[Āksts] Rēzeknes Ielu Vingrotāji

Ievads.

Sveika, eXs.lv komūna! Varbūt daži jau ir dzirdējuši, ka pāris eksieši no Rēzeknes kopā pavada laiku, nevis tiekoties virtuālajā pasaulē, bet gan skrienot krosu un trenējoties pie stieņiem pilsētas pagalmos un stadionos, kā arī ārpus tās. Pēc pirmā treniņu mēneša, gandrīz visiem iešāvās prātā, ka varētu uztaisīt tādu kā "Adventure's Log" šajā mājaslapā. Protams visi šo darbu uzvēla man, kā labākajam rakstītājam. Es uzņēmos atbildību izveidot šādu rakstu, kur jūs varētu apskatīt mūsu statistiku un dienasgrāmatu, kar varētu izlasīt dažus kuriozus, vai vnk turēt īkšķus par mums. Raksts ir domāts ne tikai jums, bet arī mums, lai mēs spētu sekot līdzi saviem rezultātiem.

Projekts aizsākās jau 2010. gada 14. septembrī, bet raksts izveidots 11. oktobrī, tad arī tika aizsākta statistika. Trenējamies jau 2. sezonu.

• 2. sezona sākas te.
• Dalībnieki.
• Krosa maršruts.
• Statistika.
• Mūzika.
• Pēdējais ieraksts.

Mūsu dienasgrāmata.

09.10.10.

Šodien sestdiena, jāskrien lielais 15km kross. Kā parasti atnāku uz staciju, tur jau mani gaidīja Silvestrs un Viesturs. Aizejam uz Zemnieku ielu un sākam skriet, līdz slimnīcai atskrējām 3 minūtēs. Pa ceļam satikām vienu vecenīti (ap gadiem 60), kura pēkšņi, mūs ieraugot, sāk skriet. No sākuma nodomājām, ka bail palika, vai vnk viņai kaut kas ar galviņu nav kārtībā (veciem cilvēkiem tā ir). Bet pie pirmā pagrieziena viņa nogriežas un nopakaļ uzbļauj: "Es pirmā!" Pēkšņi mūsu sejās ieslīga plats smaids, pēc kā sākām skaļi smieties! Tā bija nudien asprātīga un sportiska vecenīte. Pēc laiciņa jau bijām 1. vsk. stadionā, kur izpildījām dažus vingrinājumus pie stieņiem, tad turpinājām savu ceļu. Nonācām līdz Latgales ielai, pa to arī turpinājām skriet. Paši nenojauzdami, paskrējām Dinamo Fanklubiņam (kāreiz notika spēle pret Torpedo). Pēc laiciņa jau bijām klāt pie Arnolda (Arvo95), padzērāmies ūdeni, parēcām un skrējām tālāk, kā vēlāk izrādījās, bijām pazaudējuši Viesturu. Viņš, izskrienot no kāpņu telpas vēlāk, aizskrēja uz pavisam citu pusi. Neko darīt. Izrādījās, ka Silvestrs arī nedomāja skriet pa mūsu ceļu, jo vispār nezināja, kur mēs atradāmies. Bet par laimi es zināju ceļu, tāpēc viņš sekoja man. Uzkāpām uz tilta un turpinājām skriet pa sliedēm. Silvestram patika, jo tas atgādināja darbību no "Rocky" filmas. Drīz jau mums sekoja vilciens. Nokāpām no sliedēm un skrējām blakus. Kad jau vilciens bija pavisam tuvu nolēmām ar to sacensties līdz pārejai. Uzvarēja draudzība. Kad vilciens pabrauca garām, atkal skrējām pa sliedēm līdz Ziemeļu rajona tiltam, kur arī pašķīrāmies un gājām uz mājām, jo mūsu kross bija galā.

Jānis.

12.10.10.

Šodien pa dienu bija auksti, tāpēc uz krosu uzvilku vējjaku, lai gan zināju, ka būs neērti skriet. Silvestrs stāstīja, ka tad, kad mūs gaidīja, bija pienācis kaut kāds vecs vecis un vnk randomā pajautāja, vai viņš gaidot autobusu. Kad Silvestrs sniedza negatīvu atbildi, vecis aizgāja. Kad visi savācāmies (šoreiz bija atnākuši tikai Viesturs un Silvestrs, neskaitot mani). Gabaliņu nogājām (līdz boulingam), tad sākām skriet. Ar laiku izrādījās, ka šovakar skriet ir samērā viegli, lai gan bija auksts. Līdz 1. vsk. pa apvedceļu nonācām 17 min, kas aizņēma 2'600 soļus (nezinu, cik tas ir metros). Pamēģināju pievilkties, bet bija pārāk auksti, rokas sala pie stieņiem (cimdus un vējjaku novilku, jo tad vismaz neslīdētu nost no stieņa un nebūtu arī tāds smagums uz pleciem. Diemžēl pull - ups programmu neizpildīju, atliku to uz rītdienu, kad būšu zālē. Mazliet parēcām par maniem izteicieniem (piemēram, pasakot "противнй" gejiskā balsī ar gejiskām roku kustībām). Kad pie stieņiem viss bija izpildīts, vai vismaz tika mēģināts, skrējām vieglu krosu mājup. Atpakaļceļā noskrējām 10 min.

Jānis.

14.10.10.

