Spēka sargi. Noslēdzošā nodaļa -Pēdējā cīņa. Tagad tikai bija palikuši tikai Deugans un Selestīna. Iodormu bija nogalinājuši ūdens kareivji, un Emelīnu tumšie burvji. Deugans pēc Iodorma bērēm teica Selestīnai-Mums jādodas uz Ziemeļiem, uz Pilsētu Teldrassilu. Tev taisnība Deugan, es kad biju maza vienmēr gribēju tur nokļūt. Rīt viņi devās ceļā, viņi gāja vairākas stundas līdz ieraudzīja pilsētas mūrus, tomēr tie vairs nevarēja saukties par mūriem jo daļa bija nodrupuši, koka posteņi dega sarkanās liesmās. Kas te noticis? Teica Deugans un skrēja lēja no paugura. Viņi iegāja caur pussabrukušajiem vārtiem, un visapkārt redzēja nograutas mājas, mirušus cilvēkus, salauztas bruņas. Tad uz viņu pusi devās kāds pa pusei dzīvs sargs un teica - Bēdziet! Selestīna vaicāja - Kas to izdarīja? Sargs atbildēja - Tumsas...tumsas...p..pavēlnieks. Uz kurieni viņš devās? Pēdejiem spēkiem pateica sargs - Dienvidiem. Un tad bez dzīvibas nokrita zemē. Dienvidiem?! Tas ir uz mūsu ciema pusi! Teica Deugans. Teleportēsimies! Teica Selestīna un paķēra Deugana roku un viņi bija ciemā vidū-Mājas dega, cilvēki miruši...Tad Selestīna redzēja kā Tumsas pavēlnieks ar zobenu rokā vaicā Selestīnas vecākiem - Kur viņi devās? Atbildi! Es tev to nemūžam neteikšu!!! Kliedza Selēstīnas māte. Tumsas pavēlnieks noteica-Pati gribēji! Un caurdūra viņu ar zobenu. Selestīna iekliedzās - Nēēēēēē! Tumsas pavēlnieks uz viņas pusi meta dunci taču Deugans pieleca viņai priekšā. Duncis viņu caurdūra un viņš nokrita pie Selestīnas kājām - Nogalini...viņu! Un nomira. Man tāds prieks tevi satikt, "dižā" Selestīna, un vai tev šķiet ka mani varēsi nonāvēt? Mani, Tumsas Pavēlnieku! Tu noraudzījies kā mani kalpi nogalina tavus draugus... Es tevi nogalināšu lai tur vai kas! Kliedza Selestīna-Mani draugi bija pārak drosmīgi, viņi mira manis dēļ! Un tevi, es nogālināšu! Tad savā dobjajā balsī iesmējās viņš - HAHAHAAHAHA!!! Mani neviens nevar pieveikt, es esmu Tums.. Viņš nepabeidza teikumu kad viņa sirdī ietriecās sudraba stars.TU!!! Mirsto! Zilā šautra trapīja pa kādu māju un tā sašķida gabalos.Es ar tevi cīnīšos līdz nāvei! Sudramspēkum! Un nākošā sudraba trieciens ietriec ās Tumsas Valdnieka Sirdī. Mirsto! Un nākamā zilā šautra trāpīja Selestīnai. Viņa pievēra acis un pateica pēdejos vārdus uz tumsas pavēlnieku - Tu nedzīvosi, nemūžam! Mirsto! Zilā šautra ietrieca pavēlnieka sirdī. Viņš nokrita zemē bez dzīvības līdz ar Selestīnu. Un tā bija Leģenda par četriem draugiem-Selestīnu, Deuganu, Emelīnu un Iodormu.