Sveicināti visi exieši, te nu atkal es esmu izdomājis rakstīt blogu, jo šis un tas ir sakrājies ko uzrakstīt un pastāstīt Jums. Pēc virsraksta jau var noprast ka varētu būt kaut kas interesants, nu es vismaz ceru ka tā būs. Tā kā samērā drīz došos uz Austrāliju, varēsiet no manas puses gaidīt jaunus rakstus, bildes un tādas fīčiņas par šo un to - ķenguriem, koalām, mani un karsto laiku.

 

https://www.youtube.com/watch?v=t4mR9FHNrXA

 

     Tieši nedēļa... pēc nedēļas, 13.decembrī, došos prom no Latvijas lai pavadītu Ziemassvētkus Austrālijā ar savu tēti. Tīrākā atpūta mani negaida, jo nāksies dziedāt dažus gabaliņus Ziemassvētku koncertos, bet nu tas vēl jāsagaida. Lai vai kā, nezinu ar ko sākt, ko rakstīt, bet zinu ka gribu Jums pastāstīt daudz. Atgriežoties tagadnē, man skolā ir daudz kas jāizdara, jānokārto atzīmju izlikšana decembra un semestra atestācijai, ātrāk jānokārto ieskaites (paldies Dievam, esmu jau sarunājis ka varu ieskaites kārtot ātrāk nekā citi) un jāpagūst vēl visam ar galvu piedomāt klāt, teiksim tā, baigais mudžeklis man tagad ir. Tik daudz kas jāpagūst, tik daudz ka iedomājoties par to vienkārši gribās visam uzmest un skatīties seriālus vai vienkārši gulēt, bet apzinoties kādas sekas būs ja nenokārtotu visas lietiņas skolā, paliek baisi un ir vēlme mācīties vairāk kā vēl nekad. 

     Šīs nedēļas laikā esmu sagaidījis no saviem skolotājiem pašu jaukāko, un esmu ļoti pārsteigts - laikam jau attieksme būs jāmaina... Visiem saku ka nav laika man darīt to un to, nevaru būt tur un te, jo man jāmācās, bet nu esmu sliņķis, tāds riktīgs. ;D

 

     Vakar ieskaitīja stipendiju, nu esmu par 40ls bagātāks un priecīgs esmu, jo laikam šo naudiņu pa Ziemassvētkiem nesanāks notērēt. Atpakaļ pie tēmas Austrālija. Kāpēc es braucu? Cik ilgi? Braucu lai satiktu savu tēti, viņš strādā Melnburnē par mācītāju latviešu draudzē. Par braukšanu sākām runāt jau no septembra, sākumā likās ka mēs vienkārši pa pliko lejam ūdeni, bet nu jau biļetes ir rokā, vīza arī nokārtota, viss jau gatavs. Nespēju tam noticēt... pēc tik ilga laika atkal došos ārpus Latvijas. Būšu atpakaļ Latvijā tikai 1. janvārī, izlidošu 31. decembrī, pavadīdams jauno gadu lidmašīnā vai lidostā - stilīgi, ne? Nekas, 30. decembrī ir arī tāda lieta kā vārda diena, vismaz to varēšu nosvinēt pie papuča un tā. 

     Okeāns, siltums, pat teiktu karstums, jauna kultūra un vide. Būs ko darīt man, vismaz tā ceru. Ir jau kādi 100 cilvēki kuriem jāved suvenīri n stuff, jo viens pats no ģimenes braucu un šiem arī daudz lietas jāatved (tagad man tas liekas tā - jā protams, atvedīšu, kas ta man?, bet nu tad jau redzēs kā patiesībā būs ar to visu padarīšanu). ŪŪ, tikko atnāca e-pasts no tēta, raksta lai gatavojos uz to, ka cilvēki jau tur mani gaida, nu latvieši tur daudz kas zin ka būšu. Vēl pat nezinu ko likt koferī, cik daudz... atkal kaut kāds juceklis man galvā, vienkārši nevaru normāli padomāt (tas laikam lielā stressa dēļ).

 

     Labi, beigšu murgot par to kas būs vai nebūs, drīz jau nonākšu tajā ķengur-krokodīlu zemē un pastāstīšu Jums vairāk par to, kā man iet, ielikšu arī kādu seksīgu bildīti ar manu mitekli vai jauno un kruto apģērbu. Kā arī piedodiet par ļoti haotisko bloga ierakstu, kaut kāda stresaina steiga, piedodiet. ;**