Ārā bija lietains, paskatījos pa logu, it kā nekā īpaša, bet māte sabaidīja, ka gāž kā no spaiņiem. Uzzvanīju Viesturam, viņš teica, ka skriešot, tāpēc arī vilkos uz stacijas pusi. Atnākot tur, redzēju, ka abi (Silvestrs un Viesturs) bija klāt. Aizgājām līdz Zemnieku ielai un sākām skriet. Maršruts bija neierastāks, jo lietus dēļ ierastais ceļš, pa kuru parasti skrējām, būtu dubļains. Šis maršruts sanāca pat garāks nekā parasti, kas priecē. Pa ceļam jau pašā sākumā iekāpu peļķē, tāpēc visu atlikušo laiku kājas bija cauri slapjas. Krosa vidū lietus sitās sejā, mēs skrējām tieši pret vēju. Lai arī bija samērā slikts un nepatīkams laiks, līdz slimnīcai mēs nonācām 5 min. Vēlāk es entās reizes iekāpu peļķē, nolamājos, jo mani tas stipri izbesīja, bet vēlāk nomierinājos, jo kāreiz manā mobilajā skanēja dziesma "Don't worry, be happy!" Aizskrējām līdz apstāšanās punktam - 1. vsk, kur it kā notika vecāku sapulce, lai gan aktu zālē drīzāk izskatījās pēc sava veida diskotēkas. Pie stieņiem es nevēlējos pievilkties, par laimi, to jau biju izdarījis skolā, bet Silvestrs tur kaut ko centās veidot. Tad sākām skriet atpakaļ uz mājām. Silvestrs izlēma ielīst dirsā Viesturam, "Dienas tapetē" ievietojot Viestura foto EO plakātu. Nonācām pie vairākām atziņām:

• Ja krosa laikā līst lietus, tu būsi viscaur slapjš, jo gan iekāpsi kādā peļķē, gan samirksi lietus dēļ, gan arī skrienot sasvīdīsi.
• Ja tomēr vēl nepaspēji iekāpt peļķē, atradīsies kāds, kurš ielēks tajā un apšļaktīs pārējos.

Kopā šodien noskrējām tieši 5000 soļus 31 minūtē.

Jānis.

17.10.10.

Šoreiz skrējām nevis sestdien, bet gan šodien - svētdien, jo Silvestram ar Viesturu iepriekšējā dienā bija florbola turnīrs, kur viņi protams uzvarēja (aplausi!). Protams par šīs dienas treniņu nekas nebija plānots, līdz atnāca īsziņa uz mobilo. Rakstīja Silvestrs no Viestura numura. Jautāja, vai šodien ir vēlme aiziet pastrādāt pie stieņiem. Es protams piekritu. 19:00 jau biju stacijā, bet redzēju tikai Silvestru. Viesturs palika mājās (iemesls nav zināms). Nolēmām tomēr arī paskriet līdz skolai. Atskrējuši pie skolas, es izpildīju 25-pull-ups programmu, bet Silvestrs trenējās savā nodabā. Pēc treniņa mierīgi skrējām atpakaļ. 

Jānis.

19.10.10.

Atkal bija līdzīgs laiks kā 14. datumā - lietains. Lai gan lietus man īpaši netraucēja, bija spēcīgs vējš, kas to lietu padarīja vēl stiprāku, kas, protams, traucēja skriešanu. Šoreiz Viesturs neskrēja. Kāpēc? Sīkāk nekomentēšu. Skrējām, manuprāt, ātrā tempā, lai gan tādā laikā nevar novērtēt īsto tempu. Atskrējām ar Silvestru pie stieņiem. Visi bija stipri slīdīgi, tāpēc es, piemēram, nevarēju vispār neko izdarīt. Vēlāk atradu un izdomāju vingrinājumus, lai kaut kās nosistu laiku, bet Silvestram, izskatījās, viss padevās tīri tā neko. Viņš arī pielietoja jaunos vingrinājumus. Protams atkal izmirkām cauri slapji, un tumsas dēļ mēs vairākkārt (maigi sakot) iekāpām peļķēs. Mūsu kājās atpakaļceļā jutās it kā visu laiku atrastos ūdenī. Vismaz personīgi man. Par laimi, kad izgāju no dušas, dzirdēju, kā lietus grabina pa palodzi. Nodomāju, ka laicīgi tikām mājās. Tas arī šoreiz viss.

Jānis.

21.10.10.

Pirmo reizi nokavēju. Viesturs un Gļebčiks gaidīja. Skrējām diezgan ātri, tāpēc entās reizes pazaudējām Gļebčiku. Pie skolas pildīju LIVSB mācību filmas programmu. Viesturs pildīja pushups programmu, Gļebčiks traucēja, blenžot virsū. Skrienot mājās, priekšā gāja viens čalis, aptuveni 17-19 gadi, krievs, pīpēja. Es skrienu, klausos mūziku un pa ausu galam dzirdēju, ka Viesturs saka, ka ar mums skrien vēl viens. Paskatos pa kreisi, čalis skrien ar mums pīpē un raksta sms Uzprasīja ko un kā mēs daram. Es viņam sniedzu nelielu ievadu visā mūsu padarīšanā, viņš vēl gabalu noskrēja ar mums un tad novēlot veiksmi aizskrēja prom. Uzreiz uzlaboja garīgo par 120% Gļebčiks atkal pazuda. Šis bija episkākais kross ever.

P.S Atvainojos Viesturam par ''fleimošanu'', bet nevaru ciest, ka prasa kaut ko kad trenējos.

Silvestrs.

23.10.10.

