Tātad šajā nedēļas nogalē devos uz pēdējo nozīmīgo šis vasaras "Open air" jeb brīvdabas festivālu Sutas balss pie Alūksnes. Savs pluss arī tur, ka atradās relatīvi tuvu manai dzīvesvietai (50km). 

Par gatavošanos nav daudz ko stāstīt. Pilna mašīna ar čaļiem (tajā skaitā Jeff Barby, turpmāk tekstā Lauris), kas spēj raut jebkuru meldiņu aizdzertā balsī, kāds guļammaiss un telts un varam doties. Pa ceļami, rūcošā balsī nodziedāti ntie meldiņi, bet nekas nepārspēja: "Viens polšs ezerā apmēram pa vidu, es pēc dabas nedzērājs polšam pakaļ bridu".

protams, mēs dziedājām liekot klāt pa vienam polšam katrā pantiņā un stipri rūcošās balsīs.

Tā nu laimīgi nokļuvām Alūksnē, kur brīdi nācās padomāt, kā nokļūt pasākuma vietā. Kad to noskaidrojām devāmies lielveikala meklējumos. Arī te neiztikām bez neģēlībām un čaļi vienā mierā ar absolūto "pokerface" veikalā vizinājās ar iepirkumu ratiņiem.

Tur pie alus stenda saņēmām svarīgu dzīves mācību no kāda festivāla fana labākajos gados - "Ekonomēt vajag, alus cenā katrs santīms svarīgs". Tiesa, man sirdsapziņa neļāva pirkt kubu un izlīdzējos ar Lāčplēša Dzintaru. Ārpus veikala paspējām likt iepirkumu ratiņus ar Lauri tajos pret trotuāra apmali, tomēr īsti līdz sienai viņš neaizlidoja =/.

Turpat mašīnā paņēmām vēl pāris meitenes un mašīnas aizmugurē jau bija 5 saspiesti cilvēki, kas vēl veiksmīgi nozīmējās policijas tuvumā.

Festivāla norises vietā ieradāmies jau pirms bija sākta biļešu tirgošana, līdz ar to arī kontroles nebija. Tiesa, vēlāk viņi piekāpa pie mums un teica, lai nedzerot ienesto alkaholu, un ja vēl redzēs, tad atņems. Neredzēja...mēs aizstiepām tālāk no viņiem. Tāpat mūsu kompānija noorganizēja to, lai Rīgas organizētā autobusa šoferis tik drīz pie stūres nesēstos. *sigh*

Par mūziku runājot. Kopumā B skatuve bija diezgan neveiksmīga, arī apskaņotāji tai bija pievērsoši pamaz uzmanības līdz ar to, labu izpildījumu dzirdēt bija grūti.

A skatuve sevišķi 2. dienā bija diezgan lieliska.

1. dienā vairāk laika tika pavadīts ne pie skatuvēm. Atmiņā palika 2 grupas.

CanZone, kas tīri sakarīgi izpildīja dažādus "coverus" un, protams, Inokentijs Mārpls, kuru mūzikas pavadījumā stunda pie skatuves pagāja nemanot. Kā var neraut līdzi tādām dziesmām kā "Eu Priekšniek" vai "Ciku Caku caura tumba"

Te arī bija pirmā īstā slodze sprandai. Pēc tam uz pāris stundām devos uz Alūksni satikt paziņu, par ko Lauris nepriecājās un turpināja kost visas nakts garumā un nākamās dienas garumā tā pat.

Kad atgriezos, vakars pārsvarā pagāja pie ugunskura runājot visādas bezjēdzīgas lietas un visā visumā labi pavadot laiku. Ap 4iem gan aizgāju gulēt, jo nākamajā rītā bija jādodas uz mājām pastrādāt, lai atgrieztos nākamajā dienā. Nakts bija diezgan vēsa un jau ap pus7iem pamodos, jo man bija ļoti ļoti auksti. Noslaucīju mašīnai logus, spoguļus un devos mājup, kur diezgan pamatīgi nostrādājos un jutos salauzts. Cerēju stundu pagulēt, bet ik reizi, kad aizmigu mani pamodināja kāds no draugiem, kas atradās Sutā vai arī mušas, kam vajadzēja nolaisties tieši tajās vietās, kas nebija nosegtas ar apģērbu.

