Latgales sirds- Rēzekne

Pēc ilgajiem braucieniem uz Rīgu un neskaitāmajiem jokiem par Latgales un Rēzeknes dzīvi, kuru nedaudz apkopoju "Riki dienasgramatā", izdomāju, ka nenāktu par sliktu iepazīstināt exu ar īsto Rēzekni! Apkopojot daudzo informāciju un veidojot rakstu, pati uzzināju šo to interesantu, domāju, ka arī pašiem Rēzekniešiem būs interesanti. 

 

Rēzekne atrodas 242km attālumā no Rīgas, pēc iedzīvotāju skaita ir septītā lielākā pilsēta Latvijā. Tā ir izvietojusies uz 7 pakalniem un atrodas Rēzeknes upes ielejā. Iespējams savu nosaukumu pilsēta ir guvusi tieši no upes.

Rēzekne tiek dēvēta par “Latgales sirdi”, kas tiek atainots arī pilsētas ģerbonī- tā pamatā ir Latgales kultūrvēsturiskā novada ģerbonis, bet uz tā sirds atrodas vairogs ar Latvijas valsts karoga krāsām.

Pilsētas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, loma rūpniecībā, kultūras un izglītības jomā nosaka Rēzeknes reģionālo un valstisko nozīmību.

Pašlaik Rēzeknē darbojas pūtēju orķestris, pieci kori, pieci deju kolektīvi, trīs folkloras kopas, pieci vokālie ansambļi un grupas kā arī trīs teātra trupas. Vieni no pazīstamākajiem koriem ir “Ezerzeme” un deju kolektīvs “Dziga”

Rēzeknē atrodas divas ģimnāzijas, desmit vidusskolas, Rēzeknes Augstskola, Valsts robežsardzes koledza un Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skola, logopēdiskā internātpamatskola, mākslas un mūzikas skolas, 12 pirmsskolas izglītības iestādes, 3 izglītības centri pieaugušajiem, bērnu-jaunatnes sporta skola un skolēnu interešu centrs, interešu izglītības iestāde bērniem un jauniešiem, kā arī viena privātā mūzikas skola.

Rēzeknieši ir aktīvi sportisti, par ko liecina pieaugošais sporta pasākumu daudzums - gada laikā notiek aptuveni 50 dažādi sporta pasākumi, kas notiek vidēji 14 dažādos sporta veidos. Rēzekne var lepoties, jo pilsētā darbojas Rēzeknes Bērnu -jaunatnes sporta skola un 20 biedrības - sporta klubi.

 

Vēsture un Demogrāfija

Vēsturnieki apgalvo, ka paugurainais apvidus pie upes bija apdzīvots jau sirmā senatnē. No 13. līdz 16. gs. Pašreizējā Rēzeknes teritorija bija Livonijas sastāvdaļa. Pirmo reizi rakstos Rēzekne kā apdzīvota vieta (Rositten pils) minēta 1285. gadā.

No 1582. gada Rēzekne bija Polijas- Lietuvas kņazistes sastāvā. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rēzekne kļuva par Krievijas impērijas daļu. 1802. gadā kļuva par vienu no Vitebskas guberņas apriņķa centriem.

Pilsētas iedzīvotāju skaits strauji pieaug 19. gs. Pēc toreizējās tautas skaitīšanas 1897. gadā, Rēzeknē dzīvoja 10 795 iedzīvotāji. Šāds pilsētas uzplaukums notika pateicoties 19. gs. uzbūvētajai Sanktpēterburgas - Varšavas šosejai un dzelzceļa līnijai. 20. gs. sākumā tika uzbūvēta arī Maskava - Vetspils - Ribinska dzelzceļa līnija. Rezultātā Rēzekne kļuva par svarīgu ceļu krustpunktu un pirms pirmā pasaules kara iedzīvotāju skaits sasniedza 23 tūkstošus.

