Baigi garšs teksts. Ja nepatīk daudz lasīt, tad jau vari iet prom, jo te ir A4 formāta lapa ar tekstu. Heiteri ejiet prom. + Mans blogs- Rakstu ko gribu, lieku ko gribu (līdz exs noteikumu galam) un daru te ko gribu.

 

   Nu tad tā... Ir pagājis tieši mēnesis kad kaut ko rakstīju savā blogā. Man tagad ir arī tāda doma rakstīt katru mēnesi 1 vai 2 blogus, atšķirībā no garīgā. Nu tad sāksim vilkt galus kopā.

   Man jūlijs pagāja diezgan tizli- Daudzi strīdi ar draugiem un draudzenēm, darbs pilnas rokas (bet neviens pat neiet uz priekšu), nav laika pat saviem tuvākajiem cilvēkiem... Tāpēc es uzreiz varu pateikt ka šī pagaidām ir bijusi sliktākā vasara manā mūžā un nevaru pie velna sagaidīt kad būs skola.

https://www.youtube.com/watch?v=auFtHzMJ7NI

šī dziesma apraksta teikt 3 nedēļas par to mēnesi.

   Vismaz kaut kas priecīgs arī manā dzīvē ir parādījies. Pirms dažām dienām es dabūju atpakaļ savu portatīvo. Tas visu laiku atradās remontā Rīgā (teikt 5 mēnešus, paldies māsai par to -_- ). Backlight lampas un invertera maiņa par 40 latiem. noveicās- tāds remonts man izmaksātu ap 80 latiem. Beidzot arī atsāku savus vecos projektus un atkārtoju 3D grafiku (urgh, nekad neesmu bijis labs zīmētājs, bet neko nedarot tāds nekad nebūs ) Varbūt vēlāk šodien iemetīšu kaut ko no šodienas radītā. Un arī paskatījos par Unity 3D (spēļu dzinis) . smiley-eek.png ieraugot to, daļēji ieliku biksēs kaut ko mazu un brūnu, un bez ādas lol_mini.gif .  Lab, interfeiss ir saprotams, bet nu tas kas man tagad ir jāiemācas... Well- sākumā domāju ka visu darīšu C++, bet tagad ieraudzīju to, ka Unity atbalsta C# un Java, kurus es gandrīz nezinu. teikt visu vasaru nodarbojos ar 1 kodu un tagad esmu atpakaļ kur es sāku... Bet nu nekas, dzīvē arī gadās izdarīt kaut ko nepareizu. Njam, arī aprēķināju to, ka es pa šo 6 mēnešu laiku, kamēr taisīšu spēli, pavadīšu pie tā teikt 600 stundas vai vairāk- tas teikt ir 3 stundas dienā, skaitot no vakardienas. Well, mācos visu. Tagad arī daļēji vairs neticu saviem spēkiem ka varēšu izveidot kaut ko līdzīgu kaut kam smieklīgam kā tetris. Man vairs vienkārši motivācija. Tagad vienkārši galvā svilpo vējš un galva ir tukša kā vakuums. Bet domāju ka tas ar laiku mainīsies, jo es tik vienkārši nepadodos. Bet vispār... Ja tā padomā, tad neesmu dzirdējis nekad, ka kāds jaunietis raksta darbu par spēļu veidošanu un pats taisa tās facepalm.gif laikam būšu pirmais Valmierā.

https://www.youtube.com/watch?v=Vc4ZKkbWoZg

 

   Vispār, pirms dažām dienām izgāju ārā pa tumsu pastaigāties. (es dzīvoju laukos, kaimiņi tuvākie ir kilometra attālumā) Zvaigznes spīd, ārā klusums... Lēnā solī aizgāju uz Salacu (teikt netāli pie tiem tuvākajiem kaimiņiem) . Apsēdos pie viena krasta malas un skatījos uz ūdeni un klausījos dabā, pārdomāju dzīvi un sapratu kāpēc man dzīve ir galīgi garām. Daudzi cilvēki vienkārši ir atpalikuši vai arī nav pieauguši, vai arī cenšas pierādīt kas viņi nav un nekad nebūs. Un arī sapratu to, ka es gribu spēlēt vijoli, kaut vai to nekad mūžā neesmu darījis.

https://www.youtube.com/watch?v=5BQY6A3rLRY

 

   Kas vēl tāds? Jā, šajā mēnesī man jādodas uz Rīga 810, tad vēl uz Rīgu vienas grupas diska atklāšanu, Salacgrīvas pilsētas svētkiem un uz skolu atpakaļ 31 Augustā. Itkā bija 15 augustā uz Valmieru jālaiž, bet nu lai dziedātu vasarā, kad jau tā ir karsts un kad tev vienkārši garīgais nevelk uz to- nē, paldies.

 

   Un tāpat... ko skolā darīšu? To pašu, ko tagad. Mana dzīve ir tik vienlīdzīga un neviens pat to nav pamanījis (skatoties no manu draugu puses). Gulēt, mācīties, ēst, mācīties, skriet, atpūsties, mācīties gulēt. Un tā katru dienu.

  Mēneša RL teiciens- "Eh, taču ejat jūs visi di**t, lieciet mani mierā."

 

  Vēl arī 29 Jūnijā man bija ģimenes salidojums. Tas sanāca laikam 20. Ko darīju? Easy. Parunājos ar paziņām, paprasīju kā šiem iet un pieliku seju, kopā ar tēvu. Žēl, ka nebija tie cilvēki kurus es patiešām gaidīju. Mēs bijām teikt tikai 24 cilvēki no 75. Visi kaut kur izklīduši, nav laika, izvairās. Eh, saprotu viņus, tagad taču nav viegli laiki, bet nu vienalga, būtu jau forši ja varētu veltīt 1 sestdienu saviem radiem un aiziet pa ilgiem laikiem satikt viņus.

  Savos pēdējos vārdos šajā blogā gribu teikt- Dzīve nav rožu lauks. Izbaudiet tas kas jums ir, netiecieties pēc tā ko jūs ne mūžam nevarat sasniegt, jo jūs vienkārši, angliski sakot- crash 'n' burn. Zinu, ka nav tie pozitīvākie vārdi, bet tas tomēr ir jāpasaka.

https://www.youtube.com/watch?v=lb5JCE4auAw

 

Lai jums jauks šis mēnesis.