Pūķu slepkava 3. daļa

Pēc nemierīgās nakts Leo, kā par brīnumu, jutās ļoti labi. No rīta istabene viņu pasauca ēst. Viņš ļoti gribēja ēst, tāpēc steigšus devās uz turieni. Iegājis ēdamzālē, viņš ieraudzīja Lāčplosi. Leo miesassargs jau vistā bija iekodis zobus un dzēra svaigu citronu tēju. Leo pienāca klāt un apsēdās. Lāčplosis pasauca viesmīli, lai viņš atnes Leo brokastis. Lāčplosis apvaicājās, kā gulēja Leo. Leo atbildēja, ka viņš miegā redzēja kādu sievieti, kas runāja nepazīstamā valodā. Lāčplosis turpināja ēst, izliekoties, ka to nedzirdēja. Pa to laiku Leo atnesa ēdienu. Leo negribīgi sāka ēst, jo gribēja zināt ko vairāk par viņa „miega dziedātāju". Lāčplosis to noprata un teica, ka ko līdz Leo iemācīsies latīņu valodu, viņš pats sapratīs. Leo nomierinājās un turpināja ēst.

Pēc stundas viņam vajadzēja iet uz nodarbībām. Pirmā bija Cīņas stunda. Tājā Leo sāka mācīties cīnīties ar zobenu un šaut no loka. No sākuma maz, kas sanāca, bet jau stundas beigās viņš varēja trāpīt ābolā no 50 metru attāluma un caurdurt ķēžu bruņas, protams ne pašas spēčigākās, bet tomēr ar tām staigāja dienas sargi Apburtā meža pilsētā. Nākamā stunda bija latīņu valoda. Leo to gaidīja ar nepacietību, jo vēlējās ātrāk uzzināt, kas tā sieviete ir. Tajā stundā viņš iemācījās kādas ir atšķirības starp viņu valodu un latīņu valodu.

Pēc latīņu stundas viņš bija brīvs dažas stundas līdz Superspēlei. Viņš vēl nezināja, kas tā par spēli, bet jau bija iekļaut Oranžajā Lauvu komandā, kura cīnījās, lai tiktu nākamajā tūrē. 12 komandas sev to vietu nodrošināja, palika vēl 4 brīvas vietas, bet 8 komandas. Šodien viņiem vajadzēja cīnīties pret Pelēkajiem suņiem. Minūtes vilkās ilgi, bet neko padarīt. Un tad jau ienāca istabā Kings. Tas bija komandas kapteinis. Viņš pateica, lai Leo apģērbj formas tērpu un gatavojas spēlei. Kad viņš apģērbās, Leo sekoja Kingam. Kings bija spēcīgs un milzīgs. Leo, paskatoties uz komandas kapteni, nodomāja, ka šī spēle ir ļoti nežēlīga. Pēķšņi Leo apžilba acis. Viņš ieraudzīja visapkārt tribīnes, kuras bija pārpildītas ar kliedzošiem elfiem. Tad viņš sev priekšā ieraudzīja spēles laukumu. Izrādījās, ka viņi spēlēs Superfutbolu. Leo to jau labi prata.

Viņš bija čempions savā ciematā, tāpēc arī domāja, ka šeit viņam arī nekādas grūtības nesakādās šī jaukā spēle. Un tomēr jau pašā spēles sākumā Leo saprata, ka ši nebūs parasta izklaide. Viņš redzēja, ka gandrīz katram bija kādas spējas, gavenokārt katrai komandai sava. Pelēkie suņi bija tik ātri, ka Leo tikai pagriza galvu, un viņi jau bija citā pusē. Tomēr Oranžās Lauvas arī nebija vājas, gandrīz visi Leo komandas biedri tā skrēja ar bumbu, ka likās it kā bumba sekotu viņiem. Lauvas labākie spēlētāji - Kings, Veiklais Džo un Dženifera - bija tik veikli, ka jau 10 minūtē iesita bumbu vārtos.

Leo priecājās, kaut arī zināja, ka viņš te neko nepalīdzēja. Zēns mēģināja atcerēties to, ko prata mājās, un viņam sāka sanākt. Viņš sāka labi dod piespēles, un tad arī izdarīja sitienu pa vārtiem, bet nekas nenotika. Kaut arī Pelēkie Suņi bija ļoti ātri, bet Oranžās Lauvas bija veiklāki, tāpēc arī uzvarēja ar 1:0. Treneris visus spēlētājus paslavēja un teica, lai mēs gatavojamies nākamajām spēlēm. Leo pēc spēles iegāja istabā un iekrita gultā. Viņš bija ļoti noguris, tāpēc treneris viņiem iedeva brīvdienu...

Turpinājums sekos...
Vērtējiet 10 ballu sistēmā. ;-)
Autors Ugunsputns.