Šoreiz bija viena no tām retajām reizēm, kad ne tikai nenokavēju, bet arī atnācu pirmais. Mazliet pastaipījos, sasildījos, un arī Silvestrs bija jau klāt. Tā kā Viesturs bija devies uz Lauķiju, bet Ervīns nesen slimoja, nācās skriet diviem. No sākuma vēl gaidījām Gļebu, bet nopratām, ka viņa nebūs, sākām skriet. Pēc laiciņa nolēmām izveidot super īso krosu, jo nebija īsti vēlmes skriet, lai gan sestdienās bija paredzēti garie krosi. Vēlāk gan izdomājām, ka krosu - maršrutu skriesim otrādi. Pēc 10 min jau nonācām pie 1. vsk. stadiona, kur sākām trenēties pie stieņiem. Es izpildīju pašizdomātu pull-ups programmu, jo vnk īsto skaitļus biju piemirsis. Pēc laiciņa atnāca īsa auguma čalis. No sākuma nobijos, jo nevarēju saprast, kas tas ir. Bija tumšs + mana redze nav no tām labākajām. Vēlāk man pieleca - tas tač' mūsu Gļebs! Nomierinājos un turpināju vingrot. Pēc laiciņa ar Silvestru izdomājām dažādus vingrinājumus. Silvestrs nonāca pie secinājuma, ka manas idejas ir vnk ģeniālas, tāpēc oficiāli paziņoja, ka esmu "kekss". Protams, neiznāca bez starpgadījumiem.. Silvestrs, aktīvi cenšoties taisīt presīti, apsita galvu pret stieni. Skaņa bija tiešām iespaidīga. XD Labā noskaņojumā devāmies atpakaļ ceļā. Kā jau minēju, skrējām uz otru pusi ierastajam maršrutam, kas nozīmēja, ka visi kalni kļuva par nogāzēm, bet nogāzes - par kalniem. Lai arī lietus nebija, tomēr es pamanījos iekāpt peļķēs, kas nozīmēja, ka atkal man kājas bija cauri slapjas. Atpakaļceļā man vēl sāka sāpēt sāns, bet, par laimi, pēc laiciņa pārgāja. Šis laikam bija vienīgais kross, kad man īpaši negribējās skriet. Atpakaļceļā uzzināju, ka Gļebs arī ir piereģistrējies @ exs.lv, tāpēc pievienoju viņu šā raksta statistikai. Viņš ir Wolf34. Tā pagāja mūsu "Īsais Kross Sestdienā".

Jānis.

26.10.10.

Šoreiz uz staciju atkal atnācu laikā, pie tam pirmais. Atnākot Silvestram, uzzinu, ka Gļebs šodien neskries - tātad skriesim divatā. Šodien es biju pamainījis gandrīz visu ierasto krosa aprīkojumu. Paņēmu MP4 ar austiņām, cimdus, kurus brāļa dēļ pameklēju laiciņu, lai gan izrādījās, ka tie ir brāļa galda atvilktnē. Izejot no mājas, bija auksti pirkstiem, jo tie cimdi ir tāda veida, kā Ešam Kečuppam no Pokemoniem - ar apgraizītiem pirkstiem. Paņēmu šos cimdus, jo pašas plaukstas vietā ir gumija, kas noteikti palīdz, pievelkoties pie stieņiem. Vēlāk skrienot, rokas tik stipri nesala. Lai gan stipri nepievērsu uzmanību, kas notiek laukā, manīju, ka cilvēku uz ielām bija daudz vairāk nekā ierasti. Nonākot pie 1. vsk. stadiona, ietestēju jaunu trenēšanās programmu, kuru sastādīju, pateicoties šai īsfilmai - LIVSB mācību filma. Dažus vingrinājumus nepildīšu (nākamreiz), bet dažus pievienoju. Tagad laikam sanāca vairāk par 30 min pavadīt pie stieņiem. Pull-ups programmu arī atmetīšu, jo uzskatu, ka šī manis sastādītā programma būs daudz efektīvāka. Silvestrs, kā vienmēr, feiloja pie stieņiem - mēģināja pievilkties, esot gaisā, bet ar muguru pret zemi (grūti izskaidrot, bet efektīvs vingrinājums). No sākuma krita nost krosene, tad slīdēja kājas, vēlāk vispār saplīsa austiņas. Vārdu sakot, Silvestrs savā elementā. Vienu brīdi pa stadionu skraidīja kaut kāds čalis, kurš noskrēja 3 apļus un gāja prom. (Laikam nobijās no mums. ) Kad patrenējāmies, devāmies uz mājām, skrienot jau ierasto maršrutu, kas ir ačgārns iepriekšējiem. Atpakaļ ceļā baigi negribējas skriet. Bet, par laimi, mēs to izdarījām līdz galam. Laika apstākļi mūs šoreiz lutināja, arī nevienā peļķē neiekāpu, kas jau ir milzīgs pluss.

Jānis.

28.10.10.

Šoreiz, kā jau ierasts, nokavēju dažas min. Gandrīz jau esot pieturā, no tāluma izskatījās, ka pie Silvestra bija vēl kāds. Nodomāju, ka kāds "mūsējais", bet vēlāk izrādījās, ka tas vnk esot čalis, kurš jautāja, vai šī ir stacija. Atkal nācās skriet divatā. Laiks bija sūdīgs, jo atkal lija un atkal bija nenormāli daudz peļķu, un atkal es iekāpu katrā otrajā peļķē. Aizskrienot uz stadionu, lietus nerimās. Ja godīgi vispār neko nevarēja izdarīt, jo viss bija mitrs un laiks vnk bojāja noskaņojumu. Silvestrs piedāvāja pabeigt treniņu vidū un skriet tālāk. Es piekritu. Krosu skrējām jau pa ierasto maršrutu. Neko īsti episku pa ceļam neredzējām, lai gan vienu brīd' vecs čalis dīvaini uz mums skatījās. Laikam nodomāja, ka esam traki, ka tādā laikā skrienam krosu. Neņēmām to vērā un skrējām tālāk. Protams pēc krosa lietus beidzās. Atnācu mājās, sakāru slapjās drēbes un apavus uz radiatoriem, lai kalst, un gāju dušā. Vakarā, ieejot augiem.lv, atradu superīgu citātu, ko bija "ietecis" Silvestrs:

Man riebās katra treniņa minūte, bet es sev teicu - nepadodies, pacieties drusku un atlikušo dzīvi dzīvo kā čempions /Muhameds Ali/

Šis no šodienas būs mūsu moto!

Jānis.

30.10.10. 

