Panducis

 

Šodien Tev tā lielā diena, 

Un liec man justies malaļetkai.  

Lāču hugi, mīļas bučas- 

Tev no manis dzimumdienā!

 

 

Mazliet par tevi: 

 

Atceros, kad pandu sērga- 

Visu exu pārņēmusi, 

Džekiem prātu sajaukusi,

Ietekmēja arī mani. 

 

Ne pa velti panda esi, 

Lai gan mazliet kautrīga; 

Un pat brīžiem autentiska,

Draudzēties ar visiem gribi.

 

 Pandai uznāk saldie laiki-

Visu muti nošmulējot, 

Nutelliņu stūķē māgā.

Un tad iet pēc vēl vienas,

Jo ar draugiem dalīt prot.

 

Sāta garšu nejūt vēl, 

Bet bambusi tai netīk vairs; 

Kā tās sugasbrāļiem Āzijā

Riekstu krēms ar ar baltu kaut ko- 

Tas ir viss, ko pandai vaig'. 

 

Depresija dažkārt moka,

Negribas Tev it neko. 

Bet panda gudri risināt to prot- 

Ļauj nu vaļu savam rokām, 

Jaunus darbus tapinot.

 

Exa griba nezināma, sevī visus ievelkot-  

Riki posti visur lido,  

Neļaujot tai gulēt iet.  

Un tad rītā celties grūti,  

Kontroldarbus noguļot.  

 

"Baudu dzīvi, izklaidējos"

Tas ir tas, ko viņa prot.

 

Mīļi sveicieni no tava lāčveidīgā drauga.  

 

 

Laboja Siamese, labots 2x