1917. gadā Latgales kongresā pieņemts vēsturisks lēmums par Latgales atdalīšanos no Vitebskas guberņas, lai kopīgi ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem izveidotu neatkarīgu Latvijas valsti.

Otrajā pasaules kara laikā daļa sabiedrisko un dzīvojāmo ēku Rēzeknē tika nopostītas. Pēc kara Rēzekne kļūst par Latgales kultūras centru.

Pēc postošā kara Rēzeknē notiek atjaunošanas darbi, rezultātā, tā tiek uzcelta gandrīz pilnīgi no jauna. Tā veidojas par lielu rūpniecības pilsētu, tiek celtas rūpnīcas, kurās strādājošo skaits sasniedz 3000. Nepieciešamais darbaspēks tiek ievests no citām PSRSrepublikām. Tādējādi Rēzekne kļūst par pilsētu ar daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu, kur izteikti dominē krievi un latvieši ir minoritāte.

Šodien Rēzekne ir nozīmīgs dzelzceļa un autotransporta mezgls, vārti starp Austrumiem un Rietumiem. Rēzekne ir Latgales garīguma, kultūras, izglītības centrs, daudznacionāla pilsēta, kurā ir dzirdamas vairākas valodas. Tā var lepoties ar tādām rūpniecības nozarēm kā mašīnbūve un kokapstrāde.

Kopš 1991. gada Iedzīvotāju skaits Rēzeknē turpina samazināties. Negatīvās iedzīvotāju skaita bilances galvenais iemesls ir negatīvais dabiskais pieaugums, ko pastiprina arī negatīvais migrācijas saldo. Šie abi faktori rada izmaiņas arī iedzīvotāju vecumsastāvā. Lai gan pēdējos 20 gados pārliecinošais vairākums ir darbaspējas vecumā, tomēr darbaspējas vecumu nesasniegušo iedzīvotāju skaits ir mazāks par pensijas vecumu sasniegušo. Iedzīvotāju skaits, kas ir darbaspējas vecumā turpina pieaugt. Tas palielina konkurenci uz darba vietām un samazina demogrāfiskās slodzes līmeni.

Kultūras dzīve

Rēzekni pazīst kā Latgales TV mūzikas festivālu un sporta deju sacensību vietu. Pilsētā notiek dziesmu svētki, mākslas un dzejas dienas. Vasaras saulgriežos tiek rīkots festivāls "Dziedošie Jāņi", bet katra gada pēdējā septembra svētdienā - mākslas darinājumu gadatirgus. Septembrī tiek svinēti arī Pilsētas svētki- uzstājas pilsētas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un vieskolektīvi, tiek organizēti tirdziņi. Pati arī esmu piedalījusies Pilsētas svētkos kopā ar savu mākslas skolas kursu. Citus gadus gan vienkārši kā apmeklētājs, bet vienmēr ir bijis diezgan jautri. Notiek arī mākslas dienas, tā sauktā masļeņica, lielā talka. Tiek rīkots arī skrējiens "Ieelpo Rēzekni", kurā var piedalīties jebkurš brīvprātīgais 

Apskates objekti

Piemineklis “Vienoti Latvijai”

Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” (tautā dēvēts par “Latgales Māru”) ir Rēzeknes simbols, kas atklāj brīvības cīņu ideju, tautas centienus veidot un nosargāt savu Latviju.

Ne vienu vien reizi muzejā un skolā mums ir stāstīts par to, kādu vēsturi sev līdzi nes šis piemineklis. Tas tika atklāts trīz reizes un divas reizes- gāzts. Pirmo reizi to atklāja 1939. gada 8. septembrī, 1940. gadā gāza; 1943. gadā atkal atjaunoja, bet 1950. gadā to gāž Padomju varas iestādes. 1992. gadā peimineklis tika atjaunots par tautas saziedotajiem līdzekļiem!

Mūsdienu pieminekļa skulptors- Andrejs Jansons.

