Loba dīna, kačs pi pīna! Pie virsraksta mēs vēl nonāksim, bet tagad gribu pateikt, ka šis ir kārtējais mans blograksts, tāpēc tie, kuriem tas neinteresē, varat droši doties prom.

Laikam jāsāk ar pašu skaistāko, t.i., pavasari! Jā, saulīte jau kādu 3. nedēļu spīd un silda mūs. Jau kuro pēc kārtas dienu ārā eju vienā T-kreklā un šortos. Tas drēgnais pavasaris atkušņa laikā jau sen ir prom, un tagad jau laiciņu, domāju, katram no mums ir skaista pavasarīga sajūta un jautrs noskaņojums. Par mācībām prāts vispār nenesas, ne uz ko nopietno un svarīgo, vēlos tikai atpūsties, priecāties, tusēt..

Šodien no rīta, ejot uz skolu, pamanīju, ka kokam, kurš atrodas blakus manai kāpņu telpai, sāk parādīties lapas, tas zaļo! Jā, kādu nedēļu iepriekš vēl kokiem nebija lapu, bet tagad jau dažam labam ir parādījies paliels vaiņags. Tas uzlabo omu vēl vairāk. Jāpiemin, ka līdz ar pirmajiem saules stariņiem, mēs (es, Viesturs, Silvestrs un vēl daži čaļi) atsākām Ielu Vingrošanas sezonu. Pa ziemu, personīgi es, esmu ierūsējis, neko dižu nemāku, bet mēs trenējamies un nenolaižam rokas! Jūs varat sekot mūsu dienasgrāmatai šeit!

Jāpiebilst, ka pēdējā treniņa ieraksta vēl nav. Kāpēc? Nu tad par to būs šajā raksta atkāpē. Lieta tāda, ka mana māte vēl joprojām pieturas pie sasodītajiem uzskatiem, ka 23:00 jau jāslēdz PC ārā, jāiet gulēt, jo rīt uz skolu. Protams, brīvdienās tas nav tā, bet tomēr tas nenormāli kretinē ārā. Es neesmu vairs mazs bērns, kuram ir pampersi uzvilkti un ar knupīti mutē! Pie tam viņa to nenormāli uzspiež, jau cik reizes esmu mēģinājis viņai to iestātīt, bet nekas nemainās.

Piem., vakar.. Jau vakar vēlējos veidot šo rakstu, bija jau pāri 23:00 (nereti tomēr viņa aiziet gulēt), bet es vēl sēdēju, čakarējos @ exs.lv. Par laimi, es nesāku rakstīt blogu, jo pēkšņi (man bija uzliktas austiņas un klausījos mūziku) izslēdzās PC. Bet protams, ka tā bija māte, kas izrāva no rozetes vadu ārā. Jā, lai arī viņa atrodas otrajā istabā, uzvedos es klusi un viņai durvis uz istabu ir ciet, viņa vienalga principa pēc uzspiedīs savu viedokli. Viņa nesaprot, ka es vienalga neizgulēšos, ja pat aiziešu gulēt 21:00, jo nākamajā rītā vienalga agri ir jāceļas. Es izguļos TIKAI tad, kad es piecelšos nākamajā rītā tikos, cikos es pats vēlēšos.. Ehh..

P.S. Tieši šī iemesla, ka tūlīt jau būs vienpadsmit, NHL turnīra tabula netiks atjaunota. Stipri paklanos un lūdzu piedošanu!

Jautājums: Ko jūs iesakāt darīt? Kā ar to tikt galā?

Par Ielu Vingrošanas sezonas atklāšanu jau biju rakstījis, tagad ir jāpastāsta, kā gan man veicas manā primārajā sporta veidā jeb TaeKwonDo. Sacensībās kā pa kalniem, te pirmās, te trešās, te viss kārtībā, te tiesneši atdod uzvaru pretiniekam, dažādi gadās, bet jau nākam ceturtdien (05.05.) došos ceļā uz Berlīni, bet atgriezīšos tikai pēc 5 dienām vai vairāk. Jā, manis nebūs veselu nedēļu, priecājaties, izbaudiet, jo smirdīgais āpsis jums netraucēs, jēēēj! Pats esmu par to sajūsmināts, ka dodos turp. Centīšos parādīt labu rezultātu.

