Aizvakar, ap 23 naktī es uzrakstīju mazu miniblogu par to, kā biju pie kaimiņa ar tēvu. Laikam būtu laiks uzrakstīt kādu blogu par to.

   Sākumā man bija doma ar tēvu aizbraukt uz Limbažiem jaunas kurpes nopirkt (jā, to arī izdarīju) un bija līdzi kaimiņš kuram ir 83 gadi (izskatās ka mazāk) un vēl viena veca sieviete, kuru nepazinu. Tēvam kaut kāda kliente (Tēvs brauca uz Limbažu mežniecību, līdz pagājušā gada 30. decembrim bija mežsargs, tagad bezdarbnieks un mazliet piestrādā par veco cilvēku dokumentu rakstītāju, lai viss būtu precīzi) . Njam, aizbraucām tur, tad braucām atpakaļ pie viņa. un tad sākās "jautrība".

   Nu tad... aizvedām kaimiņu uz viņa mājām. Viņš mums iesauca iekšā. Nu nekas. Iegājām tur ar tēvu. Un njam, viņš izvilka Rīgas Balzāmu. Okay... kopā 3 sākām dzert un runāt par dzīvi (es nē, es labāk klusēju).  Un sāku klausīties. Sapratu to ka viņš piedalījās 2 pasaules karā un viņa tēvs 1 pasaules karā un viņš kaimiņa priekšā noasiņoja (lai viņam vieglas smiltis). Tad vēl sapratu to ka viņa sieva nomira pagājušā gada novembrī (arī lai viņai vieglas smiltis) un vēl viņi runāja par manu vectēvu, kā šis gājis meitās un kā gājis dancāt (un lai viņam arī vieglas smiltis, viņš nomira pirms manas piedzimšanas motocikla avārijā).

 

 

 

   (Tagad kā viņš gāja dejot) Mans vectēvs ar viņa draugu (vai viņam vieglas smiltis, viņš noslīka, kaimiņš viņu izņēma no Salacas ) un kaimiņu gāja dejot uz Pāli (kas no manas mājas ir apmēram 20 km). Viņi nedarīja mūsdienu sīkei, ņem kaut kādu sūda šņabi (viņš arī tā teica), bet gan uzreiz 3 litrus kandžu. Un tad viņu tur dejojuši, dzēruši un nākuši pa nakti pa mājām un nav saukuši nekādus vecākus. un nākamajā rītā pa laukiem uzreiz pie darba. (es to nevarētu izdarīt, bet jūs?).

   Tad beigās viņš izvilka savas vecās bildes. (damn, Vai nu tas bija balzāms un zemes tauki(šņabis ar kaut kādu meža sēni, pat nezinu) es gandrīz sāku raudāt. Poh ka esmu džeks, bet nu vnk nevarēju izturēt.) Viņš parādīja viņas sievas bildes, mana vectēva un viņu kopā, tad kā vēl viņš dziedāja, taisīja tīklus, viņa zirgu( šogad pārdeva cray_mini2.gif ar to viņš mani veda dažreiz pa mežu uz mājām ) un vēl dažus. Un njam, Tad biju piedzēries (seriously, pēc tam izkorķējos, mazliet nožēloju ka dzēru, bet nu negribējās teikt nē kaimiņam)

  Īsumā gribu pateikt to- Tagad esmu sapratis, ka ļoti daudz no manas puses ir miruši neveiksmes gadījumos vai pašnāvībās (pat manā privātmājā ir pakāries viens vīrietis, manā pusē vēl tēvs ir pakāries, jo nevarēja izturēt viņa bērnus, vēl kaimiņmājā ar). Un īpaši veci cilvēki.  Tāpēc ieteiktu apmeklēt savus vecos radus, jo var būt par vēlu. Hey, viņš man pastāstīja par manu vecotēvu, par kuru es gandrīz neko nezināju un vēl mazliet par manu vecmammu. It never hurts to talk to them.

 

Paldies tiem, kas izlasīja šo visu. Tagad ejiet pie vecvecākiem.