Shake Me miniblogs

Mūsu grupā mācās meitene Anna. Viņai labāk ietu vārds Malvīne – lielas, zilas acis, naturāla blondīna, skaista, pareiza figūra.
Kantējas klāt visi, bet pagaidām nevienu nelaiž klāt.
Nu vot, pagājušajā piektdienā man sagribējās viņai uzrakstīt sms. Negaidīti viņa man atbildēja. Vārds vārdā, sarunājām satikties kafejnīcā pēc stundas.

Kafejnīca ir pie viņas mājām, bet man jābrauc caur visu pilsētu. Es ātri ģērbjos, tiri piri, pēkšņi jūtu, ka gribās dirst. Ne tik spēcīgi, drusciņ tikai… Bet gribās. Laika padirst vairs nav. Nu, domāju, huļi, atgriezīšos mājās un padirsīšu.
Ķeru taksi un braucu uz kafejnīcu, pasūtu kafiju, vēl kafiju, vēl kafiju, o, Anniņa atnāca, viņai martini, man alu, vēl martini, man alu.
Jūtu, ka jau gribu arī mīzt. Tas ir – mīzt un dirst, bet ne tik spēcīgi. Bet te Anniņa saka: “A braucam pie manis, man ome mājās baigos gardumus uztaisījusi.”
Vot šajā vietā man vajadzēja viņu pasūtīt dirst, bet es nezināju, kā tas viss beigsies. Nu, saku – davai, ejam! Bet mīzt ta gribās, dirst arī, bet neērti teikt, tipa, pagaidi, es uz tualeti.
Atbraucam pie viņas, ome tik jauka, krauj man kotletītes, salātiņus, kompotiņu… BĻA ES DIRST GRIBU… ES VIENKĀRŠI NEVARU!!!
MĪZT TAGAD GRIBĀS VĒL VAIRĀK. Nu vot, tagad sākās. Sēžu es ar šķību purnu un riju, blakus Anniņa ar savu rociņu man zem galda glāsta kāju, a ome sēž un muld.
Es nevaru piecelties un aiziet uz tualeti, ko man teikt? Piedodiet, bļa, ome, jūsu murgs man zajibal? Nē. Un Anniņa kāju glāsta.
Glāsta ar tādu sajūtu. Jūtu – erekcija. Bļa, vēl tevis pietrūka.
Tagad es gribu mīzt, dirst, bet tam visam klāt vēl rīks stāv. Ome te pēkšņi atčuhņījās, ka viņai seriālu jāskatās, a jūs, bērni, sēdiet. Aiziet prom.
Es vairs nevaru izturēt, uzvelku smaidu uz sejas un saku Anniņai, ka vajag uz tualeti. Viņa – jā, jā, protams.
Aizskrienu uz tualeti, bet tur… DIRST, MĪZT UN STĀV! AR KO LAI SĀK???
1. Nu es pieliecos, cenšos iebāzt savu stienu tualetē, lai pamīztu. Atslābinu muskuļus un jūtu, ka sūdi nāk līst ārā no pakaļas.
2. STOP! Labāk apsēdīšos, izdirsīšos, cenšoties neapmīzties. Apsēdos, saspiedu locekli, cenšos dirst un vienlaicīgi sāku mīzt.
3. STOP! Gandrīz zaudēju samaņu no dilemmas DIRST-MĪZT-STIENIS. Sēžot tualetē centos nolaist rīku starp kājām tualetē, bet stienis… Gandrīz salauzu viņu. Pa to laiku uz grīdas jau bija neliela peļķe. Es pieliecos, lai rīks būtu tualetē, bet pakaļa perpendikulāri tai, domāju, ka trāpīšu. Huj tur bija, nedaudz apdirsu tualeti. Man panika, viss sāp. Gribas dirst, mīzt, stāv pi**is, asaras acīs un tualetē jau smird.
4.
5. UN TE PĀR MANI NĀCA APSKAIDRĪBA! Padirst un pamīzt vienlaicīgi var vannā, bet pēc tam visu noskalot!
6. Sēžos vannā un… padirsu, pamīzu, bet rīks tā arī stāv… Nu labi, lai stāv, vairs netraucē. Galvā dzied enģeļi. Ziniet to dziesmu – aleluja, aleluja?
7. Ņemu dušu un sāku skalot sūdus. Bet viņi netiek cauri, tur, bļa, ir reste. Ar rokām iegrūst arī nevaru. Smird nežēlīgi, vanna piepildēs, sūdi peld.
8. ATKAL PANIKA. Un te pēkšņi klauvējieni pie durvīm. Anniņas balss: “Kāpēc tu ieslēdzi dušu?” Bļā, ko atbildēt? “Nu es nolēmu ieiet dušā.” “Tu galīgi traks esi? Kāpēc? Man omīte ir mājās!” Man aptumsojās smadzenes un es pateicu: “Domāju ar seksu nodarboties” “KO??? Es eju iekšā” “Lūdzu tevi, neej” Smirdoņai laikam vajadzēja nokļūt līdz durvīm. Anniņa atver durvis un… tur vnk tāda bilde. Stāvu bez apakšbiksēm vannā ar stāvošu pimpi, ar fekāliju atlikumiem pa visu ķermeni, vanna pilna ar brūnu ūdeni, kurā peld sūdi, grīda apdirsta un apmīzta. Anniņas kliedzienu es neaizmirsīšu nekad. Es savācu savas mantas, izskrēju koridorī un rāvos uz izejas durvīm. Pēdējais, ko es atceros, tās bija aptrakušās omes acis, kas reaģē uz mazmeitas kliedziena skaņu un puskailu mani sūdos ar stāvošu pimpi, pingvīna pozā skrienot pa koridoru uz izejas durvīm. Poģikā ātri noslaucījos ar turpat atrastajām avīzēm un braucu uz mājām.
Universitātē nebiju jau trīs dienas un diez vai tur kādreiz parādīšos…