Šodiena sākās ar to, ka mazais brālītis trijos naktī mani piecēla, un pēc tam vairs nevarēju aizmigt. Protams pirmais ko izdarīju - iegāju eXā un aizskrēju uz virtuvi, lai uztaisītu agro rīta tēju.

 

     Zinot to, ka naktī eXā veidojās maz tēmas (neskaitot tās, kur daži kašķi izgāž dusmas viens uz otru), laiks gāja lēnītēm. Tā jau kādos četros ieraudzīju grupā ierakstu, lai eju saullēktu skatīties. Nodomāju, kāpēc gan ne, ņemot vērā ka skypā nebija nekāda aktivitāte. Bija vēl samērā tumšs, tomēr tas mani neapturēja šauties ārā ar riteni. Pirms devos ceļā, apskatījos termometrā un fuj, tikai +15 grādi, un uz ātro paķēru džemperi(tikai vēlāk pamanīju ka tas ir lielā brāļa). Nepagāja ne 5minūtes un jau biju foršā vietiņā zem vanšu tilta (pie saules akmens). Tur nu apmēram 20 minūtes pavadīju ar savām domām un skatījos ūdens atspulgā. Beigās tā arī nesagaidīju saullēktu, jo pretīgā celtne bija tieši priekšā saulei. Braucot mājup, uz mazā tiltiņa satiku nelielu bariņu meiteņu, un braucot garām omulīgi sasveicinājāmies, kas arī nedaudz uzlaboja garīgo.

https://www.youtube.com/watch?v=0S7Qu5HMiCA

     Lai vai kā, jau apmēram 3 nedēļas cenšos sarunāt vizīti pie omītes, bet vienmēr ironiskā kārtā nesanāk. Proti, kad viņa var tad es nevaru, un otrādāk. Gribas beidzot aizbraukt pie viņas uz Ogri, vien, lai apskatītu pilsētu kuru neesmu redzējis 10 gadus (pirms 10 gadiem tur dzīvoju). Vienmēr patīkami atgriezties kādā sen zināmā vietā (kas zin, iespējams arī satiktu kādu senu draugu). Ceru ka tas izdosies vismaz augustā un pāris dienas varēšu padzīvoties mierīgi.

https://www.youtube.com/watch?v=8Hl6GnmvMMA

     Protams vienmēr paticies atcerēties jauko bērnību, foršos momentus, bet pēdejā laikā pārsvarā domāju tikai par nākotni. Godīgi sakot, nespēju iedomāties kur atradīšos pēc 5 gadiem un kā man būs, bet jācer uz to labāko.

https://www.youtube.com/watch?v=r7rF2EZ0A_0

     Jānobeidz šis vakars ar omulīgu pastaigu un jānoskatās kāda jauka filma līdz rītdienai.

Laboja werwe99, labots 1x