Spēka sargi, trešā nodaļa. Un notikumi sākas-Riebīgie goblini. Tā viņi visi devās prom no alas. Viņi izgāja cauri mežam un ieraudzīja mājas. Vispirms viņi domāja ka tie ir cilvēki, bet kļūdijās. Tie bija goblini. Viņi devās lejup pa nogāzi pie gobliniem, zobenus, zižļus, lokus pacēluši. Viņiem likās ka goblini uzbruks, bet kļūdijās. Viņi ieraudzīja vadoni, un devās pie tā. Tas viņus sveicināja-SveikiEsiet laipni aicināti goblinu ciemā! Bet viņš nodomāja-Ha, ha!Muļķa cilvēki, naktī apzagsim, un aizsūtīsim uz tuksnesi. Tā draugi šet gulēja pa nakti... Viņi pamodās tuksnēsi un naudas maki bija pazuduši. Nolādetie goblini! Iesaucās Deugans. Paga, es redzu piramīdu!-Teica Emelīna. Iesim tur!-noteica Selestīna. Tā viņi devās turp. Te bija tumsa. Man metas zosāda! Teica Iodorms. Nebaidies... Teica Deugans. Bet tas bija velti sacīts, nez no kurienes parādijas cirvji kas triecās uz viņu pusi. Aiztavotumu!-Teica Selestīna. Apkārt viņiem parādijās vairogi. Tajos cirvji ietriekušies sašķīda. Paldies dievam, vēlreiz paldies Selestīna, tu jau trešo reizi mūs izglāb! Teica Deugans. Nav par ko. Viņa pasmaidīja :1: . Tā viņi devās dziļāk iekšā piramīdā...Pēkšņi parādijas tumši stāvi...Selestīna pateica-Gaismotum! Viņas zizlis radīja gaismu. Tie bija tumšie burvji! Pašķīda burvestības, zobeni nošķindēja, loks izšāva bultu, bet...Emelīna bija mirusi. Iodorms piegāja viņai klāt un kliedza, Emelīna! Emelīna, mosties!Lūdzu!!! Selestīna nenormāli raudāja, bet Deugans dauzīja savu galvu pret sienu-Tā bija mana vaina! Tikai un vienīgi mana vaina! Nomierinies, tā nebija tava vaina, viņa bija lieliska kareive! Mierināja Selestīna. Man šķiet, mums viņa jāved mājās, pie vecākiem!-Teica Iodorms. Labi, es mūs aizteleportēšu. Teica Selestīna un pavēcināja zizli un viņi bija mājās. Pēc nedēļas notika bēres. Tu biji vislabāka no mums visiem!-Teica Iodorms. Jā, Iodormam taisnība. Teica Deugans. J-jā! Nomurmināja Selestīna. Ejam prom, lai viņa guļ mierā! Teica Deugans un viņi devās prom...Turpinājums sekos!