Atpūtīsimies no nopietnām lietām un palasīsim vakara pasaciņu. Scenārija autors Latgals16, Idejas autors Latgals16, tekstu rakstīja Latgals16. NB ja kāds saskata līdzību ar sevi, lai vaino pats sevi.

Tas viss notika sen senos laikos. Pa kādas zemes plašumiem reiz klaiņoja kāds vīrs. Vārda viņam nebija, bet māte tikai viņu saukusi par Murmuli. Tā kā tas notika senos laikos, kad plašās zemes vēl nebija sadalītas, Murmulis nolēma izveidot savu valstiņu. Sākumā tur viss bija diezgan draņķīgi, bet vinā valstī ieceļoja aizvien vairāk jaunu ļaužu. Uzreiz pēc valsts dibināšanas Murmulis pasludināja sevi par tās karali. Valsts ieguva nosaukumu Eksodija. Par savu labo roku viņš iecēla Burkānēdāju. Iespējams viņu tā dēvēja tādēļ, ka viņam garšoja burkāni, bet tā kā tā ir pasaka, tas nav zināms. 

Valstī situācija ar laiku uzlabojās. Tur parādijās aizvien jauni cilvēki kuri nerimstoši baudīja valsts priekus. Murmulis bija ieguvis 2 jaunus palīgus - virsaiti Vanagu un ar lielisku humora izjūtu apveltīto Ārdītāju. Diemžēl valstī parādijās neģēlīgi ļaudis, bet Murmulis, Burkānēdājs, Vanags un Ārdītājs tādus patrieca un situācija bija atrisināta. Tomēr dažiem šķita ka Vanags un Ārdītājs savas privilēģijas izmanto savtīgi, tapēc Murmulis un Burkānēdājs aizgriezās no viņiem. Daudzus satrieca tas ka Murmulis tā izrīkojas ar saviem padotājiem. Laiks gāja un tas aizmirsās. Drīz vien valstī tika nodibināta pirmā īstā pilsēta - Foreļventa. Dievs vien zin kapēc tāds nosaukums. Šajā pilsētā mēdza ieklīst pat cilvēki, kurus nevarēja sastapt citās valsts vietās. Tā bija tāda kā nelegālo imigranto atpūtas vieta. Visu te kontrolēja gangzteris, kurš tagad bija viens no Murmuļa padotajiem. Dzīve ritēja lieliski, līdz uzradās vēlviena pilsēta. Tā atradās pamestā Eksodijas nostūrī un kādu laiku tā dzīvoja noslēgti no ārpasaules. Tās nosaukums bija Jūdžinvallija. Jūdžinvallija ilgu laiku bija noslēgts ciems.Tur ieradās tikai tādi, kurus tur ieaicināja kāds no tur dzīvojošajiem. Bet pēc laika tā sāka strauji augt un uz to pārcēlās pat gudrākie ļaudis no Foreļventas, tomēr tur joprojām varēja iekļūt tikai aicināti cilvēki. Diemžēl tas nepatika Gangzterim un viņš ja vien kādu manīja Eksodijā uzreiz centās to patriekt. Lai arī patriektie ātri atgriezās, viņi tika aizdzīti atkal un atkal. Tajā pašā laika situācija Eksodijā sāka iet uz leju. Daudzi gudri eksodieši pameta valsti, bet vinū vietā nāca deģenerēti neģēļi. Jūdžinvallijas iedzīvotāji zināja, ka Foreļventas iedzīvotāji nav vainīgi un neturēja ļaunu prātu uz tiem. ini saprata, ka vainīgs ir tikai Gangzteris, tomēr Foreļventas ļaudis katru Jūdžinvalliešu mēģinājumu atriebties Gangzterim uzskatīja par uzbrukumu sev. Tā pieauga naids 2 plaukstošu pilsētu starpā. Daudzi Judžinvallieši uzskatīja, ka Eksodijā labāka dzīve bija, kad Vanagam un Ārdītājam veļ bija dažas privilēģijas, bet viņus neņēma vērā. Jūdžinvallieši sāka dzīvot savu dzīvi noslēgti no citiem. Drīz par viņiem nekas netika dzirdēts, bet baumo ka viņi joprojām ir kādā aizaugušā Eksodijas nostūrī, bet varbūt nē - to zina tikai viņi paši. Foreļventa kļuva par Eksodijas galvaspilsētu, tomēr to plosīja ļaunums. Pasaka tā arī beidzas - ar neko. Kas zin - varbūt kādu dienu atkal tur parādijās prieks, bet varbūt nē.

Ar cieņu jūsu Latgals16

p.s. nemeklējiet dziļāku jēgu manis rakstītājā, tādas visticamāk nav.