Uz staciju atnācu pirmais. Tas jau sāk kļūt par ieradumu - nekavēt. Silvestrs arī atčāpoja neilgi pēc tam, kad ierados pieturā. Pateica, ka ar mums vēl būs viens viņa draugs - Pesjuks. Teica, ka viņš gaidīšot mūs pie stieņiem. It kā Viesturs jau bija atbraucis no Lauķijas, bet teica, ka ir slikta pašsajūta, tāpēc neskries. Kā parasti, skrienot garām viņa mājām, šoreiz redzējām, ka viņa istabā deg gaisma. Laiks šodien bija superīgs. Tā kā skrējām vakarā, jau bija palicis mazliet tumšs, bet pa dienu spīdēja saule, un galvenais, ka nebija lietus un peļķu. Atskrienot pie stieņiem, pamanījām, ka Pesjuks saldēja savu pakaļu uz betona sienas. Pasaucām klāt un sākām trenēties. Pesjukam labi padevās pievilkšanās, salīdzinot ar mani. Izpildīju pilnu vingrošanas programmu, kas mani patiešām priecē. Nākamreiz varbūt ņemsim citus stieņus (programma paliks tā pati), kas atrodas mazliet tālāk, tāpēc ka tur ir vairāk stieņu, kuros var dažādāk variēt. Bet tas būs nākamreiz. Pēc treniņa turpinājām skriet krosu. Ar Pesjuku atvadījāmies samērā ātri. Atpakaļceļā atkal nebija īpašas vēlmes skriet, bet galvenais ir tas, ka mēs to negribēšanu pārvaram un skrienam. Kājas šovakar mums palika sausas .

Jānis.

02.10.10.

Atnākot uz pieturu, satiku Viesturu. Te pat pēc min piečāpoja Gļebs un vēlāk Silvestrs. Man personīgi šodien sāpēja kājas, bet Silvestram - kakls. Tāpēc šoreiz uztaisījām mini krosu - tikai līdz 1. vsk. stadionam un atpakaļ, protams pa vidu trenējoties pie stieņiem. Izrādījās, ka man ir ilgākā treniņu programma, kas mazliet ir stulbi, jo pārējiem nācās mani gaidīt. Sākās sarunas par eXs.lv, iespējams tāpēc, ka šoreiz bija klāt Viesturs. (I'm just saying!) Nekas episks krosa laikā nenotika, ja neskaita to, ka treniņa sākumā pa stadionu paskrēja viens vecis (apļus 2 vai 3). Krosa beigās Gļebs atkal atpalika, bet Viesturs viņu piespieda skriet, tāpēc atskrējām visi kopā!

Jānis.

04.11.10.

Pirms krosa pazvanīja Jānis, pateica, ka nebūs. Sapratu, ka skriesim 2 ar Viesturu, jo Gļebs nebija zvanījis. Atnācu, pagaidīju, atnāca Viesturs, skrienam. Jau nodomājām, ka jānotiek kam episkam, lai Jānis nožēlotu, ka neskrēja . Atkal paņēmām īso krosu. Pie štangām pabijām aptuveni 20 minūtes, un skrējām atpakaļ. Viss itkā būtu neepiski, ja vien mums nepiebiedrotos 2 krievi no auto pieturas. No viena smirdēja pēc šnabja otram bija lauzta roka. Protams, skrēja pīpējot. Atkal nedaudz pastāstīju kas un kā, iepazināmies un skrējām. Ar mums noskrēja diezgan lielu gabalu un atvadoties nobļāva: "Visu labu!" Tā nu Jānis palaida garām otru episkāko krosu ever, kaut gan tas bija vēl episkāks par to episkāko, kurš jums varbūt neliekas tik episks cik tas ir, bet šis bija episkāks.

Silvestrs.

15.11.12.

Varbūt jau esat pamanījuši, bet krosus mēs vairs neskrienam. Silvestrs vienu brīdi bija slims, bet Viesturs dzīvojās Lauķijā. Tagad it kā visi veseli un gatavi skriet, bet ziema jau min uz papēžiem. Ir jābeidz šī sezona un jāgaida pavasaris. Ārā jau kļūst aukstāks, nerunājot jau par to, ka vakaros ir nenormāli tumšs. Mēs ne skriet spēsim, ne darboties pie stieņiem. Laiks atpūsties.. vismaz no šāda veida aktivitātēm. Es personīgi turpināšu trenēties TKD, kur man būs pieejami stieņi priekš pievilkšanās. Tos izmantošu, lai nepazaudētu formu, un mājās man ir hantele. Silvestram tas viss ir pieejams mājās. Vārdu sakot, šogad vairs negaidiet no mums krosa dienasgrāmatu.

Varbūt jūs jautāsiet, kāpēc mēs neiesim uz trenežieru zāli? Galvenokārt tāpēc, ka ielu vingrotāji balstās uz treniņiem ārā vai bezmaksas pieejamā veidā, izpildot vingrinājums uz dažādiem rīkiem, kuri atrodami da jebkur. Un, tā kā mēs esam oficiāli LIVSB biedri, mēs pieturēsimies šim principam un trenēsimies mājās. Jā gan, jūs nepārklausījāties nepārlasījāties - es un Silvestrs no šodienas esam oficiāli pieņemti Latvijas Ielu Vingrošanas Sporta biedrībā! Mēs esam ļoti lepni par to. Centīsimies biedrību nepievilt un trenēties kā biedriem pienākas! Laimīgu jums sportošanu un veiksmīgi pabeigt vasaras sporta sezonu!

Jānis.

04.12.10.

Šodien nolēmām stāties pretī ziemai un iet vingrot. Savācāmies trijatā: es, Gļebs, Bobs. Saģērbos diezgan silti un viss bija labi. Izmēģināju pievilkties gan bez cimdiem, gan ar. Ar cimdiem sūdīgi, uz rītdienu paņemšu ādas. Ar Bobu izmēģinājām dažus cirvīšus. Tad pamēģinājā dažus sidelfip. Tur riktīgi atdauzīju pirkstgalus. Kopumā apmierināti, rīt iesim vēl.

Silvestrs.

05.12.10.