Latgales kultūrvēstures muzejs

Muzejs piedāvā ekspozīciju par pilsētas vēsturi, dažādas izstādes un muzejpedagoģiskās nodarbības bērniem. Latgales keramikas ekspozīcija ir vienīgā pastāvīgi skatāmā ekspozīcija Latvijā, kas ataino Latgales keramiku vēsturiskajā aspektā,- no podnieka amata pirmsākumiem neolītā līdz mūsdienu Latgales keramikas meistaru sasniegumiem.

Muzeja krājumā ir aptuveni 65 tūkstoši vienību.

Esmu bijusi šajā muzejā neskaitāmas reizes gan ar klasi, gan vecākiem. Manuprāt, muzeja darbinieki ir ļoti pretimnākopši un patīkami stāsta par noteikto tēmu. Esmu bijusi arī viena pati, kāda darbiniece ar lielāko prieku man palīdzēja atrast man nepieciešamo informāciju par maniem pirmstečiem, kā arī ieteica citus muzejus un vietas visā Latvijā, kur varētu gūt vairāk informācijas. Vēlāk pat atrada mani draugos un pastāstīja ko vēl mājās ir atradusi. Tas tiešām atstāj ļoti patīkamu iespaidu. 

Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs”

“Zeimulī” notiek interešu un neformālās izglītības nodarbības bērniem un jauniešiem. Centrs atklāts 2012. gada 1. septembrī. Ēkas arhitekte- Rasa Kalniņa, tās dizainā izmantoja latvju rakstu zīmes.

“Zeimuļam” ir viens no lielākajiem zaļajiem jumtiem Baltijas valstīs. No ARPC torņiem paveras skats uz pilsdrupām un pilsētas vēsturisko centru. Tā ir vieta, kur satiekas jaunais, aktīvais un radošais pilsētas potenciāls.

Pati tur esmu bijusi 3 reizes, atvēršanas dienā uzkāpām pašā augšā, paskatīties uz pilsētu no augšas. Iekšpuse ēkai man ne pārāk patīk- kailas betona sienas, un arī novietojums ēkai pagaidām neizskatās pēc tā labākā- paslēpts kokos pie visai vecām ēkām. Bet esmu pārliecināta, ka nākotnē apkārtne tiks uzlabota, jo viss skaistais taču netop vienas dienas laikā

Kad pirmo reizi dzirdēju par šo projektu, iekrita acīs nosaukums CARAN D'ACHE un tā kā sākumā nezināju, ka tas ir franciski, bija tāda nepatīkama jūtiņa, ka latviskam projektam dots kaut kādā ziņā krievisks nosaukums. Caran d'Ache ir vārds franču valodā, kurš tika aizgūts no krievu valodas (карандаш) , tāpēc daudzi vietēji (iespējams arī ne-vietējie) sauc “Zeimuļu” par “Karandaš”.

 

Mākslas nams

Kokgriezumiem bagātīgi rotāta ēka, kas krāšņi izgreznota elektrikas stilā, būvēta 19. gadsimtā. Kādreiz te atradās gan skolotāju institūts, gan skola, gan tuberkolozes dispansers un kara komisariāts. 20. gs 90. gadu vidū to iegādājās Rēzeknes Mākslas koledža un pateicoties studentu un pedagogu pūlēm Mākslas nams atguva savu sākotnējo izskatu. Šeit var iepazīties ar ekspozīciju “Latgales glezniecība” no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma.

Latgales vēstniecība “GORS”

Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kur šobrīd no pašiem pamatiem tiek celts jauns Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs jeb „Latgales vēstniecība GORS”.

Vēstniecībā „GORS” mājo divas akustiskās koncertzāles, no kurām viena pielāgota kino demonstrēšanai, horeogrāfijas zāle, orķestra mēģinājumu telpa, mūzikas ierakstu veikals, dzimtsarakstu nodaļa, restorāns dzīves baudīšanai un telpas eksperimentiem, orķestra, koru un deju kolektīvu mēģinājumiem.

