Riki Rīgā

 


  




1. diena:

Dīvaina diena... Atbraucot gribēju apskatīties, kādi zirgi ir rīdziniekiem, tā mums Latgalē ir pieņemts, apciemojot kādu jaunu ciematu. Rīgā nemaz nav zirgu! Tādi dīvaini, milzīgi radījumi, visi sadzīti vienkopus, cik saprotu, tā vieta saucas autoosta. Zvēri izskatījās mierīgi un paklausīgi, nekur bez saimnieka nebēga prom. Biju nedaudz vīlusies, kad tie neēda manis piedāvātos burkānus, mums Latgalē zirgus, kuri neēd, šauj nost, bet Rīgā laikam jau vienkārši labi dresēti, ēd tikai no saimnieka rokas. Bet no glaudīšānas gan tie neatteicās, pat murrāt sāka. Bet tad mani kāds ūsains vīrs aizdzina prom un aizsūtīja pie daktera. Dīvaini. Laikam zvēra saimnieks bija. Tagad domāju, tos milžus neviens nemīļo, vai tikai saimniekam ir ļauts izrādīt kādas rūpes? Viņi laikam arī ēd nenormāli daudz, kā nekā reizes 10 lielāki par mūsu Latgales zirgeļiem un ātrāki ar', bet nu Rīga jau ir viena milzīga pilsēta, laikam jau var atļauties.

Mums uz Latgali sūta ccitādākus radījumus. Briesmīgi, agresīvi un milzīgi. Kāds pieredzējušāks un vecāks latgalietis teica, ka tie tiek dēvēti par vilcieniem. Nu rūc gan tie traki, pilnīgi kā mūsu pašu vērši. Māmiņa saka, ka ar tādu iz daudz braukusi un plašo pasauli redzējusi. Saka, ka drīz man nāksies braukt uz dižo Rīgu, mācīties, citādi par sievu mani neviens negribēs ņemt. Ir man viens pazīstams latgalietis Rīgā, jau vairāk par pus gadu tur dzīvo, biju reiz ciemos. Nu pa smuko iekārtojies! Viņam pat ir tā mašīna, kas tavā vietā drēbes izmazgā un nav ugunskurs jākur, lai ēst uztaisītu.

Reiz man arī paps uz Rīgu aizbrauca. Atveda visai ģimenei dāvanas. Tagad esmu savā ciemā labi pazīstama, parādījās daudz draugu. Paps man datoru atveda no Rīgas, teica, ka Rīgā tāds ir katram. Te var pat filmas skatīties un mūžiku klausīties! Un filmas ir krāsainas!!! Pirmajās nedēļās noskatījos kādas 15 filmas, nevaru vien beigt priecāties par attēla kvalitāti. Mēs pat sākām pelnīt, ciema iedzīvotāji nāk skatīties filmas pie mums un par to mammai maksā maizē, kartupeļos un burkānos.

 

2. diena:

Šodien mani aizveda līdz jūrai. Bija jābrauc ar vilcienu, izrādās tie brauc ne tikai uz Latgali! Stacijā, gaidot vilcienu, stāstīju draugam par Latgali. Apsargs, dzirdēdams, ka esmu no Latgales, sāka vērot katru manu kustību un sekoja visur pakaļ, laikam domāja, ka nemanu, bet mums latgaliešiem ir uztrenēta acs, kā nekā medībās divreiz nedēļā dodamies.

Jūra taču ir milzīga! Ņēmu slidas līdzi, bet izrādās, ka jūra nemaz neaizsalst, maģija, ka es jums saku! Paps man jau no agras bērnības ir mācījis, ka ūdens ziemā aizsalst! Paņēmu burciņā līdzi maģisko ūdeni, noteikti parādīšu papam, kad atgriezīšos!

Vispār Rīgā ir briesmīgi neaudzināti ļaudis! Visi skrien, grūstās un nesveicinās. Mani šodien atkal pasūtīja pie daktera, kad centos būt pieklājīga. Dīvaini.

Veikalā man atteicāš pārdot četras šokolādes konfektes par veselu dzīvu vistu! Varat iedomāties? Izlutinātie rīdzinieki...  


Laboja nezināms, labots 1x