms bloga izveides. Secinājums? Man tomēr smēķēšanu atmest neizdevās(lai gan gads bija pagājis).

Kapēc es rakstu šo blogu? Šodienu biju uz pirmo treniņu pēc vasaras pauzes, un mans sniegums man pašam personīgi likās šokējošs. Sajūta bija tāda it kā kāds man būtu plaušu izoperējis pa vasaru. Nekādu slodzi nevarēju noturēt, elpa trūka, dūra krūtīs, sāpēja plaušas. Tas bija signāls, ka nu reizi pa reizei tam ir jādara gals uz mūžiem. Es gan šo domu cilāju jau pēdējos 4 mēnešu galvā(pārsvarā kā argumentus izmantoju jau iepriekšējā blogā uzskaitītos). Pilnīgi apzinos, ka smēķēšana pēc atsākšanas neplika ne par kripatu labāka, apmierinošāka vai baudāmāka. Katru dienu pīpēju ar riebumu un nožēloju ka biju prātā vājš un atkal ieslīgu cigarešu važās. Visā šajā laika periodā es protams atkārtoti meģināju atmest, bet bez sekmēm. Domāju, ka vienreiz to izdarīju un otrajai reizei nebūtu jāsagādā daudz problēmu. Jūs nespējat iedomāties kā es kļūdijos. Nu tas ir aptuveni desmit reizes grūtāk kā tas bija iepriekš, tapēc es nolēmu atkal atgriezties pie koncepta, kas man iepriekš palīdzēja - bloga, kur katru dienu atstāstu pieredzēto un pārdzīvoto. Iepriekš man tas kalpoja kā motivātors, jo negribējās izgāzties jūsu acu priekšā. Ceru, ka tā būs arī tagad. Iepriekš gan blogu veidoju arī ar domu lai dalītos pieredzē ar citiem smēķētājiem, kuri varbūt vēlas atmest, motivētu viņus. Es protams nesūdzēšos, ja kādam šis otrais bloga piegājiens palīdzēs, bet tomēr veidoju to ar tīri personīgiem mērķiem - motivācijai, kā jau iepriekš minēju.

 

Formāts bus tāds pats kā iepriekšējā reizē. Centīšos pirmās 2-3 nedēļas veikt ierakstu katras dienas beigās un atstāstīt kā man ir klājies. Ceru, ka sekosiet līdzi un atbalstīsiet mani. Uz izdošanos.

 

p.s Rakstos blogu riktīgi gribējās pīpēt. Ceru, ka tas nav uz sliktu!

1. DIENA (03.09.2014)

Pirmā diena bez smirduļiem veiksmīgi aizritējusi. Slazdā neiekrita. Aizdomīgi liekas tas, ka šī diena pagāja pārsteidzoši viegli. Pa visu dienu bija tikai 1 mirklis, kad nu tā kārtīgi nācās turēties lai nedotos pirkt cigaretes. Šis brīdis mani skāra pauzē starp universitāti un kora mēģinājumu. 5 stundas sēdēju mājās un būtībā neko produktīvu vai prātu noslogojošu nedarīju un vienā brīdi šausmīgi sagribējās uzsmēķēt, bet noturēties izdevās. Lekcijas aizritēja pārsteidzoši gludi. Ne reizi starpbrīdi nebija grūti atturēties no smēķēšanas. Protams šī doma visu laiku šaudijās prātā, bet tā nebija neizturama. Koris aizritēja bez aizķeršanās. Pagājušajā atmešanas reizē pirmais kora mēģis bez pīpjiem bija elles mokas. To es pilnīgi skaidri atceros. Šodien gāju uz kori ar domu: "Nu tik sāksies!" Bet kā reizi kora laikā pat pilnībā sanāca aizmirsties un nedomāt par smēķēšanu(viens no pirmajiem tādiem brīžiem pa visu dienu). Biju pārsteigts. Ja salīdzinam ar iepriekšējo reizi, tad pirmā diena bija vienkārša. Tā pat gan prātā praktiski 95% no laika šaudijās domas par smēķēšanu, bet tādi kārtīgi rāvieni iet uzļuļķēt nebija, ja atskaita to vienu kuru minēju iepriekš. Rīt priekšā universitāte no 8:30 - 17:00 un vakarā treniņš. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu veikt nākamo ierakstu rītdienas vakarā!