Jā, būs arī kamera līdzi, kā iepriekšējās sacensībās, jo es vācu materiālu video izveidei, kuru publiskošu, šaubos, vai tas notiks exs.lv, bet augiem.lv noteikti. Lai nu kā šī sezona man jau ir nostartēta godam, pie tam pēc Berlīnes paliks vienas tik sacensības Jūrmalā vasaras vidū, kur notiks Latvijas Jaunatnes Olimpiāde. Nu novēliet man veiksmi, vārdu sakot!

Tagad nonācām pie pēdējās atkāpes, tās pašas kulminējošākās (tā rakstās?). Kas gan varētu būt tik slims, ja vēlētos to pastāstīt arī jums. Lieta tāda, ka sapņi (ō, jā, tieši tā) man parasti aizmirstas, es tos neatceros, bet tā nu sanāca, ka šonakt vai aizpagājušajā naktī man bija murgs, patiešām murgs, kuru es atceros. Tā nu, lūk, klausieties (vai lasiet)..

Sapnis sastāv no divām nesakarīgām daļām. Tā pirmā ir, ka es kaut kādā stundā - Matemātikā, Ķīmijā vai Bioloģijā - nodevu klasesbiedru, ka šis neko nedara. Nu es turētu muti ciet, bet šoreiz viņš mani nenormāli izbesīja. Kā jau parazīts (tie ir cilvēki, kuri apvaino tevi, ja nedod norakstīt vai viņam nepalīdz) kaut ko murmināja, bakstīja (viņš sēdēja aizmugurē), līdz viņu nosūdzēju.

- Edgar.. (skolotāja ir blakus) Parādi, lūdzu, savus pierakstus.
- Jā, Edgar, parādi (skolotāja)!
- Es domāju.. galvā visu (Edgars).
- Viens! (Skolotāja)

It kā jau nekas īpašs, bet visa klase nosodoši uz manis skatījās ar tādām acīm. Nekad dzīvē neko tādu nebiju pieredzējis, bet nu tas jau nav tas murgs. Otrajā sapņa daļā, kas pavisam nav saistāma ar otro ir par to, ka es guļu slimnīcā, man kaut kas noticis. Pēc visa spriežot (savainojumiem, stāvokļa), tiku avārijā jeb mani notrieca mašīna. Nezinu, kas notika slimnīcā, vai jau neatceros, bet es jau biju laukā. Vai nu izbēgu, vai vienkārši staigāju ārā, bet mani atkal notrieca mašīna. Bet šoreiz pats ļaunākais, mistisku iemeslu dēļ man vajadzēja amputēt olas. Man tās gribēja nocirst ar cirvi, ko arī izdarīja (jā, jūs tagad skaļā balsī ierēcāties pa visu istabu), bet es runāju nopietni. Es pārmīzu jēgu (ja vispār to spētu pēc kaut kā tāda). Lai nu kā, briesmīgākais sapnis / murgs, ko esmu redzējis.

Viens labs draugs, kad ciemojos laukos brīdienu laikā, pateica, ka nesen redzējis sapni, kurā es noslīkstu tuvējā dīķī. Brr.. Matemātikas pēdējos trīs kontroldarbos man ir trīs 6 jeb 666. Oh, c'mon! Kas notiek. Trešdien, kad bija KD pēc KD, Vēsturi neuzrakstīju labi, for sure, un Matemātikā dabūju pieminēto 6. Man patiešām sāk palikt bail. It īpaši es tuvākajā laikā braucu prom uz labu laiciņu.. :3

Paldies, ka lasījāt, manuprāt, garāko no visiem maniem blograkstiem. :3 Bet nu es došos OFF.. Cik nožēlojami!

P.S. Rocky, tu man pielipināji šo smaidiņu - :3.

Laboja Ridiculus, labots 2x