[Pooh] Stāsta pirmā daļa

Paldies, ka ļāvāt man izpausties un pieteicās samērā daudz cilvēku, proti, 29. Stāsts būs garš un ceru, ka visi pārvarēs slinkumu un izlasīs. Gan jau jums patiks.   

 

Ir tā, ka lomu ir ļoti daudz un ne visām tiks atvēlēts daudz, taču apņemos iesaistīt visus. 

 

Tekstā var būt lamuvārdi, žargoni un citi necenzēti vārdi, tāpēc mazie puikas un meitenes, nelasiet šo blogu tālāk. Atvainojos par lapas noteikumu pārkāpšanu jau tagad. 

Lomu sadale 

 

@Danalabi - Viesty fans 

@Fidoo - Bārmenis Džo

@Popeye - Stjuarts Mazais 

@Viesty - Geibs 

@Riki - Kaķis, kuru adoptējušas pandas 

@Reno. - viszinošais Kor^ 

@fnord - neapmierināts programmētājs 

@dr-ac-on - pikačū 

@Mr. Raccoon - ziņkārīgs, foršs un kruc jenots 

@pj sk1ll - dzīvnieks ar superspējām 

@Pļūtrāvējs - vecs vecis, uz kuru paskatoties sākas caureja 

@Ramzes - Larry Probst 

@Hyacinth - caurdura operators Astafansijs 

@lemonwave - citrons Elvis 

@Le Mambo - ōme uz riteņiem 

@GS Jesus v2 - medmāsiņa Reinis 

@Norkemunds - koks 

@FewPack - feja

@DarzaRukis - Jesus aka Skarlis

@Styrnucis - latgaļu stirna, kas audzē rudzus un naktī dzied nelabā balsī

@Cretzi - Geiba sencis, kurš sit viņa draugus

@Nicco - GEEK

@Niggah - *vēl nav izdomāts*

@Cāļuks. - *vēl nav izdomāts*

@Ralfs154 - vecs, īgns un neķītrs opis

@Wanted - *vēl nav izdomāts*

@Izolde - Werwe

@armijs - Arnolds Švarcneigers

@Pižiks - pīpmanis

 

*Pirmā daļa*

 

   Visas pasakas parasti sāk ar "reiz sen senos laikos" vai "reiz kādā dienā" ... bet te tā nebūs.

 

Geibs ar draugu Leriju sēž zem tilta un sildās pie savas nesen iekurtās mucas. 

Geibs- Zarazas tie igromāni! Vai viņi mums kaut reiz ir pateikuši "paldies"? Nē, šie ņem un mūs izputina. Neviens tāpat manu CSu pa naudu vairs nepērk, tik ieiet kādā torrentu lapā un visu kačā... 

Lerijs- Tak beidz pīkstēt! Tas jau sen bija paredzams, ka mūsu spēles reiz būs dabūjamas pa nahaļavu. 

Geibs- Un ko mums tā visa vietā tagad iesākt?

Lerijs- Iesim pie tava fāterīša, lai šis mums iedod piķi, ar ko dzīvot.

Geibs- Da labi! Tagad līdīsi manam papam un kakla? 

Lerijs- Skaidrs... viņš ir tāds pats nabags kā mēs tagad, ja? 

Geibs ar Leriju sāk strīdēties, kas noved pie abu struppirksteļu kautiņa. 

Abi ieveļas upē un kāpjot ārā pat nenojauš, kas tikko noticis. 

Geibs- Ew resnais, tu to dzirdi? 

Lerijs- Nejau es šeit izskatos pēc tunč... 

Arī Lerijs, gluži kā Geibs paliek klusu, jo ieraudzīja to, ka viss ir mainījies... 

Geibs- Kā tu domā, kur mēs esam? 

Lerijs- Man nav ne jausmas. Varbūt nevajadzēja ēst tos vecos suņu konservus? 

Geibs- Es viņus vēl nepaspēju pagaršot. Tā nav halucinācija. 

Te pēkšņi burtiski un pārnesti iedrāžas kāda lidojoša būtne, kas vēlāk izrādas feja un citronveidīgs radījums Elvis. 
Geibs- Lerij... 

Lerijs- Jā, es nespēju saprast vai man patīk vai es tūlīt vemšu... 

Citrons Elvis pamana svešiniekus un noraujas no fejas.  

Citrons- Ko jūs te darāt?! Lasaties prom!

Feja- Dārgais, neesi tik agresīvs pret mūsu jaunajām viešņām. 

