s


 Deinotherium
 s Šie ziloņiem līdzīgie radījumi nebija tikai lieli, tiem no zoda auga 2 ilkņi, tiesa gan, ne tik lieli kā mūsdienu ziloņiem. Ilkņi tika izmantoti, lai uzraktu augsni tādējādi iegūstot pieeju dažādām augu saknēm un citām barības vielām. Salīdzinot ar pārējiem ziloņiem un snuķainajiem zīdītājiem, ir pamanāms, ka arī snuķis šim dzīvniekam garumā ir manāmi īsāks.  Šo dzīvnieku auguma garums svārstās no 12-15 pēdām, tie ir vieni no lielākajiem dzīvniekiem pasaules vēsturē. 
 Therizinosauridaes
s
 

Šie dinosauri bija ievērojami garā kakla un milzīgo ķetnu dēļ. Atšķirībā no pārējiem termopodiem, šie bija zālēdāji un nepārtika no gaļas. Iespējams, ka dažiem uz ķermeņa bija spalvu apmatojums, kas arī ir visai neordināra parādība termopodu dzimtai. Šīs ģints pārstāvji no pārējām līdzīgajām atšķiras ar iespaidīgi lielajām ķetnām, kas ir apmēram 1 metru garas un garo kaklu. Ķetnas šiem dinozauriem var likt izskatīties pēc plēsīgiem gaļēdājiem, kaut gan tie ir miermīlīgi zālēdāji.

 

 
 Epidexipteryx
 s Pēc izskata putniem līdzīgie dinosauri atklāj interesantu daļu putnu evolūcijas vēsturē. Šim "Scansoriopterygidae" ģints pārstāvim nebija lidošanai pielāgotu spalvu, taču tam bija 4 garas astes spalvas. Astes spalvas izmantoja jūtu izrādīšanai, proti, ja spalvas stāvi saceltas gaisā, tad dzīvnieks ir dusmīgs vai kādu citu jūtu pārņemts. Dinosaura lielais vecums (Tas dzīvoja Ķīnas teritorijā pirms apmēram 160 miljoniem gadu) pierāda, ka spalvas putnveidīgajiem dinosauriem ir bijušas pirms lidot prasmes. Šis ir viens no mazākajiem dinosauriem pasaules vēsturē. Tā aguma garums pieauguša dinosaura formā ir 10 collas, nepieskaitot spalvu augstumu. 
Epidendrosaurus 
 s  Šis ir vēl viens putnam līdzīgs dinosaurs, tas pieder "Epidexipteryx" ģintij. Tas ir viens no pirmajiem, zināmajiem, agrinājiem dinosauriem, kas pielāgojies dzīvei kokos, dzīve kokos ir ļoti svarīgs posms putnu attīstībā. Vissavādākais un iespējams interesantākais fakts par šo dinosauru ir tas, ka trešais pirksts ir vismaz divas reizes garāks nekā pārējie divi. Tas spēji atvieglo zemē rakšanās procesu meklējot insektus.
Microraptor 
   

Arī šis ir putnam līdzīgs dinosaurs ar četriem spārniem un spalvainu asti. Zem priekšējiem spārniem tam ir asas ķetnas, bet zem aizmugurējiem spārniem, kājas uz kurām tas pārvietojas, jo lidot nespēj. Spārni neveic savu galveno funkciju - lidot, bet ar to palīdzību dinosaurs planējot spēj šķērsot nelielus attālumus, līdzīgi kā lidvāvere. Pastāv teorija, ka šis ir viens no pēdējiem priekštečiem starp putniem un dinosauriem. Tā planēšanas spēja laika gaitā attīstijās līdz pārtapa par spēju lidot. Par nelaimi, viena šī dinosaura un primitīva putna fosīlija tika izmantota viltošanā, lai izveidotu viltus sākotnēji starp Dinosauiem un Putniem iztrūkstošā posma fosīliju: Arheoraptoru.

