Režisors: Aleksejs Balabanovs

Galvenajās lomās: Sergejs Bodrovs, Viktors Sukhorukovs


Alekseju Balabanovu uzskatu par vienu no spējīgākajiem krievu režisoriem. Ar virkni lielisku garadarbu viņš sevi ir spoži pierādījis. Taču šoreiz pakavēšos pie viņa lielā debijas veikuma - Брат, kas man noteikti ir sirdij tīkamākais.

Darbība risinās 1997. gadā. Jauns pusis, Daņila Bagrovs no dienesta armijā atgriežas dzimtajā pilsētiņā, taču, nesaredzot nekādas perspektīvas, dodas pie brāļa Viktora uz Sanktpēterburgu. Brālis - pašpārliecināts, bet pastulbs slepkava, kurš tikko saņēmis "pasūtījumu", novākt prāva kalibra kriminālu autoritāti. Apzinoties uzdevuma sarežģītību, Viktors šo darbiņu uztic Daņilam.

Pirmais ko jāsaka - praktiski no jebkura skatupunkta filma ir sasodīti stilīga. Uzslavas vērts ir Daņilas tēls - ar savu visnotaļ savdabīgu goda kodeksu un izpratni par taisnīgumu. Laikmets, deviņdesmito gadu otra puse, pats par sevi ir ļoti daudzslāņaina un pateicīga matērija vides radīšanai filmā. Balabanovs to šoreiz ir izmantojis visnotaļ saprātīgās propocijās un nepārspīlējot ar savu iecienīto naturālismu (Груз 200 skatīšanās laikā man palika slikti).
Ir labi saprotams, kādēļ Брат postpadomju valstīs kļuva par kulta filmu - šoreiz ir visi pareizie iemesli.

Skatieties, bērni, uz veselību. Jāpiebilst, noteikti nav krieviem raksturīgā trulā burlakfilma kā Бумер u.t.t.
Būs kāddien atkārtoti jānoskatās otrā daļa. Ja atmiņa neviļ, nebij gan tik spēcīga, bet visnotaļ skatāma gan.

8/10



Laboja , labots 4x