Šodien arī es pievienojos vingrotājiem. Izgāju no mājām laicīgi, bet uzreiz sapratu, ka man vajadzēja apģērbt lielāku / garāku cepuri, kā arī garās zeķes. Atnācu, mazliet uzgaidīju un atnāca kolhozņiks - Silvestrs. Devāmies uz viņa pagalmu. Kad tur nonācām, pamanījām, ka Gļebs sēž savā istabā un dzer tēju. Mājām ar rokām, lai nāk ārā, bet šis bremze turpināja dzert tēju. Aizgājām aiz otras mājas, kur arī turpinājām vingrot. Drīz atnāca arī Gļebs un pēc laiciņa arī Bobs-Kostja. Pamanīju, ka viņiem ir smieklīgs sveiciens! Vajadzēs arī man to iemācīties. Ar cimdiem slīdēja, tāpēc nācās pievilkties bez tiem, bet tad bija ļoti auksti. Visu vajadzēja darīt ātri. Pamēģināju taisīt cirvīšus, bet man ir bail pagaidām atlaist rokas. Biju paņēmis līdzi arī fotoaparātu, jo Silvestrs vēlējās fotosesiju. Diemžēl mums nesanāca nobildēt pat vienu bildi, jo fotoaparātam nosēda baterijas. Taisot cirvīšus, maz netrūka, lai es dabūtu smadzeņu satricinājumu, atsitot galvu pret stieni! Neskatoties uz to es episki nokritu. Kamēr Kostja atvieglojās pie dabas, tika atrasta iečurāta āboliņa lapa. Pēc laiciņa viņš mums arī parādīja breikdance sniegā - griezās uz pleciem. Protams visam fonā bija vecis, kurš izveda ārā savu suni. Bet odziņa jau tur tāda, ka viņš nemitīgi klepoja un pīpēja. Un patiešām nemitīgi - kā ievilka dūmu. Vai tad nesaprot, ka smēķēšana gandē veselību? Vēlāk visi izklīdām. Atnākot mājās, secināju, ka nejūtu pirkstus ne rokām, ne kājām. Viņi bija nejūtīgi min 10.

Jānis.

11.12.10.

Šodien jau iepriekš biju brīdināts, ka būsim divatā. Aizgāju pie Silvestra mājas un devāmies pie stieņa. Pamēģināju pataisīt cirvīšus, bet vēl joprojām man ir bail atlaist rokas. Bija līdzi paņemts fotoaparāts, tāpēc uztaisījām dažas bildes. Bildēs viss izskatās savādāk - samērā krutāk - nekā īstenībā. Bija moments, kad Silvestrs uztaisīja facplant'u! Nu, bet katram gadās, taisot trikus uz stieņiem. Īsti nekas episks nenotika. Pirksti arī tik stipri jau nebija atsaluši.

Jānis.

05.01.11.

Neizplūdīšu garos vārdos.. Izgājām ārā un konkrēti mans mērķis, bija iemācīties cirvi. Pie mīļākās mūzikas, ar sakopotām domām mēģināju un mēģināju, bet sanāca tikai iešūpojoties. Tiesa, kad mēģināju no vietas, tad centos sakopot visas labās domas un uz dziesmas kulminācijas ar eksplozīvu kustību to izdarīt. Uz ceļiem, tupus.. Rīt skolā mēģināšu un zinu, ka sanāks, jo būšu šortos/kreklā, nevis kurtkā/snova biksēs un stienis ir augstāk. Bet jums vajadzēja redzēt pēdējo mēģinājumu.. Piezemējos uz kājām, aizķēros un aizlidoju pa priekšu sniegā..

Silvestrs.

12.02.11.

Pēc gariem laikiem nolēmu piebiedroties Silvestram. Tā kā ilgi slimoju, nezināju, cik daudz es spēšu izdarīt. Atnākot Gļeba nebija. Visu treniņu bijām tikai mēs divatā. Ārā bija auksts -15 °C grādi. Pēc 30 min salšanas nolēmu pataisīt vienkāršākos vingrinājumus - atspiešanos, presīti, palēkāju pāri sniega cietoksnim. Izdomāju, ka šūpoles var izmantot kā rīku - ritentiņu. Izrādījās, ka pat ziemā, liekot klāt savu iztēli, var pat labi patrenēties. Treniņa beigās atnāca Gļebs. Tad mēs mēģinājām palīdzēt Silvestram uztaisīt backflipu. Trešajā reizē Silvestrs atsita potīti un krūškurvi. Es brīdināju, ka nemāku piesegt. Galu galā es viss nosalu.

Jānis.

13.02.11.

Tā kā atcēla manu florbola spēli, nolēmu arī šodien aiziet patrenēties. Ārā bija vēl aukstāks nekā iepriekšējā dienā, bet es saģērbos daudz siltāk nekā vakar, tāpēc bija OK. Atnākot mazliet nokavēju, bet Silvestra tāpat vēl nebija. Mēģināju uztaisīt cirvīti, bet diemžēl nokritu tieši uz galvas. Par laimi, ir uzsnigusi liela sniega kārta. Šoreiz bijām visi trīs - es, Silvestrs un Gļebs. Silvestrs, taisot cirvīti, arī nofeiloja un gandrīz dabūja feisplantu. Vēlāk mani mēģināja pārsviest pāri stienim.. diemžēl pagrūda pārāk stipri un šoreiz gandrīz feisplantu dabūju es. Vēlāk, lai sasildītos skraidīju apkārt vienam stienim, kā arī parādījuu dažus Kickus. Pēc tam Silvestrs mācījās sideflipus, lecot pāri Gļebam. Vairrākkārt abi krita zemē. Pa to laiku es, stulbuma vadīts, mēģināju uzlekt virsū stienim, bet atsitu muguru. Mājās atnākot, nejutu ne kāju, ne roku pirkstus.

Jānis.

12.04.11.

Šodien bija pirmais 2. sezonas treniņš. Laiks bija superīgs, noskaņojums ideāls, viss, kas vajadzīgs priekš vingrošanas. Ierodoties stacijā, satiku Ervīnu. Bija ziņa, ka iespējams būsim pat 7 dalībnieki. Kamēr gaidījām Silvestru, pamanījām vēl dažas meitenes, kuras skrēja krosiņu. Neteiktu, ka pazīstam, bet redzējuši esam, tāpēc varam teikt, ka apmēram vienaudzes. Priecē, ka cilvēki sāk biežāk nodarboties ar sportu.