2. DIENA (04.09.2014)

Otrā diena aizvadīta. Gāja daudz grūtāk, kā vakar. Universitātē gan nekas daudz nemainijās. Biju izgājis pat ar kursa biedriem pauzē ārā. Nostājos labu gabaliņu nost, lai nenāk dūmi virsū, un vēroju kā viņi pīpē. Pirmkārt ievēroju to, ka neviens, pīpējot, īsti pat pie tā nepiedomā. Kur nu vēl izbauda. Skaidrs, ka tas ir tikai rutīnas process lai uzņemtu nikotīnu. Pašam, vērojot pīpmaņus, pīpēt negribējās. Biju ļoti priecīgs par to. Bet mokas sākās, kad atnācu mājās. Šodien laboratorijas darbs nenotika, un tā vietā, lai  es mājās būtu tikai 16:00, es mājās biju 12:00. Biju riktīgi uztraucies, jo zināju, ka sēžot bezdarbībā gribēsies vairāk pīpēt. Mācīties vēl nav ko, un tā līdz pašam vakaram(20:00, kad devos uz treniņu) sēdēju mājās pie datora ar domām par smēķēšanu galvā. Kārtīgi sagribējās vismaz reizes 5-6. Kad devos uz treniņu(nonācu atkal darbībā) par smēķēšanu izdevās nedomāt. Treniņš sodien bija 5 x vieglāks nekā otrdien. Nezinu vai tas tāpēc ka jau 2 dienas nepīpēju(kas liekas diezgan neticams iemesls, jo 2 dienās fiziskā kondīcija nevar tik ļoti uzlaboties manuprāt) vai arī vienkārši biju riktīgi ierūsējis. Rakstot šo ierakstu pīpēt negribās. Rīt priekšā universitāte līdz 12:00 un vēlviena diena bezdarbībā mājās. Varbūt jāizbrauc būs ar riteni. Vakarā aicina iet tusēt, bet vēl negrasos riskēt to darīt.

3. DIENA (05.09.2014)

Gandrīz jau aizmirsu par šodienas bloga atjauninājumu. Drošvien tapēc, ka šī diena ne ar ko sevišķu neizcēlās. Īpāšas problēmas nepīpēt nebija. Vienīgi biju ļoti kašķīgs šodien. Atceros, ka iepriekšējā atmešanas reizē ap trešo dienu arī paliku kašķīgs un uzvilkts. Universitātē par smēķēšanu nedomāju, jo šodien bija tāda pirmā intensīvā mācību diena kopš atsākās studijas. Nācās daudz domāt un cigarētēm vienkārši neatlika laika. Atlikušo dienu biju mājās. Ik pa laikam uznāca mazs gribulis uzsmēķēt, bet nekas tāds ar ko bez problēmām nevarētu tikt galā. Rītdiena un parītdiena gan būs izaicinājums. Rīt braucu uz kāzām. Tur arī palikšu līdz svētdienas rītam. Ja tiks patērēts alkohols, tad ceru, ka nesalūzīšu. Bet nu es laikam centīšos atturēties gan no alkohola, gan no cigaretēm. 4. un 5. dienas rezumē varat gaidīt svētdienas vakarā!

4., 5. UN 6. DIENA (06.09.2014 - 08.09.2014)