„GORS” tiecas mērķtiecīgi integrēt norises, pakalpojumus un idejas, lai nākotnē kļūtu par unikālu reģiona centru – Latgales vēstniecību. Vēstniecībā „GORS” notiks reģionālas un starptautiskas konferences, semināri, plenēri, izstādes, jaunrades darbnīcas, kā arī daudzi citi kultūrizglītojoši sabiedriskie pasākumi. „GORS” atspoguļos gan profesionālās mākslas (muzikāli dramaturģiski uzvedumi – opera, balets, mūzikls, simfoniskās mūzikas koncerti, kora mūzikas koncerti, kamermūzikas koncerti), gan amatiermākslas norises. Vēstniecībā „GORS” varēs apmeklēt kino un mākslas izstādes. „GORS” viens no pamatuzdevumiem ir sadarbības veidošana ar izglītības iestādēm, lai kopā audzinātu un daudzinātu kulturālu un izglītotu sabiedrību.

Rēzeknes pilskalns

Pilsdrupas ir senākais pilsētas vēstures piemineklis. 9.-12. gs. šeit atradās seno Latgaļu pils. Līdz pat 16.gs. pilī atradās Livonijas ordeņa Rēzeknes novada fogta rezidence. Tas bijis galvenais militārais atbalsta punkts cīņās ar krieviem un lietuviešiem. Pils atradās stratēģiski nozīmīgā vietā, tāpēc to ieņemt kāroja gan krievi, gan lietuvieši, gan poļi un zviedri. Pils vairākkārt postīta un pārbūvēta. Pēc sagarušanas 17.gs. vidū, pils tā arī netika atjaunota. Līdz mūsdienām senajā pilskalnā saglabājušies vairs tikai pils nocietinājuma fragmenti.

Pretim pilskalnam pāri ceļam vasarā ir aplūkojams pils makets.

leģenda

Senos laikos Rēzeknes pilī bij ķēniņš; viņam bija trīs meitas. Ķēniņam bez Rēzeknes pils piederēja arī Rēznas un Ludzas pilis. Ķēniņš novēlējis katrai meita savu pili. Bet Rēzeknes pils princese iemīlējusi kādu koklētāju, kas koklējis pie pils vaļņa. To uzzinājis ķēniņš un ieslodzījis meitu pils pagrabā. Tur viņa aizmigusi sēž uz savas pūra lādes, kas pilna ar zeltu. Katrā pusē viņai nikns suns. Princesi uzmodinās un atsvabinās tas, kurš suņus uzvarēs. Ir bijuši pārdrošnieki, kas to mēģinājuši, bet nevienam tas nav izdevies. Tā princese sēž un gaida. Reizi gadā princesei naktī atļauts iziet no pagraba. Tad viņa pastaigājas pie Rēzeknes upes. Pēc tam viņa atkal snauž veselu gadu.

 

Jau bērnībā zinājām šo leģendu un ekskursijā ar klasi ākstījāmies un centāmies tikt pagrabā, ko gan ne reizi neviens nav izdarījis, jo tur tikt ir diezgan neiespējami un bērna prātā nospēlē arī bailes no leģendās izdomātajiem tēliem. Tagad pilskalns ir vieta, kur aizeju ar draugiem, kas atbrauc ciemos no citām pilsētām, jo no augšas paveras diezgan skaists skats. Arī vienam tur dažreiz ir patīkami pasēdēt, it īpaši lietus laikā, siltā vasarā.