Drīz arī atnāca Silvestrs un Viesturs. Devāmies mazliet tālāk un sākām skriet. Nekādu īpašu smagumu skrienot nejutu, tāpēc jau pēc ierastajām 10 min nonācām pie stieņiem. Kamēr iesildījāmies mums pievienojās Sandis, un kopā jau bijām pieci. Tas ir mūsu rekords. Bet nolēmām, ka vairāk i nevajag, jo tad jau būs stāvēšana un gaidīšana, bet tagad visiem pietika vietas. Pataisīju ierasto programmu. Sākums šķita cerīgs, bet ar katru vingrinājumu spēju izpildīt arvien mazāk un mazāk. Rokas kā no vates bija, smagi, smagi pēc šāda pārtraukuma.

Kuriozi treniņā, kad ir atnācis Viesturs? Citādi jau nevar būt. Viss aizsākās ar Viestura lūrēšanu uz citu dibeniem, kas turpinājās ar manu cimdu bāšanu sev biksēs. Godīgi, man no Viestura ir bail. Kaut kāds Izivars.. Brr..

Kopumā pirmais treniņš izdevies jau tāpēc vien, ka bija labs laiks. Vakarā, gultā ielīdis, momentāli atlūzu. Bet nākamajā dienā gan visas rokas sāpēja, presīte sāpēja, pat kājas bija nogurušas. Kā jau minēju, rokas bija kā no vates, pat parakstīt bija grūti. Rīt atkal treniņš, tad jau redzēs, kā tur veiksies.

Jānis.

14.04.11.

Silvestrs jau brīdināja, ka nebūs, tāpēc, sagaidot Viesturu, kopā ar Ervīnu devāmies trenēties. Noskrējām īso krosa daļu, tad pie stieņiem sagaidījām Sandi un Pēteri. Nonākot pie skolas, manījām jau Silvestra pieminēto parādību - alkoholiķu baru. Tas mazliet sarūgtināja, jo viņi bija mūsu vecuma. Tas bija darba dienas vakars, nedēļas vidus, bet viņi sēž un dzer "Garo". Brr.. Treniņa laikā mazliet apspriedām šo tēmu, un kopā ar Ervīnu nonācām pie secinājuma, ka 5dienās tusēt var, bet ar mēru, bet nedēļas vidū tas ir absurdi.

Protams, viņi izrādījās pazina dažus no mūsu čaļiem, pāris pataisīja pa diviem / vienam vingrinājumam un aizgāja tālāk dzert. Tas īsti netraucēja, bet nekāds patīkamais skats tas nebija.

Kā jau Viesturam pienākas, bez kurioziem viņš nevar, tā nu, lūk, treniņa beigās Viesturs izmantoja savu vareno "gāzu" spēku, lai spētu pievilkties. Šoreiz cimdi viņam bija savējie, tāpēc, par laimi, pie maniem nelīda. Atpakaļceļā skrējām garo krosa daļu, lai gan sākumā daži pretojās tam. Beigās sanāca man atpalikt no Ervīna un Viestura, bet galu galā paspēju.

Jānis.

17.04.11.

Izgāju no mājas it kā laicīgi, bet bija nojausma, ka ir jau pāri 17:00. Atnākot uz pieturu, neviena arī nebija. Pirmajā momentā domāju, aizskrēja bez manis. Bet tad tālumā vienā pusē pamanīju Viesturu, bet otrā - Ervīnu. Pagaidīju abus un sākām skriet pa paralēlo ielu ierastajai. Tā mums sanāca pat mazliet lielāks gabals ko skriet, jo negājām kājām, kā parasti labu ceļa gabalu.

Saule cepināja, bet bija arī vējiņš, tā kā laiks mums bija tikai uz labu. Nonākot pie stieņiem, manījām, ka tur jau netālu tusē bars mūsu vienaudžu. It kā nevienu nepazinām, bet varējām droši teikt, ka viņi gan dzerstījās, gan pīpēja. Mums laikam veicas ar tiem bariem. Jau otrais pēc kārtas treniņš, kad pamanam šādus cilvēkus.

Domājām, ka jau trijatā vien būsim, bet tad ar velosipēdiem atbrauca Pēteris (kurš šodien netrenējās), Raimonds (Viestura un Ervīna klasesbiedrs) un mūsu visu pazīstamais Arnolds jeb Arvo95. Lai arī viņi netrenējās, mums gāja jautri. Viesturs minēja, ka viņi tomēr traucē trenēties, bet man personīgi vairāk traucēja tas alkoholiķu bars, kas sēdēja turpat netālu. Ciest nevaru, kad mani vēro un ar acīm nosoda manas darbības.

Galu galā vienalga izpildīju visus sev nepieciešamos vingrinājumus. Šodien jau arī tā nesāpēja rokas kā 2dien un 4dien, tā kā varēju uztaisīt vairāk reižu, bet arī ne maksimālo daudzumu, jo tulznas uz rokām nenormāli traucēja pat ar apģērbtiem cimdiem.

Atpakaļceļā mūsu maršruts pamainījās uz visiem 100%. Skrējām pa pašlaik galveno ielu pilsētā (jo īstā galvenā iela tiek remontēta). Izskatījās jau episki - trīs čaļi skrien krosu, kurus pavada 3 velosipēdistu ekskorts. Treniņš izdevies.

Jānis.

19.04.11.

Šodien mums jau pievienojās Silvestrs. Prieks viņu redzēt beidzot uz kājām. Netālu no skolas satikām Sandi un varējām jau sākt treniņu. Pētera šoreiz nebija, tāpēc kopā ar Ervīnu un Viesturu bijām piecatā. It kā jau viss kārtībā, saulīte spīd, sniedziņš jau sen izkusis, bet vējš bija ļoti spēcīgs, tāpēc bija auksti. Nedrīkstēja stāvēt uz vietas, visu laiku vajadzēja atrasties kustībā.

It kā savu programmu izpildīju visu, bet tomēr vēja dēļ laikam nebija tas. Treniņa vidū sastiepu roku (kaut kas uz to pusi), tāka turpināju tikai ar presīti un vieglajiem roku vingrinājumiem.

