Režisors: Tarsem Singh

Galvenajās lomās: Catinca Untaru, Lee Pace

 

Filma, par kuru man visai divejādas jūtas. Fantastiski vizualizēta pasaka savijas ar realitāti. Bet par visu pēc kārtas.

 

Darbība risinās divdesmitajos gados ASV kādā slimnīcā. Neveiksmīgs kaskadieris, kuram salauzta sirds sāp vairāk par lauztajiem kauliem, iepazīstas ar mazu meiteni, arī pacienti, no kuru mēģina sarunāt darījumu. Proti, meitenei jāatnes pudelīte ar morfija tabletēm (protams, pašnāvībai). Apmaiņā pret šo pakalpojumu viņš stāsta pasaku, kura tiek vizualizēta.

 

Stāsts slimnīcā man dikti gāja pie sirds. Izspēlēts lieliski, sižets sakarīgs un pārdomāts, vienaldzīgu mani neatstāja. Un tad nāk tā pasakas daļa, kas ir neaprakstāmi krāšņa. Filmēts 17 dažādās valstīs. Datorgrafika iejaukusies minimāli. Kaut gan negribas teikt ka filma man diži patikās, bet to skatu dēļ vien ir vērts skatīties. Bet te atkal sākas problēmas. Stāsts ir emocionāli sūdīgi izspēlēts, gribētos pat teikt ka izvilkts aiz ausīsm.

 

Visu draņķīgāku padara pašas beigas, kas ir nejēgā sacukurotas. Labi, nejēgā varbūt ne, bet nobeigumu gan vajadzēja savādāku. Daļēji to, protams, var skaidrot ar to, ka filmēta ar dažādiem pārtraukumiem tika veselus sešus gadus. Sanāca nobeigums tāds neveiksmīgs, samocīts, sasteigts.

 

Kas ir obligāti jāuzsver - Catinca Untaru tēlojums. Šī ir vienīgā reize, kad atļaujos lietot vārdu Ģ-E-N-I-Ā-L-I!!! Kā vispār mazs bērns tā spēj tik īsti, tik neviltoti notēlot, es sajēgt nespēju. Un tas man ari vienlaikus skumdina, jo žēl, ka kopumā filma nav tik ļoti izdevusies. Kā jau iepriekš minēts, filma ir vizuāli satriecoša. Arī realitātes daļa ir vienkārši satriecoša, tiesa, gan ne vizuāli. Un tad ir mīnusi, kuri augstāk ir uzskaitīti. Uzskatu ka The Fall katram kino cienītājam būtu vērts noskatīties. Kas zin, kā izskatītos, ja būtu cits režisors. Visai iespējams, būtu neatkārtojams mūsdienu kino šedevrs.

Eh, bet nu varēja, varēja!!

 

Jāliek laikam 7,5/10.

 

Treileris:

Laboja mad, labots 2x