Baigi sen nebiju neko rakstījis, tāpēc nolēmu kaut ko uzskribelēt. Un ne jau tāpat vien, ir iemesls.

Jau marta sākumā gribējās kārtīgi pabraukāt ar riteni, ārpus pilsētas, mīļākās mūzikas pavadījumā, noslēgties no visa. Šodien sarunāju ar Gļebu, lai izvelk ārā savu riteni un aibrauktu uz upi. Izrādās tam ritens mājā, ārpus pilsētas. Mājās sēdēt negribējās, tāpēc pierunāju aizvilkties viņu uz to māju. Nenovērtējis situāciju, uzvilku džemperi un hūdiju, bet krosenes tā arī nesanāca atrast, tāpēc uzvilku kaut kādus ziemas bašmakus un oldschool cimdus. No malas laikam izskatījās baigi lauķiski. Pa rudeni un ziemu riepas nebija galīgi izpūtušās, bet tomēr prasījās nedaud piepūst. Pumpis salūzis.. 4 reizes mēģināju kaut ko darīt lietas labā, bet nekā. Sāku lādēties un nolēmu pamēģināt vēlreiz, ar ātrām kustībām, kas no malas atgādināja fapošanu tomēr izdevās piepūst riepu, nometu pumpi stūrī, uzliku jaunās earhook austiņas un devāmies ceļā.

 

Kā jau teicu, domāju, ka nebūs auksti, bet tomēr bija gan. Sniega arī bija daudz vairāk nekā likās. Sākumā ritens baigi buksēja un aizmuguri nēsāja, pie viena veikala pat nolikos uz zemes, bet vēlāk jau visu kontrolēju.

Viss būtu labi un jauki, ja gandrīz pie gala mērķa es nebūtu paskatījies atpakaļ. ~700m aizmugurē stāvēja Gļebs un kaut ko pētīja. Pagriezos un braucu atpakaļ, šis saka, ka ies pa apvedceļu, lai ātrāk nokļūtu mājās, bet es lai braucu pa parasto ceļu. Labi, sarunājām un teicu, ka būšu pirmais. Protams, viņam ātrāk, bet man bija ritens. Nomainīju dziesmu un braucu.

Īstenībā es biju ātrāks. Izbraucu caur neskaitāmām peļķēm un dubļiem, buksēju daudzkur, bet biju pirmais. Pie mājas apstājos un nedaudz pasēdēju, tad nolēmu pabraukt pretī. Priekšā bija kalns, kurā tikt bija diezgan grūti. Pilnai laimei sāka snigt sniegs.. Nedaudz pabraucu un tad sapratu, ka spēka vairs nav un vilku riteni ar rokām kalnā. Pamēģināju braukt, bet sniegs bija pārāk dziļš. Jums vajadzētu to redzēt. Laikam bija kā filmā. Putenis, kalns, un es stumju riteni viscaur netīrs ar dubļiem un sniegu. Bet uzkāpdams kalnā, es neredzēju to, ko vajadzēja. Precīzāk teikt, neviens nenāca..

Burtiski bez spēka apsēdos virsū ritenim un caur dubļiem braucu atpakaļ. Itkā jau nekas traks, īstenībā pierasta lieta, tie, ar ko esmu skrējis krosus sapratīs, ka Gļebs var pazust pat divistabu dzīvoklī. Kājas galīgi neturēja, bet kaut kādā veidā tomēr tiku līdz asfaltam. Netīrs vilkos mājās. Iedomājos, kā izskatījās no malas. Kaut kāds āksts, viscaur netīrs tādā laikā braukā ar riteni. Bet man bija stipri vienalga. Atvilkso mājās, uztaisīju tēju un izdzēru zāles profilaksei, jo tiešām stipri sapūta. Iemetu tējā puscitronu un pielēju ūdeni, bet garšoja kā kaut kāda skāba limonāde.. Domāju, ka tomēr pa dauz citrona piemetu, līdz sapratu, ka esmu pielējis gāzētu minerālūdeni...

Un jā, tagad klausos Skillet. Un visu laiku, kad to klausos, atceros par kādu. Gan jau, ka tu tagad arī šo lasi. Katra dziesma man saistās ar atmiņām. Sliktām, labām-bet atmiņām. Pagaidām esmu apsēsts ar tām dziesmām un laikam kļūstu apsēsts arī ar cilvēku, par kuru atceros, klausoties šīs dziesmas.

Laboja Wanted, labots 1x