Ja kāds ikdienā seko šim blogam, tad ļoti atvainojos par kavēšanos. Biju aizņemts nedēļas nogalē, tapēc vakardienas plānotais updeits notiks šodien un sevī iekļaus veselas 3 dienas. Un tiem, kas domāja, ka esmu padevies. Par laimi nē, lai gan bija tuvu. Ceturtā diena(sestdiena) aizsākās jau no paša rīta. 10:00 man bija mēģinājums, jo vēlāk tajā pašā dienā bija jādzied kora biedrenes kāzās. No rīta man pīpēt negribējās, bet tā tas nebija uz ilgu laiku. Ap 12:00 ar mašīnu izbraucu no rīgas, un sākās pamatīga uzvilktības sajūta. Pirmais bīstamais moments bija kad pieturējām benzīntankā. Tik liela vēlme pīpēt man nebija bijusi nekad dzīvē. Man prātā sāka cilāties tādas domas kā "Aj, šodien taču svētki(kāzas), varu atļauties uzsmēķēt" un "man patiesībā pīpēt patīk. ko es sevi mānu, ka gribu atmest". Neskatoties uz to kāds mistisks gribasspēka krikumiņš mani atturēja no cigarešu iegādes, kā arī veselais saprāts teica, ka tas ir tikai mirkļa vājums(tur gan es kļūdijos). Šī nenormāli sitprā vēlme pīpēt man saglabājās VISU atlikušo dienu. Sākot no benzīntanka līdz pat 4:00 nākamās dienas rītā, kad devos gulēt. Otrais lielais vilnis bija tieši pirms pašas kāzu ceremonijas, kad vairāk koristi smēķēja. Man šeit izglāba tas, ka es visiem jau biju paziņojis par saviem atmešanas plāniem, un pat prasot man neviens cigareti nedotu. Uz to brīdi kamēr dziedājām man gan izdevās aizmirsties, bet pēc ceremonijas atkal gribējās smēķēt. Vēlāk jaunais pāris devās uz cēsu pils parku veikt dažādas kāzām raksturīgas padarīšanas, un mums ik pa laikam bija jādzied. Arī visu laiku gribējās smēķēt. Bet pats trakākais protams bija vakara neoficiāla daļa. Visi dzer(tai skaitā arī es, bet centos to darīt ar mēru, jo zināju, ka tas ir liels risks) un prakstiski visi pīpē. Tās bija elles mocības 6 stundu garumā. Viens no kora biedriem nakti ar mašīnu brauca atpakaļ uz Rīgu, tapēc es viņam piebiedrojos, jo ja es būtu tur palicis, esmu pilnīgi drošs, ka es šobrīd jau atkal būtu smēķētājs. Ceturtā diena vienā teikumā: "Tādas mocības es nekad dzivē nebiju piedzīvojis!" Kad pamodos piektajā dienā(svētdiena), tad biju pārlaimīgs par to, ka izdevās noturēties iepriekšējā dienā, jo pats apzinājos cik tuvu es biju neveiksmei. Piektā diena bija pilnīgs cigārs(varbūt ne tas veiksmīgākais salīdzinājums =D ). Pa dienu pīpēt nesagribējās ne reizi, vakarā es biju filmēties mežaparkā, pēc tam ar draugiem biju uz Fontaine paēst un iedzert alu. Ne reizi negribējās pīpēt. Tas pats arī šodien(pirmdiena). Universitāte šodien bija līdz pieciem, darīt bija tik daudz ko, ka par pīpēšanu pat nedomāju. Mēģinājums arī aizritēja bez mazākās vēlmes uzsmēķēt. Uzskatu to par zīmi izdošanās tuvumam. Ja pirmās 2-3 dienas es skaidri apzinājos, ka vislaik domāju par smēķēšanu, tad tagad es pat bieži vairs neatminos vai par to biju domājis un cik daudz. Šobrīd jūtos par 90% pārliecināts ka man izdosies atmest ja vien nesavārīšu kādus sūdus. Rīt priekšā 2 lekcijas, kādas 6 stundas mājās(laiks, kad parasti vis vairāk pīpēju), bet šoreiz gan man būs daudz darāmā, tā kā noteikti būs vieglāk. Vakarā vēl treniņš. Kopumā es jūtos ļoti labi. Atkal atgriezusies ir smaržas un garšas sajūta, kuru iepriekš nomāca regulāri patērētās cigaretes. Fiziski arī jūtos možāks, mazāk noguris, elpot vieglāk. Ir vairāk pozitīvu nekā negatīvu emociju, jo cigaretes kalpo kā depresants. Arī nesmirdu vairs. Nākamais updeits būs rīt pēc treniņa.

7. DIENA (09.09.2014)

Nu ko, nedēļa ir godam aizvadīta. Ko pat lai daudz saka. Esmu ārkārtīgi priecīgs un gandarīts. Šodien pārdzīvoju universitāti, treniņu un pat ne reizi neiegribējās uzsmēķēt. Pašsajūta arī fantastiska. Šodien treniņā ļoti labi turēju slodzi. Spēka bija daudz. Domāju no rītdienas atsākt skriet(ko dīvainā kārtā uz vasaru biju pametis) lai izbaudītu visus nesmēķēšanas benefitus. Vienīgi daudz vairāk gribās ēst, tapēc būs jāpiedomā pie tā lai neuzēdu lieko svaru. Protams es vēl nevaru teikt, ka esmu atmetis, lai gan pīpēt man vairs negribās. Tāpat bieži domāju par smēķēšanu. Bet tagad es esmu jau par 95% drošs ka man izdosies atmest. Ja salidzina ar iepriekšējo reizi, tad šī pieredze līdz šim ir mazdrusciņ citādāka. Ikdienā cīnīties ar smēķešanu bija vieglāk, bet kristiskie brīži šoreiz bija daudz smagāki un grūtāk izturami. Bet pats process gan iet tajās pašās sliedēs un nekas jauns sajūtās nav novērojamas(kā jau minēju tikai sajūtu intensitāte ir atškirīga). Turpmākie updeiti sekos tik bieži cik tas būs nepieciešams. Es gan centīšos updeitot pēc iespējas regulārāk, bet ja diena paies bez nekā ievērības cienīga, tad iespējas jaunu ierakstu blogā neveikšu.