Citi pieminekļi

Piemineklis Jurijam Tiņanovam (1.bilde)

Piemiņas akmens komunistisko represiju upuriem (2. bilde)

Piemineklis Antonam Kūkojam (3. bilde)

Piemineklis Francim Trasunam (4. bilde)

Piemineklis Nikodemam Rancānam (5. bilde)

Piemineklis Jānim Rainim Kultūras un atpūtas parkā (6. bilde)

Piemineklis “Klusā kokle”, veltīta Miķelim Bukšam

Piemineklis “Rēzeknes atbrīvotājiem”

Dievnami

Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams

Rēzeknes Vecticībnieku kapu draudzes telpās atvērts muzejs, kas atklāt Latgales vecticībnieku ikdienu un viņu dzīvesveidu. Viena no muzeja telpām atvēlēta baznīcas dzīves attēlošanai, citā ir savākli etnogrāfiska rakstura priekšmeti. Lai muzeju apmeklētu, iepriekš jāvienojas par laiku.

Zaļā Sinagoga

Pirms Otrā pasaules kara Rēzeknē finkcionēja 11 ebreju lūgšanas nami, līdz mūsdienām saglabājies tikai viens- Rēzeknes Zaļā sinagoga. 20. gs. 90. gados tā tika slēgta avārijas stāvokļa dēļ.

2004. gadā Valts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija to iekļāva apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu skaitā. Rēzeknes pilsētas dome EEZ/Norvēģijas finanšu intrumenta ietvaros īsteno sinagogas ēkas restaurācijas projektu, kurā plānots izveidot Rēzeknes ebreju vēsturei veltītu ekspozīciju.

Svētās trīsvienības evanģēliski luteriskā baznīca

Neogotikas stila ēka. 1949. gada vasarā padomju varas iestādes atņēma baznīcu draudzei, noņēma krustus un demontēja zvanu torni. Ilgus gadus baznīcā atradās kinofilmu noma. 20. gs 90. gadu sākumā draudze atguva savu īpašumu un veica kapitālo remontu. Baznīcā ir iespēja uzkāpt zvanu tornī un apskatīt pilsētu no 37 metru augstuma. Mūsdienās baznīcā notiek dievkalpojumi un klasiskās mūzikas koncerti.

Vissvētākās dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca

Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas neliela mūra kapliča, veltīta imperatora Aleksanda II izglābšanās faktam (terorista uzbrukumā 1866. gada 4. aprīlī). Pa labi no baznīcas ieejas atrodas stikla mauzolejs, kur apbedīts baznīcas mecenāts, Adamovas muižas īpašnieks ģenerālis Karaulovs kopā ar sievu Helēnu.

Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca

Neoromantisma stila ēka. Blakus baznīcai uzstādīta Fatimas Dievmātes skulptūra. 

Jēzus sirds katedrāle

Pirms šajā vietā atradās par Krakovas karavadoņa Beļinska līdzekļiem būvētā koka baznīca, kura nodega 1887. gadā, negaisa laikā.

Apmeklējot katedrāli ir vērts pievērst uzmanību grieztajiem koka altāriem, kas rotāti ar Jēzus Kristus, Jaunas Marijas, Sv. Terēzes un citu svētko skulptūrām. Katedrāle ir slavena ar savām vitrāžām un pirmo Livonijas bīskapu- Sv. Meinarda un Sv. Alberta attēlojumiem tajās. 

 

 

 

 Rēzekne- pilsēta ar bagātu un spilgtu kultūras mantojumu, kurā savijas daudzvalodība, dažādas konfesijas un kultūras. Vieta, kur satiekas pagātne un tagadne, kur atbalsojas mūsu senču tradīcijas ar jaunajām tehnoloģijām un mazās senatnes takas ved pie mūsdienīgām celtnēm. 

Gaidām ciemos arī Tevi!

 

 

Sakarā ar visiem jautājumiem par ekskursiju un finansēm vērsties pie Wanted, bet gids būs Viesty!

 

Izmantotie informācijas avoti: 

Brošūra "Rēzekne- pilsēta Latgales sirdī"

Rēzeknes rajona padomes izdotā grāmata "Visi ceļi ved"

Гродзицкий, Александр "Резекне - 725! : история города глазами краеведа"

www.rezekne.lv

https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%93zekne

https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%93zeknes_pilskalns

Laboja Riki, labots 5x

Laboja nezināms, labots 1x