Lomu spēles

*Man tā patika*

"Sveiks, Latvi. Vai tu domā, ka tev pietiek spēka un gudrības, lai sāktu Spēli?"

Tad, kad Latvis saprata, ka būtne nav regulārais dumjais cilvēks, jo zina viņa vārdu, Latvis saprata, ka šī ir viņa iespēja spēlēt. Lai arī kas tas būtu.
"Jā, " viņš asi novilka, pilnīgi bez emocijām.

"Labi." teica būtne. Pēkšņi zeme zem Latvja kājām atvērās un Latvis krita. Bedre bija diezgan dziļa un ļoti stāva, tik tumša, ka neko nevarēja saskatīt. Te pēkšņi, parādījās gaisma - Latvis bija nokritis gaišā istabā uz rozā matrača. Telpas katrā sienā bija burti: A, B, C. Ceturtajā sienā bija durvis bez zīmes. Te pēkšņi, no nekurienes atskanējs būtnes balss, sakot "Tev jāiet pa kādu no durvīm. Durvīs A tevi sagaida ciešanas, durvīs B spēka pārbaude, C - gudrības pārbaude.".

Pēkšņi, abu sarunu iztraucējis, iztabā iekrita kāds "tēls" ar pižiku galvā un siltu ietērpu. Viņš tikai fiksi noprasija abiem istabā esošajiem: "kas te notiek?"

Atguvies no trieciena pret zemi, Latvis nelaimīgs piecēlies. Kritieni ļoti sāp, ja apakšā ir aste. Apskatījies uz visām 4 durvīm viņš pasmējās. Tad pakrita nedaudz malā, lai uz viņa nepiezemētos nezināmais viesis. Latvis tagad tikai skatījās uz viesi. Un gaidīja, kad tas kaut ko darīs, jo durvju izvēle Latvim nelikās pārāk spīdoša.

"Betmen, " atskanēja būtnes balss, "ej pa kādu no durvīm, tāpat, kā Latvis. Es, jūsu vietā, ietu kopā. Jums ir 3 minūtes laika, lai izvēlētos.".

"Latvi, kādas idejas?" izmisīgi cenšoties domāt uzjautāja pižiku velkājošais tēls.

Pēkšņi cauri sienai parādījās sarkans lāzeris, pēc brīža sekoja trieciens un siena sabruka, tur parādījās kāds nezināms briesmonis, 2m garš, ar sarkanām acīm un 4 rokām.

Latvis graciozi pagāja garām būtnei, gluži kā novicinātu asti, ja tā nebūtu paslēpta zem melnajām biksēm. Ja vien varētu redzēt būtnes izskatu, viņš varbūt neizvēlētos otrās durvis. B durvis. Tikai tad viņš pievērsās tā sauktā Betmena jautājumam:" neseko man. Es strādāju viens."

"Sveiks!" teica betmens tikko sienu salauzušajam briesmonim. "Vai es tevi nepazīstu?" jautāja betmens mēģinādams atcerēties kur tas jau redzēts. Visbeidzot pievēršoties Latvim: "Tev tiešām navajag palīdzību?" jautāja betmens.

Būtne, akaļi nosmejoties, iebļāvās "Vēl viens dalībnieks! Izvēlies savu ceļu.".

Latvim, izejot cauri B durvīm, atklājās diezgan liela istaba. Vidū bija bedre. Pie durvīm, pa kurām ienāca Latvis, bija nolikts smags koka dēlis. Pāri bedrei bija durvis ar zīmi "2B."

"Jā, tu mani nepazīsti" atbildēja briesmonis un ar lāzeri izšāva A durvis, taču viņam tās nepatika un viņš izvēlējās iet pa C durvīm.

Betmens sakot vārdus "Tev tiešām..." pēkšņi apklusa, jo būtne viņam iespēra pa seju. Tā teica: "Ja Latvis grib iet viens, viņš ies viens."

Piegājis pie bedres, vispirms, Latvis atskatījās vai tiešām netiek traucēts no mugurpuses. Viņš ieskatījās bedrē un nosvilpās:" kādam ir bijusi liela lāpsta!" Lai nu kā, viņš paņēma dēli pie durvīm. Viņš mēģināja to pārlikt pāri bedrei, tomēr tas bija par īsu. Tāpēc viņš ielika vienu galu bedrē, otru pie sevis. Norāpās lejā. Tāpat uzrāpās otrā bedres pusē, kad bija pārlicis dēli. Pirms gāja otrās durvīs, viņš dēli paņēma līdzi - varbūt noderēs.

"Labi" mazliet apstulbis teica betmens un pieiedams pie durvīm bez burta apzīmējuma. "Es iešu šeit" viņš pēdīgi noteica.

