- Es te tādu meiteni sev nocopēju, baigā svilpaste, tumšmate, trīs kursus zemāk par mani mācās, baigi labā beibe!

- Vau, forši, kā tad tu tā, kur un kā?

- Viņa ir draudzene vienai manai kursa biedrenei, un es viņai savus vecos darbus atdevu un pierakstus kā arī sarunājām, ka es viņu bez maksas konsultēšu mācību jautājumos, forši ne?

- Jā, nu baigas ziķeris tu esi.. redzi, man tādu meiteni nesanāktu nocopēt, man nav ne darbu ne pierakstu, nekā, tā kā - turies!

 

 

 

- Dzirdēji, ka tas mudaks esot pie beibes ticis?

- Ko tu muldi, kas, Viņš?

- Nu ja, esot pat pieteicies konsultēt viņu mācību jautājumos, ha ha!

- Skaidrs, tas pīslis jau savādāk veceni nemaz nevar dabūt, nav jau nemaz zvanīts, ka arī šo viņš dabūs, droši vien izies tāpat kā ar iepriekšējo, kad visa universitāte smējās par Viņu..

 

 

 

- Čau, kur tad tu tā pazudis biji, pat lekcijās tevi neredzēju?

- Jā, nu tā sanāca, es ar to tumšmati vazājos pa pilsētu, atceries? Uz muzeju šodien aizvedu, tur labā izstāde par brazīliešu kaujas mākslu, bai labā deja.

- Ja ja, kā tad nu es neatcerēšos!? Kā tev vispār iet ar viņu, esi jau nolicis viņu slīpi?

- Nē, zini, nesanāk, nav man tā laika, jāmācās, un arī nav tā īsti kur, zini, es tak īrēju istabiņu pie tā onkas, meiteni neatvedīsi..

- Jā, nu baigi čābīgi tev iet, bet nu, gan jau kaut ko izdomāsi, viss būs štokos!

 

 

 

- Viņš joprojām ir ar to meitieti, es vakar redzēju kā šie parciņā pastaigājas rokās saķērušies, nezini, viņiem tas tā jau nopietni vai? Es brīnos..

- Nē, tas pīslis nevar viņu ievilkt gultā, ha ha, tikai pastaigājas un viss, ha ha..

- Nē, nu tas ir pizdec, cik viņš jau vazājas ap to skuķi, kādu pusgadu? Ha ha! Tagad jau, lai nocopētu skuķi vajag tikai atrast vietu un vienu Kagora pudeli, ha ha, pīslis tāds!

- Jā, bļin, Viņš ir pamatīgs lūzeris.

 

 

 

- Tu mani padari pilnīgi traku, lai kur es ietu, man priekšā ir tava smarža, katru rītu es redzu sev vēlamo, ka tavi mati guļ uz manām krūtīm, es nevaru pastrādāt, es to vien daru kā domāju par tevi un tikai tavos spēkos ir to izbeigt, izglāb mani, lūdzu!

- Es nezinu, es negribu sāpināt Viņu, Viņš ir mīļš..

- Viņam par to nekas nav jāzina, dari to, ko gribu tu patu, mazulīt, ieklausies savā jaukajā sirsniņā.. varbūt iedzeram, lai nesanāk tik liela gruzīšanās.

- He he, Kagors?

- Jā, bet tas ir īstais, man paziņa no ārzemēm atveda.

- Nu labi..

 

 

 

- Mons, vecīt! Klau, bet es tomēr paņēmu priekšā to Viņa draudzeni, iedomājies, jau otrajā randiņā, ha ha, tāds prikols bļin, a šis jau vairāk kā pusgadu vazājas ar viņu un nekāda tolka bļin, ha ha!

- Es rēcu, tu esi reāls vecis, normāls zvērs, nekādas sirdsapziņas, monstrs, malacis, ha ha!

 

 

 

- Sveiks, kā tev iet, kāpēc tāds saskumis, kas noticis?

- Atceries to tumšmataino meiteni?

- Nu?

- Es uzzināju kāpēc viņa negribēja ar mani pārgulēt..

- Kāpēc tad? Viņai kāds cits un viņa tevi tikai izmantoja? Jā, bļin, tādas ir tās stervas, bļin.

- Nē, viņai ir gonoreja un viņa negribēja mani aplipināt un arī atzīties baidījās, baidījās, ka es nesapratīšu.

- Bļādj!

 

Stāstiņš no http://www.bumbierenes.lv/2009/05/nocolleju-zubi.html

Tur riktīgi labie wink_mini.gif