Ileonias piedzīvojumi-Tumsas burvis, otrā daļa. Agri no rīta Ileoniu pamodināja mātes saucieni - Celies! Mums jādodas ceļā!

Ileonia labprāt pagulētu ilgāk, bet zināja ka šoreiz tas ir svārigi. Tapēc viņa ātri saģērbās, paņēma somu un devās lejā pa kāpnēm.

Tur viņu sagaidīja māte, uzvilkusi savu ziemeļu maģiskās lauvas kažoku. Tu esi gatava? Viņa vaicāja. Esmu. Atbildēja Ileonia. Labi, turies man pie rokas, mes teleportēsimies.

Meitene bija nedaudz uztraukusies jo viņai nekad nebija nācies līdzteleportēties. Bet viņa saņēma mātes roku un sajuta dīvainu sajūta, bet pēc dažām sekundēm bija jau citā pilsēta, drīzak jau ciematā.

Māte teica-Mēs apmetīsimies pie mana brāļa, pie viņa vienmēr ir droši. Tā ģimene devās pa šauro ielu uz kādu pavisam parastu māju. Meitenes mamma piegāja pie durvīm un trīs reiz pieklauvēja. Durvis atvēra kāds vīrietis, ar diezgan pagariem matiem līdz pleciem, ar nelielu bārdu, bet viņā sejā bija smaids. Māsiņ! Sen nebiji redzēta! Un tā būtu mazā Ileonia! Sen nebiji redzēta! Labi, nākat iekšā.

Mājiņa bija diezgan liela un plaša, šur tur redzēja slotas kātus, mikstūru katlus, kristāla lodes, un vēl visvisādus niekus.

Pēc dažām dienām, tad kad Ileonia jutās kā mājās, viņa devās pie lielā loga. Ileonia no bailēm iekliedzās-Pa šauro ielu nāca tēva slepkava.

Ileonia kliedza mammai-Mammu!!! Tumsas burvis nāk! Bēgam! Bet pirms viņi kaut ko paspēja izdarīt, viena no mājas sienām nobruka. Pirms visi izvilka zižļus zila šautra ietriecās mātes brāļa sirdī. Viņš pateica pedējo vārdu  . Un nokrita zemē bez dzīvības. Mā te sagrāba Ileonias roku un viņas teleportējās.

Turpinājums sekos!