Haerpuika iegāja pa C durvīm. Tā bija diezgan maza istaba. Istabas vidū bija novietots galdiņš, uz galdiņa bija zīmīte ar jautājumu. Jautājums bija:
"Kas ir Vilksons?"

Briesmonis pielietoja savas spējas un sazinoties ar domu spēku vadītājam ziņoja: "Neaiztiec viņu, es varu tik cauri tavam enerģijas vairogam"

Latvim, pārejot pāri bedrei, durvis neatvērās. Toties, tajā bija paliels atslēgas caurums.

Betmens, atverot 4. durvis, tur ieraudzīja ļoti garu gaiteni - galu nevarēja redzēt.

"Vilksons tu saki? Vilkacis no Harija Potera" briesmonis teica, viņš to zināja, jo palīdzēja sarakstīt "Harija Potera" visas daļas.

"Vai tu mani dzirdi?!" Latvis bļāva uz griestiem, " kas man būtu jādara tālāk?"

Briesmonis to sadzirdēja un uzšāva ar lāzeri tur, kur, viņaprāt, ir durvis.

Durvis atsprāga vaļā. Latvis izlēma ieiet nākamajās, protams, kopā ar savu dēli. Bet viņš nebija pārliecināts, vai to izdarīja tumšā būtne.

Durvis atsprāga pēc Hakera blieziena. Nākamā telpa bija lielāka. Tajā pie sienas bija 10 kloķi ar cipariem pie katra kloķa(1-10). Kā arī - zīmīte - Apgriestā psiholoģija.

Durvju atsprāgšana bija tikai Latvja iedomas. Viņš atmodās tajā pašā istabā. Balss teica: "Izmanto atslēgu savās rokās!"

Betmens novilkdams pižiku un silto ādu ietērpu, tādējādi atsegdams seju. Viņš izskatijās pēc zvīņaina cilvēkveidīgā. Beidzot viņš teica: "Nu ko... Aiziet!"un strauji pazuda gaitenī.

Briesmonis sajuta, ka kāds sauc viņu prom, tāpēc viņš pašaudīja ar lāzeri uz vadītāja pusi un aizlidoja.

Betmens skrēja - varēja saredzēt blāvu gaismiņu tuneļa galā.

Ticis līdz gaismiņai, tā viņu apžilbināja...

Latvis atmodās. Durvis pa kurām viņš ienāca joprojām bija vaļā, viņš izmantoja izdevību. Paņēma savu lielo koka dēli, viņš devās pa tām prom. Un ieskrēja C durvīs, kurās iegāja Hakerpuika.

Betmens lēnām atvēra durvis domādams: "Tur noteiktu būs vai nu kas nelāgs vai nu vēlviens gaitenis."

Viņš lēnām un piesardzīgi pienāca pie kastes un pacēla zīmīti, lai to izlasītu...

"Lai kas šī būtu par vietu, tie nav mani senie rituāli. Un šī vieta nav normāla. Es esmu izdarījis nepareizu izvēli, " Latvis klusībā nodomāja. Lai nu kā, Latvis zināja, ka apgrieztā psiholoģija ir ļoti mānīga. Ja viņš sāktu ar mazāko ciparu, tas nebūtu otrādi, bet ja viņš sāktu ar lielāko - arī tas nebūtu otrādi, jo otrādi ir sākt ar mazāko ciparu. Viņš apmulsa un devās uzreiz pie durvīm, kuras centās izlauzt sitot lielo dēli pret tām. Tās nepadevās. Bet šie kloķi Latvi nevarēja tik viegli piečakarēt. Viņš savu dēli uzlika visiem reizē virsū un nospieda tos visus reizē.

Kloķi lēnām uzcēlās atpakaļ. Latvis šoreiz mēģināja visvienkāršāko variantu - 10, 9, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1.

Viņš paņēma dēli un devās tālāk, vairs neatskatoties atpakaļ.

Tākā betmens bija zvīņots viņš bija pūķveidīgs radijums. Paņemdams zobenu un vairogu viņš iesaucās :"FUS DO RAH!" Un puse no zombijiem pašķida katrs uz savu pusi. Bet ar to nekas nebija beidzies. Viņš *tākā no pūķa dzimtas* sāka spļaut uguni sadedzināja vēl 1/4 no zombijiem. Ar pārējiem viņš izrēķinājās ar dotajiem zobenu un vairogu. Kad viņš bija beidzis viņš aizelsies bļāva uz grieztiem: "Kas tālāk?!"

