Lomu spēles

Piesakos.

Vārds Uzvārds: Betferi Ya Ikigami

Vecums: 34

Dzīvesvieta: Ziemeļ-Korejas dienvidu piekraste

Profesija*: Ķīmiķis.

Izskats: Gara auguma, tievs, ar gariem matiem(nedaudz pāri degunam) priekšpusē un īsākiem aizmugurē. Uz rokām ir redzamas apdeguma pēdas no ķīmiskiem eksperimentiem.
Pēc ziņām par zombijiem, kabatā tur mēģenes ar sprāgstošām vielām.

Stāsts: Dzimis Japānā, taču piespiedu dēļ nācies pārvākties Uz Z-Koreju, pašlaik dzīvo privātmājā ar 3 stāviem. Plāno atgriezties Japānā meklējot izejvielas ar ko izveidot jaunu vielu, ar ko bez blakusparādībām atdzīvināt cilvēkus.

 Labots 1x

Piedod.
=====================================================

Vārds Uzvārds: Jānis (Neviens nezin uzvārdu)
Vecums: 21
Dzīvesvieta: Meži kaut kur Pierīgā
Profesija*: Ārsts
Izskats: Redzams bildē. https://img.exs.lv/mastercrafter/4f3e817eae6f6.png
Stāsts: Mierīgi dzīvojis Kandavā, līdz valdība paziņojusi par monstriem. Bēdzis kopā ar brāli pa mežiem, līdz viņa brālis nonāvēts monstru uzbrukumā. Apmeties mežā tuvu Rīgai, liela koka dobumā. Plāno atrast sabiedrotos, ir savācis dažādas lapas un zāles mežā ārstēšanai.

Vārds Uzvārds: Rūdis Makaņčka.

Vecums: 18

Dzīvesvieta: Latvija, Latgale, Rožupe

Profesija*: Policists.

Izskats: maza auguma, gari mati, patīk murgot.

Stāsts: Viņs dzimis mazā nabadzīgā ģimenē kura nesen nomira, un viņš palika viens bez draugiem (viņam nebija draugu) bez nekā tikai apkārt visādas izdemulētas mājas un ēkas.

V.U. - Edvards fon Birkenbaums
Vecums - Agrie 19.
Dzīvesvieta - Goethe State mežs ASV, Floridā.
Profesija - Ķīmiķis
Izskats - 1.79 garš jaunietis ar kupliem, taisniem matiem mazliet virs pleca, melnā krāsā. Gandrīz vienmēr staigā sarkanā halātā. Ērtos, melnos ādas zābakos. Ikdienā velkā baltus cimdus, bieži tikai uz vienas rokas - labās. Īsto roku viņš ir zaudējis, šobrīd tās vietā ir metāla roka, kiborgroka.

Stāsts - Piedzima gadā, kad vīruss tikai sāka izplatīties. Patālā valstī - Latvijā. Tur Edvards vel labu laiku dzīvoja ar māti, kura viņam jau no bērnības māca ķīmiju. Viņa tēvs bija dienējis armija, bet tiklīdz sāka izplatīties vīruss pievērsās ķīmijai. Tēvs nomira, kad Edvardam bija 12, aizsargājot pašcelto būdu Latvijas mežā. Pēc mēneša Edvards ar māti metās bīstamā migrācijā ar atjaunoto 'offroad' vāģi. Viņi to iemainija vientuļam Krievijas fermerim pret vienu lidmašīnas lidojumu uz Ameriku.
Viss gāja lieliski viņi gandrīz bija tikuši ieplānotajā teritorijā, kad naktī viņus pārsteidza neliels bars zombiju. Nekas īpašs, kā vienmēr, bet māte paklupa un kļuva par upuri zombijiem.
Edvards pēc visiem šiem notikumiem bija apmeties uz dzīvi Floridas mežā ar jauku meiteni un viņas ģimeni. Kad viņam bija 17 viņš zaudēja labo roku, jo uz tās uzvēlās koks. Pusgada laikā meitene viņam izstrādāja roku, kura cik vien labi varēs aizstās zaudēto miesu.
Tiklīdz Edvards bija atlabis viņa jaunā ģimene nošokēja viņu ar vēstīm, ka dosies uz Krieviju, kur pēc baumām ir ļoti attīstīta iedzīvotāju apmetne. Edvards uzreiz saprata, ka bez norādēm viņiem tur netikt. Pēc ilgas strīdēšanās ģimene tomēr aizbrauca, atstājot Edvardu vienu.
Visus šos gadus viņš ir pētijis ķīmiju, ieročus, bet vairāk savu patieso interesi un aizsardzības līdzekli - spridzekļus. Viņš bija samācījies veikt visu tehnisko apskati savai rokai pats, ko arī laiku pa laikam darija.

Šobrīd dzīvo labi noslēptā un nodrošinātā mājā, kas drīz vien līdzināsies cietoksnim. Līdz šim brīdim neviens zombijs nebija manijis viņu šājā mežā.

^

Vārds, uzvārds - Gļebs Bērziņš
Vecums - 18
Dzīvesvieta - Rīga, Pārdaugava
Profesija - Kareivis
Izskats - Jauns vīrietis. 1.91 garš. Mati brūni, īsi. Armijas formas tērpā staigājis visu laiku, kopš iestājās armijā. Skolā bija izcils sportists.
Stāsts - Kad sākās zombiju uzbrukumi armija tika izsūtīta uz Pārdaugavu, kur viss sākās. Izkāpuši pie Pārdaugavas viņi devās uz priekšu. Kopā viņi bija 25, tai skaitā pieredzējušais seržants Pēteris. Viņš mūs lēnām vadīja uz priekšu. Mēs gājām gar kādu sarkanu māju, kura izskatījās ļoti baisi, kad pēkšņi durvis atvērās un no viņām ārā nāca ļoti daudz zombiju. Mēs šāvām, bet viņi tikai parādījās vairāk un vairāk. Tad es redzēju, kā zombiji sagrauj manu labāko armijas draugu Kristapu. Es metos viņam palīgā, bet mani aizturēja seržants. Viņš man un citiem lika bēgt, jo tie sāka arī nākt no citām pusēm. Es sāku skriet un neapstājos. Kad paskatījos uz aizmuguri ieraudzīju, kā seržants vēl cīnās. Un tad viņš pazuda zombiju barā. Es paslēpos garā kokā, gaidot palīdzību. Līdzi man bija M4A1 ar 90 lodēm - 30 atverē un 60 rezervē(sākumā bija 90 rezervē, vienu atveri jau iztērēju šaujot), 3 granātas un pistole Glock ar 36 lodēm.