 
 Longisquama
 s  Ģeoloģiskajā periodā pirms 190 - 230 miljoniem gadu atpakaļ Longisquama augumā bija mazs, ķirzakveidīgs radījums, kura muguru rotāja vairākas kārtas spalvu. Fakts, ka Longisquama dinozauram uz muguras ir putnu spalvām līdzīgas spalvas, liek aizdomāties, ka putni nav radušies no teropodiem, bet gan no ķirzakveidīgajiem reptiļiem. Taču protams, ka pēc izskata vien, nekā izcelsmi noskaidrot nevar. Zinātnieki uzskata, ka tās ir īpašos apstākļos izveidojušās zvīņas. Citi uzskata, ka fosīlijas forma ir optiska ilūzija: spalvas pēc izskata ir līdzīgas paparžu zariem. Atrasto dinozauru ar spalvām fosīliju dēļ, šīs divas zinātnieku izvirzītās teorijas šķiet ticamākas, savukārt citas nosvītro "optiskās ilūzijas" teoriju, bet tas jau ir cits stāsts.
 Tanystropheus
 s  Lasot vai dzirdot garkaklaina reptiļa aprakstu, lielākā daļa cilvēku iztēlojas kādu no zauropodiem vai pat plesiozauriem. Šis triasiskā laikmeta reptilis nepārstāvēja nevienu no iepriekš minētajām ģintīm. Tā ķermenis bija 20 pēdas garš, kakls sniedzās līdz pat desmit pēdu augstumam (no kaklam paredzētās vietas). Lietišķie vēstures pierādījumi vēsta, ka tas bija reptīlis, kas pārtika no zivīm. Fosīlijas tika atrastas vietās, kas ir pārpildītas ar ūdenszālēm un zvīņām, kā arī tā vēderā tika atrasti Cepalopoda taustekņi. Medības iespējams norisinājās pašam dzīvniekam atrodoties sauszemē. Ar garā kakla palīdzību viegli varēja piekļūt zivīm atrodoties krastā.
 Sharovipteryx
 s Arī šis dzīvnieks bija reptīlis un spēja savus spārnus izmantot, lai planētu šķērsojot nelielus attālumus. Tam ir divi spārni, kas burtiski ir savienoti ar pakaļkājām. Kā jau lielākā daļa dinosauru ar spārniem, arī šis neprata lidot. Spārnus tas visticamāk, ka izmantoja lēkājot no vietas uz vietu līdzīgi kā ķengurs, taču spārni šo darbību atviegloja un ļāva lekt tālāk. Daži zinātnieki uzskata, ka tas ir cēlies no Pterosauriem, bet fakts, ka spārni ir viena ķermeņa daļa ar kājām nevis rokām, šo uzskatu apšauba. 
 Nyctosaurus
 s  Šī pterosauru ģints ir vienīgā, kuras pārstāvjiem spārnu galos nav ķetnu. Uz to neskatoties, pārējās sugas izskatījās ļoti radniecīgas un pēc izskata līdzīgas plaši pazīstajam Pterodonam. Šie dinosauri prata lidoti, lai gan to galvas rotāja liels divstobrains rags, kas lidošanu varēja gan atvieglot, jo to varēja izmantot lidojuma virziena maiņai jeb stūrēšanai, gan lielā svara dēļ apgrūtināt. Šim dinosauram raksturīgi bija izteikti plēvainie spārni ar plāno spalvu slāni.
 Pterodaustro
 s Šim pterosauram bija neparasta zobu ievirze un vispārējā struktūra, līdzīga kā mūsdienās okeānos dzīvojošajiem vaļiem. Lai vai cik draudīgi šie zobi izskatītos, tie bija trausli un tika izmantoti mazu organismu sagremošanai. Šis dinosaurs pārtiku mutē ievadīja līdzīgi kā pelikāns apēd sālsūdens garneli. Par cik pelikāni ir rozā, jo lielāko savu dzīves daļu pavada uz diētas, arī šis dinosaurs varētu būt gaiši rozā krāsā. 
Dunkleosteus 
 s  Šis dinosaurs ir bijis viena no briesmīgākajām un baisākajām zivīm okeānā, kas dzīvoja Devoniešu laikmetā. Tā varēja izaugt līdz pat 33 pēdu gara. Tai bija ar cietu, pat bruņām pielidzināmu ādu klāta seja un visticamāk zivs bija apveltīta ar visstiprāko sakodienu passaulē. Šai zivij bija knābjveida mute, bet nebija zobu, tādēļ knābis bija vienīgais ierocis ar ko medīt. Šis bija viens no lielākajiem Placodermiem. Placodermi ir bruņoto zivju grupa, kas jau ir izmirusi.
 Stethacanthus
 s  Haizivis ir eksistējušais vairāk kā 400 miljonus gadu. Lai gan tās gadu gaitā daudz ir attīstījušās un mainījušās, ķermeņa uzbūves pamats un struktūra ir daudz maz tāda pati. Arī senāko un mūsdienu haizivju fosilijas un skeleti neatšķiras ne ar kādām spilgtām iezīmēm. Šij haizivij bija laktai pēc formas līdzīga spura ar mazām, durstīgām adatiņām, kā arī acīs krītoša pazīme ir savādais izaugums uz galvas. Šo spuru, visticamāk, izmantoja, lai pievērstu daiļā dzimuma pārstāvju uzmanību un arī lai aizsargātos no plēsējiem un cita veida uzbrukumiem.

 

https://listverse.com/2009/10/05/15-unusual-prehistoric-creatures/

Laboja burvis, labots 13x

Laboja nezināms, labots 1x