2. dienā Sutā atgriezos pa 16.00. Pirmais mani sagaidīja Lauris, kas visu nakti nebija gulējis, bet kodis un to turpināja arī visā dienas garumā. Kopumā skats diezgan dramatisks. Lielākā daļa cilvēku izskatījās salauzta. Kāds gulēja uz manas telts pārklāja, vēl dažs pliku vēderu planēja apkārt un mēģināja izlūgties kādu apģērba gabalu, lai sasildītos. Ugunskura vietā - miskaste. Arī es jutos diezgan samīcīts un jau gatavojos atlūzt, bet tad mani izglāba alus. Līdz tumsai savu alu nedzēru, bet ar Lauri ņēmām glāzes un klīdām apkārt, un cilvēki mūs uzpildīja, tiesa es ar to aizrauties nevarēju, jo no rīta 8os jau jābrauc bija. Protams, vēlāk mēs padalījāmies arī paši. Patīkami, ka visi bija kā savējie. Varēja piekāpt, papļāpāt, dabūt ēst un dzert.

Pirmā grupa, kuru otrajā dienā izbaudīju, bija "Konservētie stringi" uz B skatuves. Diemžēl pamatīgā bedrē bija apskaņošana, daži mikrafoni neslēdzās iekšā. Arī cilvēku maz un nebija tik patīkami, kā pie A skatuves grupām.

Pēc tam devos uz A skatuvi, kuru bija aizņēmusi igauņu grupa Unholy Fables. Viņi bija diezgan spēcīgi, diemžēl mūzika samērā vienveidīga, taču viena dziesma patiesi izcēlās un grupa arī radīja interesantu noskaņu.

Nākamie uz skatuves ar corpse paint klātām sejām kāpa čehu melnā metāla nozares pārstāvji Sekhmet, kurus pieteicējs nezin kāpēc pieteica kā Sexmet, bet es Kordiljeram īsziņā nezin kāpēc par kkādu mistisku Sephiroth nosaucu. Kordiljers vispār uz mani drusku apvainojās. Un pelnīti, es, labu gribēdams painformēt viņu par pasākumu, laikam izklausījos pēc lielīga capta gaiļa. Lai arī neesmu tik smagas mūzikas cienītājs, tomēr viņi mani pamatīgi aizrāva. Viņu priekšnesumā ietilpa arī krustu dedzināšana kā arī asiņu izšļākšana pār klausītājiem.

Nu jau bija laiks arī festivāla hedlaineriem - SKYFORGER!!!

Man nav vārdu, lai aprakstītu viņu priekšnesumu. Tāda enerģija gan uz skatuves, gan pūlī. Visu 3 Baltijas valstu karogi pāri pūlim. "Baltija, Baltija" skandēšana korī. Visbeidzot daudzbalsīgs koris dzied "Migla migla, rasa rasa"

2 stundas ekstāzes

Pēc tam vairs nebija vēlmes ļoti pērties un pie telts iekūrām ugunskuru. Tiesa, malku nesām vien pāris cilvēki, bet sildīties gribēja visi. Piekāpa arī čalis ar ģitāru, tiesa, mēs dziedājām skaļāk kā viņš spēlēja.

2. nakts vairs nebija tik auksta un arī šis rīts vairs nebija tik gurdens kā vakar.

Mājās braucot tajā pašā kompānijā atkal skanēja "Viens polšs ezerā". Pavisam noteikti tikām līdz 33 polšiem ezerā. Tiesa, neskanēja tik brutāli kā 5dienas pēcpusdienā, bet gan daudz daudz vārgāk un maķenīt melodiskāk.

 

Bildes diemžēl ir maz un bēdīgā kvalitātē, jo vienīgā pieejamā kamera bija telefonā. iespējams jeff barby varēs papildināt bilžu arhīvu.

Sekhmet dedzina krustus

Sekhmet priekšnesuma noslēgums

Debesu kalēji

 

Kopumā lieliski pavadīts laiks, daudz pozitīvu emocija un viegli sāpoša spranda.

Visu labu mīlīši

P.S. Rudzi ir gatavi un krata galvas

Laboja Styrnucis, labots 1x