Citrons- Viņi visu izjauca. Nevēlos viņus uzņemt kā viesus. Pazūdiet! 

Geibs- Mēs nezinām... kā mēs te... uzradāmies... kungs. 

Citrons- Redzi, mīļā, viņi ir kaut kādi narkomāni. 

Dzeltenais vīrietis dodas pēc bises un Geibs Ar Leriju to ieraugot tinas prom, taču atduras pie sliekšņa, jo pasaule izskatās pavisam savādāka. Tomēr vienu viņi saprata- ja vēlas dzīvot, viņiem jāskrien, lai arī kāda pasaule neizskatītos.  

 

*    *    *    *

 

Lerijs- Kur tu mūs esi ievilcis!

Geibs- ES? Ko tu muldi! Ne jau es uzsāku strīdu.

Lerijs- Toties tu, resnīt, mūs iegāzi upē!

Geibs- Kušs! Tur kāds nāk.

Lerijs- Beidz baidīties! Ejam! 

Geibs- Kur? Mums jātiek ārā.

Lerijs- Velc savu speķaino pakaļu šurp.

Abi iet pa bruģētajām un mitrajām ielām. Tā vien šķiet, ka visur valdītu tumsa, lai gan tā pavisam noteikti nebija nakts. No mājām ik pa laikam atskanēja dažādi saucieni un dārdi, bet Lerijs Geibu tikai vilka uz priekšu, līdz abi nonāca līdz ēkai ar uzrakstu "TAVERNA" virs durvīm.  

Durvis bija mazas un Geibs knapi iespraucās iekšā. Bārā bija vēl tumšāks nekā ārā un tikai virs letes bija dažas vāji spīdošas spuldzes. 

Cilvēki skatījās uz viņiem ar nedraudzīgām sejām un Geibs rāvās ar vien dziļāk savās karlsona biksēs. Un te Lerijs uzsāk sarunu ar bārmeni...  

Lerijs- Mēs esam ceļinieki, vai mēs varētu palūgt karti, kaut ko dzeramu un... 

Lerijs nepaspēja pabeigt sakāmo, kad visi jau bija sākuši smieties.  

Bārmenis- Mani sauc Džo, bārmenis Džo. Tagad paklau, puišelīt, vai tu maz zini, kur esi iemaldījies? 

Lerijs- Es tikai vē... 

Bārmenis- Aizveries! Man ir padomā darbiņš, ko jūs varētu padarīt. 

Geibs- Bet ma... 

Bārmenis- Klusē! Sekojiet man, ja nē man būs jūs jāiepazīstina ar Arnoldu. 

Abi nobijušies seko Džo un tavernas sētasdurvīm. Izejot tumšajā un mazliet dvakojošajā sētā, varēja vien manīt vecu pikapu, kura izpūtējs spļāva dūmus kā gatera skurstenis. Džo abus iestūma aiz pikapa borta.

Bārmenis- Ja mēģināsiet bēgt, nožēlosiet. 

Geibs *čukstus*- Lerij, kā tu domā, kur viņš mūs ved? 

Lerijs- Nošaut! 

Geibs- Es negribuuuu!!! 

Lerijs- Nomierinies, mīkstmiesi, ja viņš gribētu mūs nošaut, būtu to darījis uzreiz. 

Visapkārt paveras mežs un paliek vēl tumšāks. Sajūta kā tunelī, taču jau drīz ir manāms arī tā gals, un izskatās, ka tur būtu ļoti gaišs.  

Geibs- Gaisma tuneļa galā... Lerij, es mirstu? 

Lerijs- *facepalm* 

Visapkārt redzami rudzu lauki. Tomēr tālāk braucot var manīt arī vairākas ēkas, saceltas blakus viena otrai. 

Bārmenis abus izmet no mašīnas. 

Bārmenis- Tagad jūs strādāsiet manā labā. Šeit dzīvo Latgaļu Stirna un jūs viņam palīdzēsiet audzēt rudzus, lai ir ko alū brūvēt. 

No koka mājeles izlec Latgaļu Stirna. 

Stirna- Ko tu man atvedi? 

Bārmenis- Ņem šos divus sušķus, lai tev palīdz alus brūvēšanā. 
Stirna- Uuu, jauni kolhozņiki! Lai iet. 

Bārmenis iedarbina savu veco pikapu un aizbrauc tumšā meža virzienā. 

 

*    *    *    * 

 

Paldies @Riki par zīmējumu.  

Laboja Siamese, labots 1x