Tik daudz paliek nesaprasts; 

Tik daudz paliek neizdarīts. 

Rit dzīve un cilvēki tai līdzi. 

Bet kurš gan domājis, 

Ka tā sāp, kad zaudē kaķi. 

 

Brīžos, kad mājās biju, 

Tu biji mans vienīgais draugs. 

Mēs radinieki dvēselēs bijām, 

Mēs mīlējām viens otru, 

Bet nu vairs akls tukšums starp mums. 

 

Tu gulēji man blakus vēlā pievakarē 

Segā ievīstīt tevi mēdzu, 

Lai pašam bija auksti. 

Mēs sildījām viens otru; 

Un dievinājām ar'. 

 

Tā vien šķiet, ka runāt nevaram; 

Tā vien šķiet, ka neizprotam otru, 

Bet maldi vairāk kā sapratnes. 

Tu biji tikai kaķis, 

Bet kaķi ir vienīgie ko lūdzu. 

 

Tevi necieta daudzi un neļāva vaļu, 

Tev svarīgs bija tik maz 

Bet es kā cilvēks biju tev tuvs. 

Bet kuru tas rūp, ka esi kaķis, 

Dievinu es tevi. 

             

                                                                               [Reinis M. jeb Pooh]       

Atā, mans draugs. 

 

 

 

 

Laboja Siamese, labots 2x