Režisors: Ivans Šurhovetskijs, Artoms Akseņeņko

Valsts: Krievija

Ilgums:150 min

Valodas: Krievu, vācu

Žanrs: Drāma, kara, fantastika

Sižets

Vienā no armijas treniņu skrējiena laikā trīs Krievijas Federācijas kareivji izlēma noīsināt ceļu un caur mežu izskrien uz ceļa, kur apstādina autobusu. Autobusā uz tikšanos brauc otrā pasaules kara veterāni. Šo kareivju dēļ veterāni kavē uztikšanos. Virspavelniecība sodod kareivjus, kopā ar visu viņu armijas iedaļu sūtā kārtējā skrējienā. Armijas daļa, mēģinot iekļauties atveltītajā laikā, noīsina ceļu. Vienīgi viņiem nāksies pāriet purvu, uz kura nolaidās bieza migla. Izejot cauri purvam, viņi attopas ciemā, kura jau sen kā nav uz kartes. Uz horizonta parādas Vermahta kareivji un sāk apšaudi. Lodes trāpa armijas iedaļas komandierim un nāvīgi viņu ievaino. Kareivji, no sākuma domājot, ka tā ir tikai filma, sāk pamazām attapties, ka viņi ir tikuši tālajā 1941. gadā. Viņu lēmums ir virzīties uz frontes līniju. Pa ceļam viņi zaudē cilvēku aiz cilvēka, sadursmēs ar vācu kareivjiem. Situāciju pasliktina tikušie tehnikas brīnumi, jeb automāti AK-74 vācu kareivju rokās. Vācieši to sauc par "Wunderwaffe", kas nozīmē brīnumierocis. Kareivi baidās, ka viņu ieroči spēs izmainīt karu un par jebkuru cenu, cenšas dabūt savus ieročus atpakaļ.

Galu galā, pēdējais kareivis, bēgot no vājātājiem, ieskrien atkal miglā un atgriežas mūsdienās, kur viņš arī atkal satiek savus biedrus. 

Manas domas

Kā cilvēkam, kuram patīk otrā pasaules kara tematika, filma patika. No vienas puses jāsaka, ka samērā lēta filma, bet pietiekami labi salasīti jauni aktieri. Bet nevaru pateikt, ka filma izsauca daudz kaut kādu jūtu vai pārdomu, kā tas bija iecerēts ar režisoriem. Kā nekā filmu skatos jau trešo reizi, tāpēc pateikt, ka filma ir uz vienu reizi es nevaru.

Ekrānšāviņi

Treileris

Laboja , labots 9x