Latvis novilka bikses. Izņēma savu asti pilnā garumā. Protams, tā nevarēja augt pārāk liela, jo visu laiku tika turēta biksēs. Viņš ļāva abiem zirnekļiem kārtīgi iekosties savā astē, un tad aste nokrita. Tā ataugs.

Latvis paņēma savu asti un dēli un tikai tad devās tālāk - nezināmajā.

Betmens bezbailīgi iegāja pazemes ejā un nokāpa pa kāpnēm. *Sry ka tik ilgi atbildu vnk man tikko manu jauno telefonu piegādāja*

Ejot cauri durvīm, izrādījās, ka tās ir diezgan augstu, tāpēc Latvis paklupa un nokrita no 5 metru augstuma uz akmens grīdas. Viņam blakus mētājās vairogs un zobens - tieši tādi, kā Betmenam. Griestos bija caurums. No tā pēkšņi izkrita Betmens - ar vairogu un zobenu rokās.
Būtnes balss vēstīja:
"Tagad cīnāties uz dzīvību un nāvi. Ārā tiks tikai viens."

Betmens bija apstulbis un negatavojās cīņai. Viņš iebļāvās "Pagaidiet!"

Tajā pašā brīdi izzuda gan durvis sienā, gan caurums griestos.

"Kas, Betmen?" ierunājās būtne.

Kamēr Betmens runājās, Latvis paķēra zobenu un centās to iecirst Betmenam vēderā.

Betmens ātri reaģēdams cirtienu nobloķēja ar vairogu un iesaucās "FUS RO DAH" efekts jums jau zināms.

Kaut kas telpā apturēja viņa spējas. Pēc vārdiem nekas nenotika.

"Nožēlojami, pūķi neizmanto savas spējas pret citiem pūķiem vai cilvēku klātbūtnē, " Latvis vēl joprojām bija sažņaudzis zobenu savā dūrē. Viņš metās virsū Betmenam, bet to nemaz neievainoja, uzreiz kā viņš bija garām Betmenam, viņš raidīja savu zobenu būtnes virzienā.

Betmens saprata komandu un pievienojās uzbrukumā būtnes virzienā.

Zobens iecirtās būtnes vēderā un būtne krita, vienlaikus metot nazi. Nazis trāpīja Latvja plecā. Būtne bija mirusi.

Vienlaikus ar būtnes nāvi, priekšā atvērās durvis. Tajā bija tikai 2 pogas.
"Virszeme" un "Dueļu arēna" kurā viņi laikam šobrīd atradās.

Latvis paklupa un stutējās tikai uz veselās rokas. Kunkstēja.Tad viņš veikli izrāva nazi, nosvieda to pie saviem krāmiem - dēļa un astes. Tad Latvis vairs neizrādīja ne mazāko izteiksmi, ka kaut kas būtu noticis. "Vai tu zini kā izkļūt?" Latvis raidīja vārdus Betmena virzienā.

Tajā telpā*

Betmens piegāja pie Latvja un palīdzēja viņam piecelties teikdams:" mans minējums: spiest pogu ar nosaukumu virszeme"

"Es nezinu kā liekas tev, bet manuprāt, tās ir lamatas. Bet tā kā būtne ir mirusi... Varbūt labāk tur sākumā nosūtīt kaut ko citu? Dēli?"

"Dari kā gribi" ieteicās betmens.

Betmens paņēma dēli, un nolika uz grīdas pie pogas "Virszeme". Tad paņemzams asti viņš no droša attāluma iedarbināja pogu...

Mazās istabas grīda atrāvās no zemes un sašķaidīja dēli gabalos. Grīdai paceļoties, atklājās mazs tunelis ar gaismu galā.

Latvis neko neteikdams, devās uz turieni. Ne pārāk lēni, ne pārāk ātri, bet viņš gribēja tur nonākt.

Tuneļa gals bija maza, gaiša istaba. Tajā bija lāde ar zīmīti:
"Apsveicu! Jūs esiet uzvarējis Spēlē. Balva ir lādē - lai izkļūtu dodieties augšā pa trepēm."
Blakus lādei bija garas, vertikālas trepes, kuru galā varēja redzēt sarkano lāpu gaismu.

Lāde atvērās, tajā bija vilnas zeķu pāris.

Betmens piesteidzās pie lādes un ieraudzīdams zeķes sajūsmā iesaucās: " Mans siltais tērps tagad būs pilnīgs! Protams ja Latvis neiebilst..."

************************************************************************
Beigas
************************************************************************

Anyways, patika?

Spēlētāju trūkums :/

https://exs.lv/say/19314/1255324-story-2-done-soreiz-piedalas
Btw, Latvi, tajā atslēgas caurumā bija jāieliek dēlis...