15. DIENA (17.09.2014)

Ir pagājušas 2 nedēļas un 1 diena kopš atmetu smēķēšanu. Gribēju updeitu taisīt vakar, bet pēc treniņa jutos ļoti noguris, tapēc pārcēlu to uz šodienu. Pat īsti nezinu ar ko lai sāk rakstīt, tapēc sākšu ar to svarīgako - vēlmi uzsmēķēt. Ikdienā tādas vairs nav. Varu mierīgi skatīties uz smēķētājiem, pārdzīvot visus brīžus kad bija ierasts pīpēt, domāt par cigaretēm, bet smēķēt negribas. Toties ellīgi gribas smeķēt tad, kad tiek iedzerts aliņš. Pagājušajā nedēļas nogalē biju nopircis 5 aliņus kurus baudīt, spēlējot datorspēles sestdienas vakarā. Pēc pirmā aliņa vēlme smēķēt bija diezgan pamatīga. Rakstot šo updeitu arī dzeru alu, bet smēķēt pagaidām negribas. Tas mani uztrauc, jo pagājušajā reizē, kad atmetu smēķēt, alkohols ap šo laiku jau vairs nekādas problēmas nesagādāja. Uztraucos, ka ja ar draugiem(no kuriem daļa smēķē) aiziešu iedzert alu, uznāks kaut kāds vājuma brīdis un uzpīpēšu. Centīšos tapēc vēl tuvāko mēnesi piebremzēt ar alus patēriņu. Fiziski es jūtos ļoti labi. Treniņos ir daudz vairāk enerģijas, plaušas nesāp, elpot ir vieglāk. Vienīgais, kas riktīgi krīt uz nerviem tagad ir citu smēķētāju atstātie sūdi gaisā. Nesaprotu kā cilvēki, kuri nekad nav smēķējuši, to sūdu var tik viegli panest atrodoties smēķētāju kompānijā, jo man, kā cilvēkam kurš pirms 2 nedēļām vēl smēķēja, tie dūmi liekas šausmīgi. Uz ielas cenšos izvairīties kā no mēra. Varbūt tam par iemeslu ir arī baile "netīšām" uzņemt nikotīnu. Pa lielam esmu apmierināts ar to, kā šis process attīstās. Vēl nevaru teikt, ka esmu 100% atmetis smēķēšanu, bet ar katru dienu tuvojos šim mērķim. Nākamais updeits būs tad, ja notiks kas ievērības cienīgs. Ja nē, tad varat to gaidīt pēc nedēļas, kad būs apritējusi 21 diena bez cigaretēm.

30. DIENA (02.10.2014)

Šodien aprit tieši mēnesis kopš es vairs neesmu smēķējis. Gandarījums, protams, milzīgs. Ikdienā riska momenti vairs neeksistē un pīpēt negribas. Dažkārt par to aizdomājos, bet tas arī viss. Tomēr vēljoprojām neteikšu, ka esmu atmetis. Vēl pagājušajā nedēļas nogalē es iedzēru alu, un pīpēt gribējās ārprātīgi. Nezinu kapēc tas tā ir. Kad pirmo reizi atmetu, ar alus dzeršanu un vēlmi smēķēt pēc 2-3 nedēļas vairs problēmu nebija.  Man ir mazliet bail, ka kādu reizi nenoturēšos un uzpīpēšu. Tas gan nebūtu īpaši traģiski, bet uzreiz pastāv risks atsākt ikdienā arī pīpēt, un to es nevēlos. Par veselības uzlabojumiem es vairs nemāku spriest, jo nemaz neatceros kā bija tad, kad pīpēju, bet nu elpošana noteikti ir uzlabojusies. Jūtu arī to, ka enerģijas ir daudz vairāk, it īpaši treniņos. Kopumā viss ir labi.

 

Laboja Hyacinth, labots 13x

Lasītāju vērtējums: 0.64 (5 balsis)