Hidden driver miniblogs

Vot jā, man pilna istaba ar viņām, hz kā saradušās. vakar ar puteklusuceju staigaju pa maju un sucu vinjas ieksa

Vairojas viņas siltās un smacīgās vietās, piemēram, pilsētvidē tā visticamāk ir kanalizācija vai dažāda veida trubas.

Tāpēc nevajag turēt istabā puspuvušus augļus.

Man ar pilna istaba ar mazām mušām.

sākumā izlasiju angļu mušiņas

Vistiešāk vairošanos raksturo auglība – kukaiņu pēcnācēju skaits, kas iegūts noteiktā laika posmā. Pēc auglības, optimālos dzīves apstākļos visa reproduktīvā perioda laikā, var spriest par sugas vairošanās potenciālu. Tas nekad nerealizējas pilnībā, jo auglība lielā mērā ir atkarīga no ārējās vides apstākļiem. Vairošanās rezultātu nosaka arī kukaiņu dzimumaktivitāte, kuru novērtē pēc pārošanās skaita noteiktā laika posmā. 

Vairošanās intensitāti daļēji ir atkarīga no arējās vides faktoriem – temperatūras, mitruma, gaismas daudzuma, barības un olu dēšanai piemērotu vietu pieejamība u.c. Šī ārējās vides iedarbība izraisa organisma atbildes reakciju, piemēram, no barības kvalitātes (no olbaltumvielu un ogļhidrātu daudzuma) ir atkarīga oocītu nobriešana; pārošanās regulē oocītu attīstību un olu dēšanu procesu - ja kopulācija ir bijusi auglīga (fertila), tad normālos apstākļos, notiks olas aktivācija, kam sekos embrioģenēze; tēviņu priekšdziedzeru (accessory gland) sekrēts, kas satur peptīdus (enzīmus) un kas kopulācijas rezultātā nonāk mātītes dzimumceļos inhibē mātīšu receptivitāti.

Vairošanās regulācija ir kompleksa, tā ietver – sensoros receptorus, informācijas pārraidi un tās apstrādi „smadzenēs”, kā arī ķīmisko „ziņnešu” (hormonu) transportēšana pa nervu šūnu aksoniem uz izpildorgāniem vai endokrīnajiem dziedzeriem.

Hormoni kukaiņa organismā tiek sintezēti neironālajos, neiro – dziedzeru un dziedzeru centros. Hormoni tiek sintezēti arī citos orgānos, piem. olnīcās, kurām šī funkcija ir sekundāra.

Neirosekretorās šūnas (NSC) jeb neiroendokrīnās šūnas ir modificēti neironi, kas atrodas dažādās vietās nervu sistēmā, bet smadzenēs tās veido sakopojumus, tās sintezē neirohormonus.

Corpora cardica ir divi neirodziedzeru ķermenīši, tie izdala neirohormonus (galvenokārt – PTTH jeb smadzeņu hormonu, kuram ir stimulējoša iedarbība uz pirmskrūts dziedzera (prothoracic gland) sekretoro funkciju). Pirmskrūts dziedzeris sintezē ecdisteroīdos (ecdysteroids) hormonus. Vislabāk izpētītais no šiem hormoniem ir ecdisons (ecdysone), kas veicina kutikulas maiņu. Corpora allata sintezē juvenilos hormonus.

Drozofilām (D. melanogaster) šie trīs dziedzeri: corpora cardica, pirmskrūts dziedzeris un corpora allata ir apvienoti un veido vienu - riņķveida endokrīno dziedzeri.

Juvenilie un ecdisteroīdie hormoni ir regulē lielāko daļu reproduktīvo stadiju. Juvenilo hormonu divas galvenās funkcijas ir metamorfozes un reproduktīvās attīstības regulācija. Pieaugušām mātītēm ecdisteroīdie hormoni sintezējas arī olnīcās, šie hormoni galvenokārt atbild par morfoģenēzi. Liela nozīme dažādās vairošanās stadijās ir neirohormoniem jeb neiropeptīdiem – tie regulē endokrīno darbību, kā arī ierosina dažādus reproduktīvos procesus – it īpaši ovulāciju un olu vai kāpuru izdēšanu.[8]

D. melanogaster mātītes un tēviņi dzimumgatavību sasniedz otrajā diennaktī pēc izšķilšanās, bet maksimālā dzimumaktivitāte un auglība ir raksturīga 4 – 6 dienas vecām mušām. Pāroties mušas spēj arī agrāk - jau sešas stundas pēc izšķilšanās.

Palielinoties mušu vecumam, dzimumaktivitāte mainās – līdz ar vecumu, sākot no apmēram 10 dienu vecuma, tā samazinās Virgīni tēviņi, sākot ar trīs dienu vecumu, ir aktīvāki nekā tēviņi, kuri pirms tam ir neierobežoti pārojušies.

Atšķirībā no tēviņiem, pēc pārošanās, mātītes kādu laiku ir nereceptīvas un atkārtoti nepārojas. Receptivitāte atjaunojas tikai pēc olu dēšanas perioda.

Dažādām D. melanogaster līnijām mātītīšu reproduktivitātes atjaunošanās dinamika ir dažāda.

Mātītes sāk dēt olas otrajā, trešajā dienā pēc izšķilšanās. Dēšana intensitāte (olu skaits diennaktī) strauji palielinās un maksimumu sasniedz 4 -5 dienā, tas saglabājas apmēram vienu nedēļ, tad dēšanas intensitāte samazinās līdz pilnībā izsīkst.

Virgīnas mātītes sāk dēt 5 – 6 dienu vecumā. Dēšanas intensitāte ir ievērojami zemāk un maksimumu tā sasniedz 10 -15 dienā un saglabājas vēl tikpat ilgi.

Auglība un dēšanas intensitāte ir atkarīga gan no mātīšu dzimumsistēmas parametriem, gan arī dažādiem vides faktoriem.

Mātītē ir izteikts dēšanas cirkādiskais ritms – visvairāk olas tiek izdētas pirmajās tumsas stundās (vakarā).

 Būtiski auglību ietekmē arī populācijas blīvums. Tikko sastādītai grupai ir izteikta pozitīva atkarība starp auglību un blīvumu, bet saglabājoties šo grupu vairākas dienas, parādās negatīva saistība starp auglību un blīvumu.

Es rīt pārbraukšu ar putekļu sūcēju pāri tām kuras virtuvē, jo no tām nevar atkratīties kā istabā, kur es vienkārši miskastē sametu ābolu serdes, pēc laika, kad maitas sapūžņojušas tur, uzsmidzināju pretodu līdzekli unātri aizsēju miskastes maisu un no tā atbrīvojos.