Ar Viesturu kā parasti, konflikts pēc konflikta, kas noveda pie dažām episkām frāzēm "Dabiskais vazelīns" un "Vot tas bija divdomīgi". Galu galā arī pieņēmu izaicinājumu viņu nobanot uz gadu. Tas noveda pie kārtējās exs.lv lietotāju diršanas. Te un te! Jāpiemin, ka mūsu "fani" šoreiz neieradās. (Ar to es, protams, domāju alkoholiķu barus.)

Treniņu laikam uzskatu par neveiksmīgāko šajā sezonā, kas ceru, ka tā arī paliks. Viss vēl tikai sākas.

Jānis.

21.04.11.

Visu dienu nomocīja baigais bezspēks. Pirms treniņa pagulēju, domāju, ka būs labāk. Un tā arī bija. Plānoto 6 cilvēku vietā, šodien bijām tikai 3. Jānis teica, ka tad, kad beigsies sazinkasviskautkas tad viņš mēģinās atnākt. Bet mēs labi sapratām, ka viņš nevilksies no otra pilsētas gala, jo iespējams, ka mēs jau būsim pabeiguši treniņu. Sandis un Pēteris teica, ka atnāks, bet neatnāca. Laiks bija vienkārši perfekts, bet ja godīgi, tad pat pārāk karsts. Paņēmām vieglo skrējienu līdz stieņiem. Tur bija 2 puiši, kas kaut ko centās darīt, bet pa maziem piegājieniem. Tad viņi aizgāja. Baigi noslinkojām.. Padarījām kaut ko, pa dažiem piegājieniem, bet pārsvarā atmuldējām. Visu laiku bija bezspēks, nogurums un milzīgas slāpes. Nolēmām, ka atpakaļ vienkārši iesim. Atvilkāmies knapi līdz mājām. Izdzēru 3 glāzes kolas.

Nezinu, kas bija pie vainas. Iespējams laiks, jo šodien izvēlējamies trenēties 17.00 nevis 19.00 kā parasti. Iespējams karstums. Nebija vēlēšanās neko darīt, sestdien vajadzēs strādāt dubultīgi.

 Silvestrs.

23.04.11.

Kā jau iepriekš bija zināms, šodien bijām 3. Laiks foršš, bet es vēl pusslims. Ar Ervīnu sarunājām, ka neskriesim, bet iesim līdz stieņiem. Kā jau ierasts, pie spota bija kārtējais bariņš, kas tur ''tusēja''. Tas īpaši netraucēja, jo viņi atradās otrpus vecai siltumīcai, kas atdala stieņus no viņiem. Par spīti veselības stāvoklim saģerbos kā vasarā. Īpaši neko nedarīju, tikai padarbojos uz līdztekām un vēl mēģināju dažus elementus. Sandis ar Ervīnu itkā izdarīja visu ko gribēja. Cimdus nebiju paņēmis, visas rokas bija tulznās. Vienu brīdi taisīju tarzānveidīgus lēcienus/pievilcienus un tad plausktas āda saplīsa vietā tieši pie tulznas. Visiem palika karsti, devāmies prom. Izrādās, ka pagāja stunda. Atpakaļ arī gājām ar kājām, pārrunājām daudz ko par treniņiem.

Silvestrs.

Laukos būdams, nespēju pievienoties čaļu kopīgajam treniņam. Tomēr nolēmu neizlaist nevienu treniņu, tāpēc aizgāju uz stadionu, kas ir ciemata parkā. Stadions labs, stieņi arī ir, tāpēc sanāca patrenēties vairākus elementus. Diemžēl nebija pierasto stieņu, kas ir Rēzeknē, tāpēc daži vingrinājumi izpalika.

No sākuma bija sarunāts, ka spēlēsim futbolu, kā parasti, bet tad čomi nolēma aiziet uz stadionu. Diemžēl es to uzzināju pēdējais, tāpēc pie viņiem nonācu tikai pēc padsmit minūtēm. Nonākot tur, viņi vienkārši sēdēja un atpūtās, un apgalvoja, ka jau patrenējušies. Nodomāju "lai jau" un sāku trenēties. Viņi jau bija aizgājuši, bet es turpināju trenēties. Pa to laiku arī daži bērni braukāja ar velosipēdiem apkārt stadionam. Lai nu kā, tomēr centos "neizlaist" nevienu treniņu.

Jānis.

26.04.11.

Šodien bijām 4 - es, Silvestrs, Ervīns un Viesturs. Pie skolas mūs neviens nesagaidīja - ne Sandis, ne Pēteris. Vēlāk arī neviens no viņiem neatnāca. Šodien arī futbolkluba, kas parasti trenējās blakus stadionā, nebija. Un fani bija tikai 4. Sākām trenēties, sākums likās cerīgs, bet beigās jau īsti neko izdarīt nevarēju.

Treniņa laikā bija ieradies viens pusmūža vīrietis. Fiziskā forma bija labāka par mums visiem. Nu par mani nu tiešām. Pildīja iespaidīgus vingrinājumus priekš viņa vecuma. Pēc laiciņa aizbrauca prom. Diemžēl neuzaicinājām piebiedroties mums, bet nosolījāmies nākamreiz pajautāt.

Pēc laiciņa i alkonarkomāni bija pavisam tuvu - viņi spēlēja futbolu pie blakus stieņiem. Diemžēl uzvedās skaļi un ne pārāk kulturāli, tāpēc nomainījām mūsu atrašanos vietu uz pirmatnējiem stieņiem, uz kuriem arī mūsu treniņi sākās. Tie bija turpat netālu, pie tam varēja izpildīt vēl dažus citus vingrinājumus.

Atpakaļceļā Silvestrs aizskrēja pie Ervīna, bet mēs ar Viesturu pa ierasto ceļu. Kamēr skrējām viens bērns saviem vienaudžiem (vēl bērnudārza līmenis) pateica: "Lūk, spoltisti!" (Tikai krievu valodā.) Es iekšēji beidzu, aww.. :3

Jānis.

