Reiz dzīvoja kāda sieviete vārdā Relleka. Mamma viņai bija nomirusi, bet tēvs vislaik dzēra. Neviens par viņu nerūpējās. Relleka pārsvarā dzīvoja pie draugiem.      

           Kādu dienu viņa sastrīdējās ar draugiem, tā kā Rellekai nebija kur dzīvot, viņa sāka klaiņot pa pasauli. Ne cik ilgi Relleka nestaigāja, jo viņu ievēroja sargi. Viņi nolēma sūtīt to uz zvejošanas koloniju.

           Kolonijā vajadzēja dienā saķert 30 zivis kā minimumu. Bija jāstrādā no agra rīta līdz vēlai naktij. Šeit meitene varēja uzticēties tikai Hermanim.

           Relleka jau bija šeit strādājusi divus mēnešus. Viņa paņēma no Hermaņa ēdamo un laivu. Viņai bija apnicis, jo viņa bija pārstrādājusies. Tā nu Relleka iemeta laivu ūdenī un sāka airēties prom no krasta.

           Pagāja veselas trīs dienas un naktis līdz viņa sasniedza krastu. Ēdamais arī jau gāja uz beigām. Izrādījās ka tieši šajā vietā dzīvoja neizglītoti cilvēki. Relleka lika tiem uzcelt žogu ap ciemu. Atstāja tikai vienu galveno ieeju. Ieeju sargāja divi sargi, kuri regulāri mainījās ar citiem.

          Gadi ritēja, bet neviens nedrīkstēja iet ārā no pilsētas. Tas varētu nodot meiteni. Bija aizritējušijau 50 gadi kopš Relleka ienāca ciemā. Viņa jau bija kļuvusi veca, drīz vien Relleka arī nomira. Ciema iedzīvotāji ļoti bēdējās, tāpēc nosauca šo vietu par godu Rellekai viņas vārdā...

 

                                                                     beigas

 

Laboja nezināms, labots 1x