https://exs.lv/read/mana-lielaka-kluda
te jums būs lasāmviela. patiešām nopietni iesaku izlasīt visiem kuri domā lietot vai ir lietojuši narkotikas. tas bija murgs.
Siamese miniblogs
- 0
Siamese 30.01.2012. 21:45
- 0
Karoč te jums teksts.
Vēlos jums pastāstīt par savu pirmo reizi.Nesen radās iespēja nopirkt narkotikas un līdz ar to interese par neizprasto. Sākumā domāju ka tas būs līdzīgi kā alkahola reibumā (to vairs sen nelietoju).
Diena sākās kā diena- pamodos un devos uz skolu... tur satiku klasesbiedru kurš piedāvāja "uzmaukt" pirms vācu valodas bet tas man šķita pārāk slimi, norunājām ka viņš man pazvanīs pēc stundām un tiksimies. Pagāja visas stundas un saņēmu zvanu ka tiksimies pie veikala, tur mani sagaidīja viņš un vēlviens paziņa. Devāmies uz viņa vecākiem piederošu māju kur neviens jau laiciņu nedzīvo un iekurinājām plītiņu. Viss šķita normāli. Klasesbiedrs no somas izvilka bongu vai kā viņu tur sauc (ierīce kura paredzēta lai apkurītos) un sagatavoja lietošanai. Pēc tam kad visu sagatavojām viņš vilka pirmais... otrais to darīja mans paziņa un visbeidzot es. Kad pienāca mana kārta es pats bēru no sava iepakojuma un cik saprotu iebēru daudz par daudz. Ievilku dziļi plaušās un turējos cik vien varu... pēc pavisam maza brītiņa sākās iedarbība un tas paviam nebija tas ko biju domājis.
Iedarbība sākās ar to ka es zaudēju koordināciju, tad man sāka viss raustīties kā šausmenēs. Lai gan redzēju ka viņiem bija jautri, es tomēr nespēju tajā saskatīt neko pozitīvu... es sāku baidīties. Lai gan esmu samērā nebailīgs cilvēks, es tomēr izjutu lielākās bailes kādas jebkad biju jutis. Tās bija šaušulīgas un paniskas bailes... jutos drausmīgi. Es patiešām nespēju aprakstīt šīs drausmīgās sajūtas, es pat nevarēju iedomāties ka eksistē tik negatīvas sajūtas.
Kamēr mēģināju loģiski spriedelēt kā ātrāk tikt vaļā no iedarbības mani "draugi" bija pilnīgi aptrakuši. Tas viss nogāja līdz tam ka paziņa sāka vicināties ar cirvi un ieskatoties viņam acīs man parādījās vēl lielākas bailes. Jau uz brīdi domāju ka jāmūk, mans klasesbiedrs tiks nogalināts, bet vicināšanās ar to nebeidzās. Pēc šī atgadījuma es sapratu ka labāk būs ja iešu prom no viņiem. Pateicu ka iešu prom un viņi pat neapjēdza to ko esmu izlēmis. Jā, man bija pilnīgi aizgājis ciet, taču apbrīnojamā kārtā spēju padomāt loģiski un vismaz apjēdzu šīs dažas lietas.
-atteikt piedāvājumam kurīt vēl.
-dzert šķidrumu.
-spļaudīt izlietnē zaļās gļotas no mutes.
-lasīties no viņiem prom.
Visu šo laiku man kaklā bija tāds kā rūgts kamols, kuru nevarēju nedz izspļaut, nedz norīt.
Es izgāju no ēkas un mēģināju izvairīties no cilvēku skatieniem lai arī cik grūti tas nebija, jo bija vēl gaišs un pavisam noteikti varēja pamanīt manu tizlo gaitu un to ka manas kājas mani neklausīja. Pa ceļam pretī gāja divas meitenes ap 20-25 gadiem un man pa gabalu manās duļķainajās acīs izlikās ka tās varētu būt mana mamma un māsa tāpēc palēnināju gaitu un skatījos tieši un viņām virsū, līdz pietuvinājos pietiekami tuvu lai saprastu ka tā nav un viņa man pateica "kas ir, bļe?", jo varu jau iztēloties cik dīvaini izskatījos no malas- ar šalli līdz acīm, lielu cepuri un ziemeļniecisku jaku un lielām melnām acīm un skatos tieši virsū... hmm. Tas bija mazliet weird.
Nokļuvu drošībā, pierijos, sadzēros ūdeni un sulu... gaidīju līdz izies līdz galam.
Es šo rakstu veidoju tajā pašā dienā un pat nezinu vai mani itkā draugi jau nav nosituši viens otru.
Tam sekoja čats ar draudzeni un tā kā uzticam viens otram praktiski it visu, tad nācās pastāstīt un apzvērēt ka nemūžam vairs no nedarīšu. Ar to nepietika un man ienāca ideja viņai to apliecinot pārējo sadedzinot. Tā arī izdarīju.
Te ir arī video, kuru ievietoja mans draugs, kurš palīdzēja likvidēt šo draņķi.
SECINĀJUMI: lai gan vēlējos izmēģināt visu kas šajā pasaulē mēģināms, tomēr tagad saprotu ka tas nu galīgi nav vajadzīgs un to nekad vairs otrreiz nedarīšu. Nekad nemēģiniet jebkāda veida narkotikas! -sajūta ir šausmīga un tāda ka viņas lietotu tevi un tu nespēj pār sevi valdīt, vienu brīdi man pat šķita ka sarunājos pats ar sevi jeb ar narkotikām kuras mēģinu dabūt no sevus ārā.
Paldies ka lasījāt, ceru ka palīdzēs, jo tas ir tas ko patiešām vēlos teikt attiecībā uz narkotikām un to lietošanu.
- +3
Persepolis 30.01.2012. 21:54 #
Man nekas nav jālasa, tādus mēslus nekad neizmeiģināsu un tie "draugi" kas uz to pamudina, nav nekādi draugi, bet gan idioti.
Šis minibloga ieraksts ir slēgts.
Aizslēdza: madBlogs