10.05.11.

Pirms treniņa ar draugu aizgāju uz florbola spēli. Apskatīties, kas tur jaunāks. Ja godīgi man sāk patikt šāda lieta, jo Rēzekne sāk aktivizēties šajā kultūras un sporta nozarē. Vismaz ir kur aiziet, ko padarīt pilsētā. Pie tam ja tas viss vēl ir par brīvu.

Lai nu kā pēc pirmā puslaika devos uz ierasto staciju. Draugs sastādīja kompāniju, līdz ieradās Silvestrs un Ervīns. Tad viņš aizgāja uz centru, bet mēs devāmies pretī jaunajam moderatoram Viesturam.

Aizskrējām līdz skolai, bet solītais Sandis tur nebija. Lai nu kā, nepagāja pat 5 min, kā parādījās viens, kā vēlāk izrādījās 23 gadus vecs vīrietis, protams iedzēris drusku. Jautājis, vai mēs varētu viņam palīdzēt ar vienu darbu - aiznest vairākas kannas un bļodas kādus dažus kvartālus tālāk. Mēs laiciņu padomājām, līdz piekritām. Protams, tās frāzes, ko mēs dzirdējām, nevar atkārtot, tas vnk ir jādzird. Varu minēt, ka viņš pirms tam bija upē iekritis no koka, kā arī pa ceļam uz "galapunktu" sadauzījis savu kannu pret gājēju pārejas zīmes stabu. Aizbildinājies, ka šie darbarīki viņam vajadzīgi mājās, ka sieva esot jautājusi pēc tiem, bet, mūsuprāt, viņš to visu nodos metāllūžņos, bet vēlāk par iegūtu naudu nopirks kārtējo degvīna pudeli. Protams, par padarīto darbu piesolījis arī Sprite, bet mēs, par laimi, atteicāmies, jo tas Sprite nemaz nebūtu no veikala.. Jāpiebilst, ka arī, ejot cauri vienam pagalmam, paspējis uzspēlēt futbolu, kājas vietā izmantojot kannu.

Protams, visus plānus, grafikus, sauciet kā gribat, izjaucis, bet atgriezāmies pie stieņiem. Un tur mūs gaidīja vēl viens pārsteigums.. sīkie, kurus iepriekš bija sastapuši Viesturs ar Silvestru. Vienam bija koka automāts, ar kuru nepārtraukti mūs "šāva nost", bet vēl divi spēlēja bumbu. Pēc dažiem sitieniem trāpīja arī man un Viesturam, par ko arī tā bumba ar mūsu palīdzību nonāca otrpusžogam. Izbrīnījāmies arī par viņu nepieklājīgo leksiku, kas kārtējo reizi liek brīnīties par mūsu jaunatni. Bija moments arī, kad mazi suņi skraidīja apkārt, bet sīkie mēģināja tos atdarināt un skrēja tiem pakaļ.

Pie ierastajiem stieņiem pabijām maz, jo bija pazudusi iedvesma trenēties. Aizgājām pie "vecajiem" stieņiem, kur vingroja dažas meitenes, kuras laikam ir no Silvestra, Viestura un Ervīna skolas. Tur drusku palēkājām, līdz nolēmām pajautāt vienam čalim, kurš arī turpat trenējās, vai viņš nevēlētos piebiedroties mūsu kompānijai. Tomēr nesaņēmām dūšu un gājām prom, līdz sapratām, ka nevaram izbēgt no šādām situācijām. Viesturs notēloja, ka sien šņores, līdz tas čalis pienāca tuvāk, un Ervīns Drosmīgais pateica visu, ko vajadzēja. It kā čali sarunājām nākamajam treniņam trenēties kopā, bet nu redzēs kā būs. Jāpiekrīt, ka šis bija pašlaik episkākais treniņš šajā sezonā.

Jānis.

Krosa komandas dalībnieki.

Wanted = Silvestrs
Šī projekta aizsācējs un dibinātājs, komandas līderis.

Ugunsputns = Jānis
Komandas žurnālists, rakstnieks.

Viesty = Viesturs
Viens no komandas pirmajiem dalībniekiem.

Ervīns

Viens no komandas pirmajiem dalībniekiem.

Sandis
Komandas dalībnieks.

Karte.

Īsā / rudens ierastā krosa maršruts:

Statistika.

Krosu skrienam katru otrdienu, ceturtdienu un sesdienu. Īsie krosi notiek darbadienās, bet garie krosi brīvdienās. Visa statistika tiek skaitīta no 09.10.2010. līdz 11.10.2010. Raksta statistika ar laiku tiks papildināta un pielabota. Dienasgrāmata arī tiks papildināta pēc katras krosa reizes.

Treniņu apmeklējumu statistika 1. sezonā.

Dalībnieks	Īsie krosi	Garie krosi	Kopā	Kopējais noskrietais attālums
Silvestrs	9	2	11	60'400 soļi ~ 60 km
Jānis	7	2	9	53'400 soļi ~ 53 km
Gļebs	2	0	2	8'400 ~ 8 km

Kopējais noskrietais laiks	05:00 h
Kopējais noskrietais attālums	60'400 soļi ~ 60 km
Garā krosa attālums	7000 = 7 km
Īsā krosa attālums	5'000 soļi = 5 km

Treniņu apmeklējumu statistika 2. sezonā.

Dalībnieki	Darbadienu treniņi	Brīvdienu treniņi	Kopā
Silvestrs	6	2	8
Jānis	5	2	7
Viesturs	7	2	9
Ervīns	6	2	8
Sandis	3	1	4

Mūzika.

Uz treniņiem es ņemu līdzi savu mp3. Šeit pievienošu tikai nedaudzas dziesmas, kuras mūs iedvesmo, uztur skrējiena ritmu un vnk palīdz krosa laikā neiedziļināties, kas notiek apkārt.

Laboja Ridiculus, labots 86x

Laboja Wanted, labots 1x