Cik daudz tomēr cilvēks savas dzīves gados spēj augt, attīstīties un mainīties, neskatoties uz to, kādu slavu ir guvis..
Vienkāršs salīdzinājums, kas neprasa komentārus. Maiks Pattons (Mike Patton) savos pirmsākumos.. Meiteņu elks, slavens dziedātājs, ar tiešām īstu vokālista talantu. Smuki, bet pelēki, teiksim tā - pasausi.
Tas pats Maiks Pattons dažus gadus vēlāk jau Mr.Bungle veidolā.. :3 Man patīk! Man no visas tiesas patīk! :3
Lasītāju vērtējums:
(2 balsis)
+1 #130.05.2011. 06:55
Tomhawk atgādina The dillinger escape plan, kinda like, muzikālā izaugsme jau seko pēc daudziem gadiem, kad no pirmajiem rugājiem ir radusies kupla bārda, pašam patīk apskatīties Boba Dylana diskogrāfiju un salīdzināt kāds piena puika viņš kādreiz bija un kāds kļuva - diezgan episki, tas pats attiecas uz Deividu Bowiju...
Un runājot par pieaugšanu, cilvēki vienmēr jūtas, kā bērnībā - nav tāds vecums, kad visas lietas pēkšņi kļūst nopietnas un attieksme arī, tas manās acīs ir samāksloti. Pazīstu cilvēkus, kuri savos četrdesmit labrāt spēlējas ar veco, labo mantiņu - jo-jo, un viņiem vēljoprojām garšo padomijas laiku cukurgailīši. Nopietnība ir bara instinkts - ja esi nopietnā cilvēku grupā, kļūsti nopietns, ja esi nenopietnā cilvēku grupā esi tu pats... Nopietnība tiek uzspiesta, un iekodēta senioru prātos, tā ir kā ķēde, kas cilvēkus attur no terora/anarhijas.
But oh well, that's just like... my opinion, man...
profilsgalerija
0 #230.05.2011. 08:03
Izaugsmes ziņā, jā. Tas pats Deivids Bovijs. Arī ļoti spilgts piemērs, tur es Tev piekrītu. Ja par pieaugšanu, jā, es parakstos zem tava viedokļa, ja runājam par cilvēka iekšķīgo pusi. Kā tas viss izskatās no malas, tas nu ir nedaudz savādāk...
profilsgalerija