Nu tā diena tāda interesanta no vienas puses..

Tātad no rīta piecēlos, aizgāju nomazgājos dušā, meklēju drēbes, salieku grāmatas, aizeju līdz virtuvei. Ārā jau sākusi spīdēt saule, izskatās ka būs silta dieniņa.
Paņemu no leduskapja saceptās karbonādes, uzmetu vienu uz baltmaizes ar sviestu un stūķēju iekšā māgā. Apriju uzreiz, prasās vēl. Okay, paņemu vēlvienu, ņam ņam.
Garšīgi.
Izdaru pārējos rīta rutīnas darbus, (zobu tīrīšana.. bla blā), skatos pulkstenī, joptvai jāskrien. Izskrienu āra no mājas, pa ceļam pasveicinot pastnieci.. dzirdu ierasto skaņu, ka tuvumā jau brauc autobuss.. Okay.. uzreiz skrienu pa īsāko ceļu, ar vienu lecienu ar roku pie sētas malas. Tieku pāri un lecu.. WTF??? Nevis asfalts kā vienmēr, bet šoreiz tur stāv ĶERRA. WTFF?
Skatu iedomājos drausmīgu.. ielidoju ķerrā. Labi ka nav tā kā kaut kādās multenēs, ka sāk kustēties. Tāds nikns izripoju no apgāzušās ķerras, paskatos pa labi, vēl ieraugu lāpstu un neizpratnē stāvošu veci, kurš krieviski kaut ko lamājās.
Un tomēr paspēju uz autobusu..